Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq31> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 1998_04_22_a-seq31 type Speech.
- 1998_04_22_a-seq31 number "31".
- 1998_04_22_a-seq31 date "1998-04-22".
- 1998_04_22_a-seq31 isPartOf 1998_04_22_a.
- 1998_04_22_a-seq31 spokenAs 84.
- 1998_04_22_a-seq31 spokenText "Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Prezidenta kungs! Valdības pārstāvji! Es gribētu turpināt Dzintara Ābiķa teikto un lūgt mūs tomēr brīžos, kad ir svarīgi momenti, atcerēties un pārdomāt, kas ir valsts un kas tai ir noticis. Jo diemžēl ir jāsaka, ka vēsture ir kaprīza sieviete, kas ik pa brīdim mēdz atgādināt, ka viņa atkārtojas. Un arī šodien, man šķiet, ir pienācis brīdis nedaudz atskatīties vēsturē, pārvērtēt, lai viņa neatkārtotos tā, kā viņa to jau ir vienreiz izdarījusi. Padomāsim, kas notika 1939. gadā! 1939. gada augustā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, un nepagāja ne divas dienas, kad Latvijas ārpolitikas darbinieki ziņoja Latvijas valdībai, ka pakts ir parakstīts. Bet Latvijas valdība klusēja. Nevienā tā laika avīzē jūs neatradīsiet ziņu, ka Latvija ir briesmās. Valdība domāja par sevi. Valstsvīri domāja, kā palikt postenī un kā turpināt šo dzīvi, kā nekaitināt lielo kaimiņu, cerībā, ka tas varbūt izdosies. Bet nebija ilgi jāgaida. Bija 5. oktobris, un valdība parakstīja draudzības līgumu ar lielo kaimiņu PSRS, un, manuprāt, jau tanī brīdī valsts zaudēja neatkarību. Atkal mēs piekāpjamies, ejam soli pretī Krievijas spiedienam. Toreiz piekāpāmies PSRS spiedienam, it kā miera un stabilitātes vārdā. Mēs pieņemam to, ko mums diktē. Un tad jau nebija vairs ilgi jāgaida. Bija 17. jūnijs, un pazuda viss, kas bija labs, un pazuda visas piekāpšanās, un vairs nebija svarīgi, vai ir attīstīta ekonomika un vai jādzer piens ūdens vietā, un vai jāber trīs karotītes cukura... Vairs nebija Latvijas valsts. Nebija kur plaukt, zelt vai ciest, vai raudāt. Valsts vārdā. Valsts interesēs. Bet atcerēsimies vēl vienu lietu! 1940. gada 17. jūnijā, aizejot vienai valdībai, veidojās nākamā, kurā nebija neviena cita, kā tikai latvieši, kurā bija tikai Latvijas pilsoņi. Viena kopēja īpašība gan viņiem visiem bija... nevis īpašība, bet kopēja lieta. Viņi visi bija kaut kādā veidā saistīti ar Padomju Savienību. Viņi bija vai nu dzīvojuši Padomju Savienībā, vai braukuši ekskursijās uz turieni, lai iepazītos ar lielo kaimiņu, būdami Latvijas un PSRS tautu kultūras biedrībā. Tāds bija arī Kirhenšteins, kurš atbrauca un 1939. gadā stāstīja par lielajiem sasniegumiem Padomju Savienībā. Un tāpēc padomāsim, cik tālu valsts idejas vārdā var piekāpties. Kad beidzas runa par šprotēm un kad sākas runa par Latvijas Republiku. Un varbūt tāpēc ir vērts nevis “bīdīt krēslus” un prasīt vietas, nevis skaitīt šīs bundžiņas, kas iekrājas noliktavā, bet padomāt, kas ir valsts un vai nevar pienākt brīdis, kad būs vienalga, vai tās bundžiņas būs vai nebūs. Jo mums tad neviens neko neprasīs. Un tāpēc, es domāju, ir vērts padomāt par to, vai mūsu valstī nav šodien parādījušies munteri, kas aizvedīs valsti pretī bezdibenim. Es domāju, ir vēl viens trauksmes signāls noskanējis. Un šodien tas noskanēja vēl skaļāk. Bijušais Valsts drošības komitejas pulkvedis mierīgi var drukāt puslapu lielu reklāmu mūsu presē. Viņš var droši stāstīt un teikt, ka darbs šinī struktūrā ir devis viņam vislielāko ieguldījumu, lai viņš šodien varētu būt veiksmīgs biznesmenis. Šis cilvēks ar 40 saviem kolēģiem piedalās vienas partijas dibināšanā, ir starp 200 dibinātājiem. Taču mēs to uzskatām par normālu situāciju un neviens neuztraucas par to, ka VDK darbinieki ienāk politikā. Ienāk ar lielu naudu. Un vistrakākais ir tas, ka šo partiju mierīgi konsultē 6. Saeimas deputāts, kurš saka, ka jāgāž valdība un jānāk viņiem vietā. Ka jānāk ne tikai šim deputātam, bet arī šai partijai, kuru viņš konsultē. Vai jūs spējat iedomāties Vācijā avīzi un partiju, kuru reklamē, pārstāv un sevi slavina “Štazi” virsnieks? Vai jūs varat iedomāties šo situāciju Čehijā? Vai jūs varat iedomāties šo situāciju Polijā? Pie mums tā ir realitāte. Un, manuprāt, tas ir pirmais lielais trauksmes zvans, ja VDK pārņem politisko ietekmi un sāk diktēt noteikumus. Nobeigumā gribētu pateikt dažiem cilvēkiem, kas ļoti kreņķējas par to, ka viņiem var netikt “krēsli”. Lībanes kundze, Kreitusu pāris nav prasījis un nepieprasa sev nevienu ministra posteni, tāpēc nomierinieties savās intervijās, jo sievietei svarīgi ir mierīgi naktī gulēt. (Zālē ovācijas un aplausi.) Es aicinu nolikt pie malas visas ambīcijas. Es aicinu nolikt pie malas pretenzijas un apdomāt un pārdomāt, lai vēsture neizspēlē ar mums tikpat ļaunu joku, kādu tā izspēlēja ar Latvijas valsti 1940. gadā. Un kaut brīdi padomājiet, kas ir svarīgāks - šprotes vai valsts. (Zālē aplausi.)".
- 1998_04_22_a-seq31 language "lv".
- 1998_04_22_a-seq31 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
- 1998_04_22_a-seq31 mentions Q822919.
- 1998_04_22_a-seq31 mentions Q211.
- 1998_04_22_a-seq31 mentions Q159.
- 1998_04_22_a-seq31 mentions Q183.
- 1998_04_22_a-seq31 mentions Q36.
- 1998_04_22_a-seq31 mentions Q15180.
- 1998_04_22_a-seq31 mentions Q80919.
- 1998_04_22_a-seq31 mentions Q213.
- 1998_04_22_a-seq31 mentions Q2671946.