Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq2> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq2 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq2 number "2".
• 1998_04_22_a-seq2 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq2 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq2 spokenAs 66.
• 1998_04_22_a-seq2 spokenText "Godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs visi esam liecinieki tam iekšpolitiskās un ārpolitiskās situācijas saspīlējumam, kas pēdējā laikā radījis nedrošību lielā sabiedrības daļā, radījis bažas par krīzes tuvošanos. Ir vai nav bijis pamats nopietnam satraukumam - to rādīs laiks un mūsu kopīgās darbības rezultāti. Valdība ir apzinājusi situāciju valstī, destabilizējošos faktorus un ir sākusi nopietnu darbu situācijas stabilizācijai. Apgalvojums, ka pašlaik ekonomiskā situācija Latvijā nav stabila, ir patiess tikai tādā izpratnē, ka neviena ekonomiskā sistēma nav nemainīga un sastingusi. Ik mēnesi, ik dienu notiek izmaiņas ārējā un iekšējā ekonomiskajā vidē. Protams, jebkura valsts ar ekonomiskās politikas līdzekļiem cenšas nodrošināt ekonomiskās sistēmas pamata - valūtas, cenu un budžeta stabilitāti. Latvijai līdz šim tas ir izdevies pat veiksmīgāk nekā daudzām citām pārejas ekonomikas valstīm. Aplūkojot Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā, pēdējā laikā arvien skaidrāk iezīmējas izaugsmes pazīmes. Iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā pieauga par 6,5%, eksports palielinājās par 20%. Latvijas preču eksports 1997. gadā palielinājās par 177 miljoniem latu, tajā skaitā uz Krieviju tas pieauga par 22 miljoniem latu, uz pārējām valstīm - par 155 miljoniem latu. Dati liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tendence turpinājusies arī šā gada pirmajā ceturksnī. Apstrādājošās rūpniecības kopprodukcijas apjoms šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzināmajās cenās pārsniedza attiecīgo pagājušā gada rādītāju par 19%. Tāds svarīgs transporta nozares attīstību raksturojošs rādītājs kā pārkrauto kravu apjoms Latvijas ostās šā gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 5%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Pašlaik valsts pamatbudžetā, rēķinot no gada sākuma, ir ap 22 miljoniem latu pārpalikums, kas liecina arī par uzņēmēju ienākumu un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu valstī. Ekonomikas izaugsmes un nodokļu ienākumu pieaugums ļauj valstī paaugstināt to sabiedrības slāņu labklājības līmeni, kas ir atkarīga no valsts budžeta finansējuma. Ņemot vērā sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu ieņēmumu pieaugumu, varu droši apgalvot, ka valdība veiks paredzēto pensiju palielināšanu šā gada maijā, kas pensiju reālo apjomu palielinās par 14%. Pastiprinoties izaugsmei, valstī saglabājās un nostiprinājās makroekonomiskā stabilitāte. Inflācijas pieaugums pēdējos 12 mēnešos - līdz šā gada aprīlim - Latvijā bija 6%, kas ir ne tikai zemākais rādītājs valstī reformu laikā, bet arī mazākais inflācijas rādītājs starp Austrumu un Centrāleiropas valstīm. Minētie fakti ir uzskatāms apliecinājums ekonomiskās sistēmas stabilitātei, tautsaimniecības izaugsmei. Tomēr Latvijas tautsaimniecībā mēs varam saskatīt arī virkni makroekonomisku problēmu. Piemēram, straujie ekonomikas izaugsmes tempi, kas mums, no vienas puses, ir nepieciešami, lai panāktu attīstītās tirgus ekonomikas valstis, no otras puses, var izraisīt tā saucamo pārkaršanas parādību ekonomikā. Lai tā nenotiktu, mums nav jācenšas bremzēt ekonomikas attīstību, bet jāseko, lai investīciju un resursu izvietojums tautsaimniecībā balstītos uz tirgus diktētiem pamatiem, lai banku sektora politika būtu pietiekoši piesardzīga. “Pārkaršanas” problēma pagājušajā gadā iedragāja līdz šim plaukstošās Dienvidaustrumāzijas valstis, un zināmas šīs parādības iezīmes bija vērojamas arī mūsu reģiona visdinamiskākajā valstī - Igaunijā. Arī maksājumu bilances tekošā konta deficīts, kas Latvijā sasniedz 6,9%, ir viena no aktuālākajām Latvijas makroekonomiskajām problēmām. Tā ir raksturīga pārejas ekonomikas valstīm, jo tautsaimniecības modernizācijas nepieciešamība uz importētās tehnoloģijas bāzes, kā arī kvalitātes prasību pieaugums patēriņa precēm rada importa pārsniegumu pār eksportu. Taču šis pārsniegums nedrīkst būt ilgstošs, tādēļ tuvāko divu triju gadu laikā mums šajā jomā jāpanāk lūzums, kāpinot eksportu, nodrošinot investīciju preču īpatsvara pieaugumu importā. Nepieciešams arī noturēt ārvalstu tiešo investīciju plūsmu, lai tekošā konta deficīts neradītu kopējās bilances nelīdzsvarotību. Viena no aktuālākajām un sociālajā aspektā būtiskākajām Latvijas ekonomikas problēmām ir bezdarbs, ko parāda gan oficiālais bezdarba līmenis, gan arī lielais darba meklētāju skaits slēptajā darba tirgū. Jau vairākus gadus šī problēma Latvijā ieguvusi reģionālu raksturu, par ko liecina bezdarba līmeņa turpat vai desmitkārtīgās atšķirības starp Latvijas reģioniem. Problēmas reģionālais aspekts rada tādu situāciju, ka, pieaugot vidējiem ekonomiskās izaugsmes tempiem, bezdarba kopējais līmenis tik strauji nesamazinās. Pagājušajā gadā pirmo reizi reformu laikā Latvijas tautsaimniecībā par 19 tūkstošiem pieauga strādājošo skaits. Valdība ir uzsākusi vairāku programmu - arī īpaši atbalstāmo reģionu, lauku attīstības, mazā un vidējā biznesa atbalsta programmu realizāciju, kuru galvenais mērķis ir radīt visā Latvijā ekonomiski aktīvu vidi, palielināt jaunradīto darba vietu skaitu. Šā gada laikā 6 500 bezdarbnieki tiks pārkvalificēti 70 jaunās profesijās. No uzņēmējiem jau saņemti pieprasījumi pēc 4000 jauniem, kvalificētiem darbiniekiem. Pie svarīgākajām Latvijas ekonomikas problēmām vēl būtu jāmin izaugsmes ieguvumu nevienmērīgais sadalījums, reformu tempu noturēšana, korupcijas negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstības procesiem. Minētās problēmas risināmas ar ekonomiskās politikas metodēm. Tās ir vidēja termiņa problēmas tādā nozīmē, ka tās jāatrisina un tiks atrisinātas, veicot kompleksu ekonomiskās politikas pasākumu kopumu, kas jau tiek darīts. Ir izstrādāta vidēja termiņa Latvijas tautsaimniecības attīstības stratēģija. Ir arī citi - kopā ar starptautiskajām institūcijām izstrādāti Latvijas ekonomikas attīstības stratēģiskie dokumenti, kas šīs problēmas identificē, nosaka pasākumus to atrisināšanai. Arī valdības dokumenti - valdības deklarācija, pasākumu plāns Eiropas Savienības integrācijas procesa aktivizācijai ir sastādīti tā, lai ietvertu šīs svarīgākās problēmas un uzsāktu to kompleksu risināšanu. Taču šodien, kā es saprotu, mūs visus nav sapulcinājušas vis bažas par Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā, jo tai šobrīd nevar tikt piedēvēta nestabilitāte. Mūs uztrauc esošo un iespējamo Krievijas ekonomisko sankciju radītais efekts uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Kādā veidā un cik lielā apmērā Krievijas ekonomiskais spiediens var ietekmēt mūsu tautsaimniecību? Ja šis spiediens būs īslaicīgs, tas neradīs būtiskas sekas Latvijas tautsaimniecībai, tikai dos vielu pārdomām par Krievijas tirgus nestabilitāti. Ja šis spiediens būs ilgstošs, tas pārvērtīsies par vidēja termiņa problēmu, kura tiks risināta, pastiprinot Latvijas ekonomisko sakaru pārorientāciju uz citām valstīm. Par ilgtermiņa problēmu tā nepārvērtīsies gluži vienkārša iemesla dēļ - ar vai bez valsts palīdzības Latvijas bizness līdz tam būs pārorientējies uz drošākiem sadarbības partneriem. Pašreizējā situācijā ir svarīgi to nenovērtēt par zemu, taču nevar arī pārvērtēt Latvijas valsts institūciju iespējas uzlabot pašreizējo situāciju Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību jomā. Tā vien liekas, ka daži iekšpolitiskie un ārpolitiskie spēki Latvijai cenšas iepotēt nepamatotas vainas sajūtu par izveidojušos situāciju, radīt tādu kā valstiskās mazvērtības kompleksu. Vai kāds var nosaukt kādu ārpolitisku soli, ko būtu spērusi valdība, lai nelabvēlīgi ietekmētu Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības? Gluži pretēji - ir sagatavoti parakstīšanai vairāki līgumi, kas reglamentētu mūsu valstu attiecības daudzās svarīgās tautsaimniecības nozarēs. No Latvijas puses nav veikti nekādi situāciju saasinoši pasākumi. Manuprāt, daži politiskie spēki pārvērtē arī Latvijas iespējas ietekmēt Krievijas politiku. Kas šo politiku raksturo? Pirmkārt, liela valsts ietekme uz ekonomiku. Runa nav tikai par īpašumu, bet arī par administratīvās pakļautības, komandu stila inerci. Otrkārt, tendence politizēt ekonomiskās attiecības ne tikai ar Latviju vien. Treškārt, neprognozējama administratīvā patvaļa. Tomēr mums nevajadzētu Krieviju uztvert tikai kā vienotu veselumu. Ir jāievēro arī šīs valsts dažādo politiski ekonomisko grupējumu atšķirīgā attieksme pret Latviju. Ir kļūdaini domāt, ka Krievijas attieksmes maiņa ir atkarīga tikai no kaut kādiem noteiktiem Latvijas puses iekšpolitiskiem pasākumiem, kurus veicot tūlīt viss būs kārtībā. Latvijai jārealizē droša un konsekventa ārpolitika attiecībā uz Krieviju. Neskatoties ne uz kādām oficiālām vai neoficiālām sankcijām no Krievijas puses, propagandas pasākumiem un uzbrēcieniem, mums pacietīgi, soli pa solim ir jāparāda Krievijai un pasaulei, ka mēs joprojām esam gatavi uzturēt normālas kaimiņattiecības un veidot dialogu ar šo valsti. Es vēlreiz apliecinu, ka, īstenojot valdības politiku, mēs Krieviju vienmēr esam uzskatījuši par valsti, kas, tāpat kā Latvija, patlaban iet sarežģītu ekonomisko reformu, vēstures pārvērtēšanas un demokrātisko reformu ceļu. Jo ātrāk stabilizēsies politiskā situācija Krievijā un Latvijā, jo lielākas ir iespējas uzsākt politisku dialogu par mūsu valstu attiecību jautājumiem. Es ceru, ka mūsu valstī politiskā situācija stabilizēsies visai drīz. Tomēr, prognozējot situāciju, mums jāanalizē arī tāds variants, ka Krievijas ekonomiskie pasākumi pret Latviju ieilgs, ka attiecības tik ātri neuzlabosies. Šī situācija vēlreiz pamato nepieciešamību pastiprināt mūsu ekonomiskās politikas pamatvirzienu uz integrāciju Eiropas Savienībā, ciešu sadarbību ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, pārorientāciju uz stabilāku un plašāku tirgu. Ārējo ekonomisko sakaru pārorientācijas problēmu pēdējos gados nācies risināt arī mūsu kaimiņiem. Gan igauņi, gan arī somi ir veiksmīgi izgājuši cauri šim ārējās tirdzniecības pārorientācijas procesam, kur arī ir vērojama strauja Krievijas tirgus īpatsvara samazināšanās. Tagad abu šo valstu ārējās tirdzniecības struktūrā Krievijas īpatsvars nepārsniedz 10%. Skaidrs, ka tādējādi samazinās arī Krievijas ekonomiskā un politiskā spiediena iespējas pret šīm valstīm. Igaunijas un Somijas attiecības ar Krieviju no tā tikai iegūst. Runājot par ekonomikas pārorientāciju, der atcerēties to pieredzi, ko Latvija guva nacionālās valūtas ieviešanas laikā. Arī toreiz Latvijas rubļa kursa kāpums attiecībā pret tā Krievijas “brāli” tika uztverts kā nestabilitāte, kā tirgus zaudēšana Krievijā, kā rūpniecības graušana un tā tālāk. Pagājušajā gadā, četrus gadus pēc lata ieviešanas, Latvijas uzņēmēji uz Eiropas Savienības valstīm mašīnas un iekārtas eksportēja piecas reizes vairāk, tekstilmateriālus - sešas reizes (jeb par 125 miljoniem latu) vairāk nekā lata ieviešanas gadā. Kokmateriālu eksports 1997. gadā uz Eiropas Savienības valstīm pārsniedza 1993. gada apjomu par 207 miljoniem latu. Kopējais Latvijas preču eksporta apjoms uz Krieviju 1997. gadā sastādīja 203 miljonus latu. Tātad attiecībā uz kokmateriālu eksporta pieaugumu vien četru gadu laikā esam ieguvuši vēl vienu “Krieviju Rietumos”. Toreiz, lata ieviešanas laikā, Latvijas Banka un arī valdība izturēja uz Austrumu tirgu orientēto rūpniecības lobiju spiedienu. Stabilais lats ļāva mums pārvērtēt 1995. gada banku krīzi. Es atvainojos - pārvarēt 1995. gada banku krīzi. Tagadējā situācijā lats ir viens no stabilizējošajiem faktoriem valsts ekonomiskajā attīstībā. Norobežošanās no nestabila finansu tirgus stabilizēja mūsu ekonomiku. Arī nestabila preču noieta tirgus īpatsvara samazināšana Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma struktūrā galu galā novedīs pie Latvijas ārējo ekonomisko attiecību lielākas stabilitātes. Protams, nevar noliegt, ka šis laiks nav vienkāršs tiem uzņēmējiem, kam Krievijas tirgus ir galvenais vai vienīgais un kas nevar pēkšņi pārorientēties uz citiem tirgiem. It īpaši, ja šis tirgus tiek aizvērts strauji. Neviens nenoliedz, ka uzņēmējiem Krievijas tirgus var būt arī izdevīgs un vilinošs, tomēr tas ir un paliek riskants - gan ekonomiski, gan politiski. Šī riska pakāpe ir jāievēro uzņēmējam, kas eksportē preci uz šo tirgu, baņķierim, kas kreditē darījumus šajā tirgū, investoram, kas iegulda naudu šajā valstī. Ir jāseko līdzi ekonomiskajām un politiskajām norisēm, starptautisko kredīta reitinga aģentūru vērtējumiem par vienu vai otru valsti, ar kuru mēs vēlamies sadarboties. Runa nav tikai par Krieviju, bet par jebkuru valsti - Baltkrieviju, Zviedriju, Igauniju, Moldāviju un citām. Nosakot, kuras Latvijas tautsaimniecības nozares patlaban ir visjutīgākās pret Krievijas sankcijām, mums jāatdala nozares, kuru ekonomiskās aktivitātes samazināšanās saistīta ar tirgus konjunktūras faktoriem. Piemēram, naftas un tās produktu tranzīta samazināšanos caur Latvijas teritoriju radīja nevis Krievijas sankcijas, bet gan naftas cenu kritums pasaules tirgū un eksportētāju lēmums samazināt kopējo naftas eksportu. Iespējams, ka situāciju šajā jomā tomēr varēja uzlabot arī izsvērtāki lēmumi tarifu politikas jautājumos un šīs politikas koordinācija visos tranzīta koridora posmos. Protams, es šeit neaicinu ziedot Latvijas uzņēmēju ekonomiskās intereses, bet gan turpināt to līdzsvaroto un pārdomāto tranzīta politiku, kas raksturīga iepriekšējos gados realizētajai Latvijas tranzīta ekonomikai. Kā liecina Latvijas Austrumu robežā izvietoto muitas punktu dati par aprīļa pirmo pusi, kravu plūsma šajā virzienā ir pat palielinājusies. Tā ir ļoti elastīgi pārorientējusies no vieniem Krievijas reģioniem uz citiem, atkarībā no to attieksmes pret ekonomisko sadarbību ar Latviju. Tātad signāli no ražotājiem, ka samazinājušies preču nosūtījumi Krievijas tirgū, varētu liecināt arī par to, ka daļa no tiem nokļūst šajā tirgū, apejot muitas punktus. Situācija Latvijas banku sektorā, ievērojot tā darbības apjomus Krievijas finansu tirgū, pagaidām ir tikai bagātīga viela pārdomām par darbības diversificēšanu un sakārtošanu. Nav arī signālu, kas liecinātu, ka Krievija gatavotos ierobežot energoresursu pārdošanu Latvijas iekšējam tirgum. Tādēļ pašreizējā situācijā, kā liecina ministriju veiktā analīze, visjutīgākais sektors ir pārtikas produktu ražošanas un mašīnbūves nozares, kas uz Krievijas tirgu 1997. gadā izveda atiecīgi 60% un 40% no nozares kopējā eksporta. Valsts nevar tieši kompensēt uzņēmumu zaudējumus Krievijas tirgū, jo tas nozīmētu vienkārši atņemt naudu pārējiem uzņēmējiem nodokļu veidā. Valdības uzdevums ir sekmēt un radīt atbilstošu vidi Latvijas uzņēmumu pārorientācijai uz stabilākiem tirgiem. Pašreizējā situācija ekonomikā neprasa administratīvu iejaukšanos. Pārorientācijas veicināšanas politika tiek īstenota, aktivizējot tos pasākumus, kas tika īstenoti arī līdz šim, taču pašlaik to īstenošana jāintensificē. 1. Vispirms, protams, ir runa par Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, kas ir galvenais mūsu ārējās ekonomiskās politikas virziens. To sekmīgi un kvalitatīvi īstenojot, mūsu ekonomikas atkarība no neprognozējamiem tirgiem mazināsies. Ne tikai tādēļ, ka Eiropas Savienības tirgus būs mūsu iekšējais tirgus, bet arī tāpēc, ka, izpildot integrācijas nosacījumus, mūsu ekonomika būs pietiekami augstā līmenī, lai uzņēmēji elastīgi varētu izvēlēties jebkuru izdevīgu tirgu. Pašreizējā situācijā valdība veic pasākumus, izmantojot visas Eiropas līguma iespējas, lai panāktu Eiropas Savienības tarifa kvotu palielināšanu Latvijas pārtikas produktu eksportam. Notiek arī sarunas par tarifu “griestu” atcelšanu tekstilprecēm eksportā uz Eiropas Savienību. Pēc manām personīgajām sarunām ar Eiropas Savienības valstu augstākajām amatpersonām man ir pārliecība, ka mēs saņemsim jūtamu atbalstu no Eiropas Savienības puses tirgus pārorientācijas problēmu risināšanā. 2. Tiks panākta ātrāka Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tā ir lielākā un ietekmīgākā starptautiskā organizācija, kas regulē starpvalstu attiecības tirdzniecībā un ar to saistītajos jautājumos. Iestāšanās šajā organizācijā dos skaidru izpratni par 131 valsts tirgiem, darbības nosacījumiem tajos un radīs iespējas izmantot šīs organizācijas iedibinātās strīdu izšķiršanas procedūras starpvalstu tirdzniecības problēmu risināšanā. 3. Galvenā problēma, kas kavē Latvijas preču eksporta pārorientācijas iespējas, ir kvalitātes līmenis. Pie tam šeit ir runa ne tik daudz par pašu produktu kvalitāti, cik visa ražošanas procesa, visa cikla kvalitāti - no izejvielas līdz gatavajam produktam. Tāpēc jāpaaugstina ražošanas standarti, normatīvi, aktīvāks darbs jāveic nacionālo standartu izstrādē un to pielīdzināšanā Eiropas Savienības līmenim. Aizkavēšanās šajā jomā var kļūt par problēmu ne tikai Eiropas Savienības, bet pat Krievijas tirgū, kas aktīvi ievieš savus nacionālos standartus, atsakoties no vecajiem PSRS laika standartiem. Jāpaātrina arī valsts kvalitātes sistēmas vadības sistēmas sakārtošana atbilstoši Rietumu standartiem un savstarpējā sertifikācijas sistēmu atzīšana. 4. Eksporta tirgus straujš zaudējums sāpīgi skar mazo un vidējo biznesu. Tādēļ tiks pastiprināti konkurētspējas palielināšanas un tirgus pārorientācijas pasākumi šai uzņēmumu grupai. Zviedrijas puses valdības atbalstu - piedalīties šīs problēmas risināšanā - es saņēmu personīgi no Zviedrijas premjera. Vācijas valdības konsultāciju programmas “Transform” ietvaros jāaktivizē Integrētā konsultatīvā dienesta darbība, palīdzot mazajam biznesam paaugstināt konkurētspēju, veicinot šo uzņēmumu produkcijas eksportu un mārketingu. Arī Pasaules banka ir gatava iesaistīties Latvijas mazā un vidējā biznesa atbalsta pasākumos ar finansu līdzekļiem. 5. Tā kā lauksaimniecība ir viens no visjutīgākajiem sektoriem Krievijas sankciju gadījumā, papildus mazā un vidējā biznesa programmai attiecībā uz zemnieku saimniecībām jārod līdzekļi valsts iekšienē un palīdzības formā no ārpuses, lai stabilizētu šo nozari. Situācijā, kad valstī veidojas produkcijas uzkrājumi, citā pakāpē jāpaceļ iekšējā lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus aizsardzības pasākumi. Visos Latvijas noslēgtajos brīvās tirdzniecības līgumos ir paredzēts, ka gadījumos, kad importētie lauksaimniecības un pārstrādes produktu apjomi rada vai var radīt nopietnu kaitējumu vietējiem ražotājiem un valsts ekonomikai kopumā, var pielietot iekšējo tirgu aizsargājošu pasākumu kompleksu atbilstoši katrā konkrētajā brīvās tirdzniecības līgumā atrunātajai kārtībai. Ekonomikas ministrija gatavo jaunu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu normatīvo aktu. Nepieciešams, lai šis likums varētu sākt darboties jau šajā gadā. Ņemot vērā, ka Latvijas piena un zivju pārstrādes uzņēmumos atrodas produkcijas uzkrājumi, tiks sagatavots īpašs Valsts ieņēmumu dienesta rīcības plāns darbībai uz valsts robežām, lai beidzot jūtami samazinātu kontrabandas preču ieplūšanu iekšējā tirgū. Šā gada laikā tiks sagatavots un iedarbināts tirgus intervences mehānisms, kas nodrošinās lauksaimniekiem zināmu garantiju par minimālo produkcijas realizācijas cenu līmeni. Ir patīkami, ka pēdējo dienu laikā ziņas par iespējamo starptautisko institūciju palīdzību un atbalstu Latvijai ievērojami pārsniedz ziņas par Krievijas sankcijām. Es ceru, ka ārpolitikā un iekšpolitikā mēs pratīsim noturēt un pastiprināt šo starptautiskās solidaritātes gaisotni un pasaules sabiedrības atbalstu Latvijai. Īstenojot minētos un arī citus pasākumus ekonomikas jomā, mēs ne tikai veicināsim Latvijas ekonomikas pārorientāciju uz stabiliem tirgiem, bet arī sekmēsim mūsu tautsaimniecības pāreju uz kvalitatīvi augstāku attīstības līmeni. Atgriežoties pie Latvijas pašreizējās ekonomiskās situācijas vērtējuma, es vēlreiz apliecinu, ka ekonomikā kopumā nav nestabilitātes pazīmju. Var runāt par zināmu nestabilitāti politiskajā jomā, trūkumiem drošības un ārpolitikas sektoros. Pasākumi vispārējās situācijas stabilizācijai ir ietverti Valdības rīcības plānā, kas tagad ir pieejams visiem. Šie pasākumi jau tiek īstenoti. Ekonomikā es varu pieņemt šo saasināto situācijas vērtējumu tikai tiktāl, ciktāl tas mūs mobilizē un ļauj skatīt Latvijas tautai un valstij svarīgas problēmas kopumā. Šo apzīmējumu nepieņemu, jo tas mūs velk neauglīgās diskusijās, panikā un histērijā. Es ticu, ka politisko spēku konsolidācija, valsts varas institūciju vienots situācijas vērtējums būs pozitīvs signāls Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai, biznesa videi, uzņēmējiem. Tiem, kas seko līdzi vērtspapīru tirgus dinamikai Latvijā, nav noslēpums, ka vērtspapīru un sertifikātu cenas pēdējā mēneša laikā ir būtiski samazinājušās. Visstraujākais kritums bija vērojams pēc bijušā ekonomikas ministra paziņojumiem par iespējamām Krievijas sankcijām, pēc tam, kad partija “Saimnieks” pameta valdību. Es negribētu prognozēt to situāciju, kāda varētu izveidoties, ja kāds no politiskajiem spēkiem mēģinātu to destabilizēt, organizējot streikus un citas līdzīga veida akcijas. Gluži pretēji, mums visiem spēkiem jācenšas samazināt politikas ietekmi uz ekonomiku, ļaut tai strādāt. Jau tā dažādu ekonomisko grupējumu ietekme uz valsts politisko varu Latvijā ir pārāk liela un mums steidzami ir jādomā, kā samazināt šo ietekmi. Valdība turpina darbu pie tādas politisko partiju finansēšanas sistēmas izveides, kura paredz minimizēt dažādu ekonomisko grupējumu ietekmes iespējas politiskajos procesos. Ir jāizvērtē, vai valstij galarezultātā nav lētāk finansēt politiskās partijas no budžeta, ievērojot tos ekonomiskos, politiskos un morālos zaudējumus, ko Latvijas vārdam nodara sponsorētie lēmumi valsts varas līmenī. Ir jāatklāj korupcijas gadījumi un jāmaina sistēma, lai tā neatražotu korupcijas iespējas arī turpmāk. Dažādu ekonomisko grupējumu politiskā ietekme ir viens no būtiskākajiem destabilizējošajiem faktoriem, kas novedis krīzē ne vienu vien plaukstošu valsti. Starp citu, arī jau manis minēto Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomisko likstu pamatā šis faktors bija viens no būtiskākajiem. Galu galā tas ir arī jautājums par taisnīgu sadali. Par ekonomiskās izaugsmes labumu sadali pēc godīgas konkurences un ieguldītā darba principiem, nevis pēc dažādu ekonomisko grupējumu spēka pozīcijām. Uzticība ir reāls ekonomisks termins, uz kuru balstās naudas, vērtspapīru tirgus darījumi, ekonomiskie darījumi vispār. Tādēļ uzticība valsts varas institūcijām un to stabilitāte relaksējoši ietekmētu šos tirgus sektorus. Tas, protams, palielinātu arī kopējās ekonomiskās sistēmas stabilitāti valstī. Politikā šai stabilitātes vēlmei nav jācentrējas ap vienu vai otru personu valdības priekšgalā, bet gan ap visu Latvijai lojālo partiju, visu politisko spēku gribu, ap gribu turpināt mūsu sadarbību valdībā. Mums jābūt gataviem - gan pozīcijai, gan opozīcijai - sadarboties Latvijas interešu vārdā, stabilizēt politisko procesu, lai nākamās Saeimas vēlēšanas sagaidītu mierīgā gaisotnē, jo stabila politiskā atmosfēra pirms Saeimas vēlēšanām samazinās demagoģisko spēku izredzes tajās, tādējādi liekot pamatu arī nākamās Saeimas stabilitātei. Paldies par uzmanību!".
• 1998_04_22_a-seq2 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq2 speaker Guntars_Krasts-1957.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q822919.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q191.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q193089.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q458.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q21625222.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q33.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q687709.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q39731.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q4459436.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q183.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q15180.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q184.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q34.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q12360039.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q10957559.
• 1998_04_22_a-seq2 mentions Q2021893.