Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq33> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq33 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq33 number "33".
• 1998_04_22_a-seq33 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq33 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq33 spokenAs 38.
• 1998_04_22_a-seq33 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Es ceru, ka viņš dzird. Godātie ministri! Es ceru, ka dzird arī tie, kuru šeit nav. Runa ir par valdības rīcības plānu ekonomiskās situācijas stabilizācijai. Jābūt godīgiem un jāpasaka, ka Ministru prezidenta uzrunā bija minēti objektīvi skaitļi attiecībā uz iezīmējušos ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Bet tos mēs visi jau zinām. Tomēr būtu maldīgi spriest par valsts ekonomikas stāvokli, vadoties no šiem dažiem rādītājiem, un nerunāt par citiem. Ja mēs runājam par iekšzemes kopprodukta pieaugumu un rūpniecības pieaugumu, nedrīkst aizmirst, ka šis pieaugums ir sasniegts salīdzinājumā ar ļoti zemu līmeni, jo 1996. gadā iekšzemes kopprodukts bija tikai 51% un rūpniecības - 40% no 1990. gada līmeņa. Puse. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka dažu makroekonomisko rādītāju uzlabošanās diemžēl nav nodrošinājusi atbilstošu iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni. Gluži otrādi. Centrālās statistikas pārvaldes veiktie mājsaimniecības budžeta pētījumi apstiprina, ka 1997. gadā iedzīvotāju reālā pirktspēja ir turpinājusi samazināties, it īpaši gandrīz par 4% tieši laukos. Laukos lauksaimnieku izdevumi uz vienu hektāru ir pārsnieguši ieņēmumus par 8 latiem. Tas ir tāpat kā 1996. gadā. Ievērojami pasliktinās lielākās daļas pilsētu iedzīvotāju, sevišķi mazturīgo, dzīves līmenis, jo dzīvokļu īres un monopoluzņēmumu pakalpojumu tarifu līmenis ievērojami apsteidz ģimeņu ienākumu augšanas tempus. Tā, piemēram, dzīvokļa īres maksa pieaug par 77%, gāzes tarifi - par 16% un elektroenerģija - par 10%. Tas nav nekas jauns, bet diemžēl bēdīgi, ka divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kur patēriņa izdevums uz katru personu ir zemāks par Labklājības ministrijas aprēķināto krīzes iztikas minimumu. Diemžēl mēs septiņus gadus runājam par krīzes iztikas minimumu. Tātad jau septiņus gadus Latvijā ir krīze. Par to, ka pērn stāvoklis pasliktinājās un turpinājās iedzīvotāju tālāka grimšana nabadzībā, liecina arī tas, ka 1997. gadā vēl vairāk samazinājās galveno pārtikas produktu patēriņš, rēķinot uz katru ģimenes locekli. Tāpēc, analizējot Ministru prezidenta Guntara Krasta kunga ziņojumu, jākonstatē, ka valdība nav spējusi izpildīt deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbu vienu no galvenajiem mērķiem un uzdevumiem - panākt tautas labklājības līmeņa pieaugumu. Taisni otrādi - ir panākta lejupslīde. Valdība nav izpildījusi tās deklarācijā minēto uzdevumu, ka nepieciešams pastiprināt sakaru, satiksmes un energosaimniecības monopoluzņēmumu darbības kontroli. Gluži otrādi. Tā ir nostājusies pasīvā vērotāja pozīcijā, pieļaujot šogad jaunu enerģijas, telefona sakaru un gāzes tarifu palielinājumu. Pret šo palielinājumu uzstājas ne tikai Demokrātiskā partija Saimnieks, bet arī citas politiskās partijas un organizācijas. Piedaloties Guntara Krasta valdības veidošanā, Demokrātiskā partija Saimnieks cerēja, ka jaunā valdība veltīs lielāku uzmanību iedzīvotāju labklājības problēmām un sociālās sfēras nozarēm. Diemžēl šīs cerības nav attaisnojušās. Valsts budžetā 1998. gadam finansējums veselības aprūpes vajadzībām ir noteikts pat zemāks nekā 1997. gadā. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu pieaug ārstniecības iestāžu parādi par apkuri, elektroenerģiju un citiem maksājumiem. Ik gadu tiek paaugstinātas tā saucamās pacientu iemaksas, kas visvairāk skar tieši pensionārus un citus mazturīgo iedzīvotāju slāņus. Šajā situācijā vairāk nekā dīvaini bija dzirdēt Krasta kunga paziņojumu, ka grozījumi valsts budžetā šīs Saeimas darbības laikā, tas ir, līdz 1. novembrim, netiks izdarīti. Demokrātiskā partija Saimnieks uzskata, ka, atliekot šo problēmu risināšanu, tās tikai vēl vairāk saasinās, un šajā gadījumā to nevar izprast citādi kā vienīgi ar valdības vadītāja izvairīšanos no atbildības. Sastādot šīgada budžetu, netika atrisināts arī jautājums par naudas izmaksu - kompensāciju sertifikātu īpašniekiem. Sakarā ar to Demokrātiskā partija Saimnieks uzskata, ka, izdarot šos grozījumus budžetā, šiem mērķiem nepieciešams paredzēt vismaz 3-4 miljonus klāt, lai turpinātu kompensāciju izmaksu kaut vai pirmās kārtas pretendentiem, kuri galvenokārt ir represētie un viņu pirmās kārtas mantinieki un kuru lielākā daļa ir pensionāri vai mazturīgi cilvēki. Runājot par valsts budžeta problēmām, skaidrības labad ir jāpasaka, ka Demokrātiskā partija Saimnieks atbalsta bezdeficīta budžeta koncepciju. Bet tā ir pret līdzšinējās valdības budžeta politiku, kas, pieļaujot līdzekļu pārpalikumu šī gada... 1997. gada valsts pamatbudžetā 38 miljonu latu apmērā, kategoriski pretojās tam, lai tiktu daudzmaz apmierinātas pašvaldību un sociālās sfēras nozaru vajadzības. Demokrātiskā partija Saimnieks uzskata, ka tikai tālāka tautsaimniecības attīstība var nodrošināt iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugumu un labāku sociālās sfēras nozaru problēmu risinājumu. Tomēr vienmēr mēs esam brīdinājuši, ka aplams ir viedoklis, ka Latvijai ražošana nav vajadzīga, ka tā var attīstīties tikai kā banku vai tranzīta valsts. Šīsdienas reālā situācija lieku reizi apstiprina, cik aplams ir šāds viedoklis. Šodien bankās naudas apgrozījums ir samazinājies par 25-30%. Atsevišķās - divas trīs reizes. Pagājušajā gadā Demokrātiskā partija Saimnieks iesniedza Saeimā vairākus priekšlikumus, kas paredzēja palielināt valsts atbalstu vietējiem uzņēmējiem (Starpsauciens no zāles: “Lai dzīvo “Saimnieks”!”), lai tie varētu sekmīgi konkurēt ar citu valstu uzņēmumiem un uzņēmējiem. Tāds piemērs bija likumprojekts - grozījumi likumā par valsts un pašvaldību pasūtījumu. Diemžēl šis un arī citi likumprojekti sadūrās ar pārējo valdības koalīcijas frakciju partneru neizpratni. Galvenais iegansts to noraidīšanai bija arguments, ka valsts atbalsts vietējiem uzņēmējiem it kā esot pretrunā ar Latvijas un Eiropas Savienības asociēto līgumu. Lai gan faktiski šis līgums pieļauj papildu atbalstu vietējiem uzņēmējiem vēl līdz 1999. gada 31. janvārim. Tagad mēs ar gandarījumu varam atzīmēt, ka par atbalstu vietējiem uzņēmējiem sāk savās konferencēs un kongresos runāt arī citas partijas, kas ir nodibinātas vai vēl nav nodibinātas. Tāpēc varam cerēt, ka kopīgiem spēkiem tagad izdosies atrisināt šo jautājumu, lai gan ir saprotams, ka zaudēto laiku atgūt nav iespējams. Sakarā ar to, ka valsts iekšējā tirgus apjoms ir visai neliels un to vēl vairāk ierobežo iedzīvotāju zemā pirktspēja, nepieciešams visnotaļ rūpēties par eksporta iespēju palielināšanu. Arvien pieaugošais ārējais parāds, tirdzniecības bilances deficīts un ar to saistītais maksājumu bilances tekošā konta deficīts nebūt neliecina par veselīgām tendencēm tautsaimniecības un ekonomikas attīstībā. Par nožēlošanu, atsevišķu politiķu nepārdomātu izteikumu un pasākumu dēļ šie rādītāji pašlaik vēl vairāk pasliktinās. Tas var atstāt ļoti negatīvas sekas uz valsts budžeta stāvokli un iedzīvotāju materiālo labklājību. Te mēs varētu runāt par norvēģu gāzi... Un vēl vairāk - tas var attiekties uz lata stabilitāti, ko nosaka eksporta un importa attiecība, kas Latvijai jau bija negatīva. Latvijas Banka jau tā cīnās ar nelegāli ieplūstošo dolāru, šis apjoms tagad vēl vairāk pieaugs. Bet legālais eksports samazināsies. Nevar ņemt nopietni Krasta kunga apgalvojumu, ka Latvija jau īpaši necietīs no Krievijas ekonomiskajām sankcijām. Ka tā var ātri sameklēt citus realizācijas tirgus. Katrs normāls uzņēmējs zina, ka to parasti nevar ātri izdarīt. Tas ir ilgs, smags līgumu slēgšanas process, un zūd ievērojama uzņēmumu peļņas daļa. Kritizējot bijušā ekonomikas ministra Ata Sausnīša prognozi, ka ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju sagādās Latvijai zaudējumus apmēram 150 miljonu latu apmērā, Krasta kungs, piedaloties Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas sēdē, aizrādīja, ka viss Latvijas preču eksports uz Krieviju pagājušajā gadā bija tikai 203 miljoni latu. Diemžēl Krasta kungs apzināti vai arī nezināšanas dēļ aizmirsa, ka saskaņā ar maksājumu bilances datiem Latvijas ieņēmumi no Krievijas preču tranzīta 1996. gadā bija vairāk nekā 300 miljoni latu. Un pagājušā gada 9 mēnešos - vairāk nekā 200 miljoni latu. Nestabilitāte valstī ietekmē arī Fondu biržu. Samazinoties tās apgrozījumam, nenotiek uzņēmumu ekonomiskā attīstība. Diemžēl mēs neesam sasnieguši arī vēl kādu citu mērķi - tuvināties Eiropas Savienībai. Tas mums arī nekad neizdosies, ja ignorēsim šīs savienības rekomendācijas. Valdības izstrādātais pasākumu plāns ir jāatzīst, cik es esmu paslepus ar to iepazinies, par deklaratīvu. To mēs dzirdējām šodien arī Krasta kunga uzstāšanās laikā. Tas ir ministriju ikdienas, rutīnas darbs. Godātie deputāti, stāvoklis ir vairāk nekā nopietns. Un es to gribu atgādināt, ņemot vērā ministriju sagatavoto materiālu Krasta kungam situācijas izskatīšanai. Es gribētu dzirdēt šeit no finansu ministra, no ekonomikas ministra vietas izpildītāja komentāru - ko nozīmē pārtraukt izdevumu, kapitālieguldījumu, īpaši kapitālo remontu, kapitālo iegāžu un investīciju asignēšanu? Otrais. Izvērtēt iespēju uz laiku apturēt atsevišķu programmu, piemēram, kultūras, sporta iestāžu programmu, realizāciju. Vēl vairāk. Žēl, ka nav... ā, Rāviņa kungs ir. Rāviņa kungs, ja situācija būs tāda, kāda tā ir, varētu paredzēt pārskatīt valsts speciālā budžeta izlietojuma struktūru un samazināt valsts budžeta vispārējo ieņēmumu finansu dotāciju... tas ir, finansēto dotāciju un subsīdiju apjomus. Un šeit ir minēta lauksaimniecība. Šeit ir minēts ceļu fonds. Tāpēc es domāju, ka jūs, ministri, arī izteiksiet savas domas šeit. Vēl vairāk. Es pat negribu šeit skaļi teikt, bet ir runa par programmām, kas saistās ar integrāciju Eiropas Savienībā. Tas ir pārāk nopietni, lai mēs nediskutētu par šiem jautājumiem. Par ekonomiku. Protams, ekonomika vai ārpolitika ir ekonomiskās politikas turpinājums.".
• 1998_04_22_a-seq33 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq33 speaker Ernests_Jurkans-1954.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q822919.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q193089.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q458.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q687709.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q8436.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q2021893.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q523755.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q6436359.
• 1998_04_22_a-seq33 mentions Q29552.