Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq12> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq12 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq12 number "12".
• 1998_04_22_a-seq12 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq12 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq12 spokenAs 84.
• 1998_04_22_a-seq12 spokenText "Godātās ekselences! Cienījamie kolēģi! Šodien, noklausoties Ministru prezidenta Guntara Krasta ziņojumu par situāciju valstī, kā arī noklausoties, kādu viņš redz izeju no šīs izveidojušās krīzes... Ja es nebūtu pirms tam braukājis apkārt pa Latviju un ticies ar cilvēkiem, tad man liktos, ka mums tik tiešām tā situācija valstī ir ļoti rožaina. Ko tad faktiski piedāvā Guntars Krasts? Guntars Krasts un viņa vadītā valdība piedāvā kārtējo reizi cīnīties ar sekām, bet necīnīties ar cēloņiem. Kur tad ir meklējami tie cēloņi tam, kāpēc mēs esam nonākuši šajā situācijā? Pirmkārt, šai situācijai ir trīs iemesli jeb trīs cēloņi - ekonomiskie, politiskie un cēloņi, kuri ir saistīti ar organizēto noziedzību. Ekonomiskie cēloņi - tās ir Krievijas intereses, kas ir saistītas tieši ar ekonomiku. Pasaulē ir kritušās naftas cenas, tāpēc Krievijai nav izdevīgi eksportēt naftu uz Rietumiem par pašizmaksu. Ja Krievija to turpinās darīt un turpinās eksportēt naftu caur Latviju, tad faktiski Krievijas uzņēmumi strādās ar zaudējumiem. Tieši šā iemesla dēļ Krievijai bija jāparāda, ka viena no tranzītvalstīm, respektīvi, Latvija, ir ļoti nestabila valsts. Nākošais nopietnais ekonomiskais cēlonis ir saistīts ar nākotni. Parakstīšanai tiek gatavots jauns projekts par jauna naftas cauruļvada celtniecību, kurš varētu iet caur Latviju, un šeit ir redzami interesanti skaitļi. Pirmkārt, šis līguma projekts tiek gatavots noslēgšanai starp ASV un Krieviju. Otrkārt, kopējais naftas daudzums, kuru tiek plānots pārsūknēt caur Latviju, sastāda 25 miljardus tonnu. Vienas tonnas tranzīts caur Latviju maksā 13 ASV dolāru, un ekonomija, ja salīdzina to ar citām vietām, kuras ir mūsu konkurentes, - Sankt-Pēterburgu, Igauniju, Lietuvu, Poliju un Somiju, sastāda vismaz 5 dolārus, tātad kopējā ekonomija sastādīs vismaz 15 miljardus ASV dolāru. Tā kā Krievijas politiķi un diemžēl arī organizētā noziedzība, kurai ir pietiekoši liela ietekme uz naftas biznesu Krievijā, nav ieinteresēta, lai šis jaunais cauruļvads ietu caur Latviju, tad atkal ir jārada negatīvais tēls, respektīvi, cik Latvija, cik slikti mēs šeit esam. Un tad ir jautājums: vai par visiem šiem plāniem Guntara Krasta valdība, iepriekšējās valdības un Valsts prezidents ir zinājis vai nav zinājis? Diemžēl jāatzīst, ka visas valsts amatpersonas ir savlaicīgi saņēmušas šo informāciju, visām valsts amatpersonām bija savlaicīga informācija gan par naftas cenu plānoto krišanos, gan arī par to, kāds var būt pretspars saistībā ar jaunā cauruļvada celtniecību, kurš varētu iet caur Latviju. Un ko tad ir izdarījušas mūsu mīļās augstās valsts amatpersonas? Neko. Vēl jo vairāk - augstāko valsts amatpersonu rīcībā ir dokumenti, kurus ir parakstījušas Krievijas augstākās amatpersonas, par īpašo politiku, kura skar Baltijas valstis, to skaitā arī Latviju. Šie dokumenti atrodas šo amatpersonu rīcībā, sākot jau no 1995. gada. Tur viss ir salikts pa punktiem - kas jādara, kādā veidā jāpanāk, lai Latvija nokļūtu Krievijas ārpolitikas ietekmes sfērā. Diemžēl mūsu mīļās augstās amatpersonas tā cīnās beņķu dēļ, ka ir gatavas nodot absolūti visu. Te ir arī otrais aspekts - politiskais. Diemžēl Latvija, kaut gan ir pievienojusies trim starptautiskām konvencijām, kuras paredz arī pilsonības jautājuma atrisinājumu, - un tas mums jādara saskaņā ar šīm konvencijām -, pēdējo trīs gadu laikā nav darījusi faktiski neko. Tieši otrādi - mēs visu laiku esam to bloķējuši. Nākamais aspekts ir saistīts ar organizēto noziedzību. Krasta kungs šeit garāmejot pieminēja gan korupciju, gan visu pārējo. Diemžēl jāatzīst, ka gan Latvijā, gan Krievijā organizētajai noziedzībai, respektīvi, mafijai, ir pietiekoši liela ietekme uz politiķiem, jo politiķi tieši vai netieši ir saistīti ar biznesu. Un viņiem nav izdevīgas normālas attiecības starp Latviju un Krieviju, jo citādi var notikt informācijas apmaiņa, un tad šai organizētajai noziedzībai turpmāk būs pietiekoši grūta dzīve. Kas tad reāli ir izdarīts pēdējā laikā tieši cīņā ar organizēto noziedzību? Mēs visi bijām liecinieki, kā Krasta kungs pompozi paziņoja, ka viņš personīgi kontrolēs tā saucamo spirta vagonu kontrabandas lietu. Diemžēl es neko par to neesmu dzirdējis, kaut gan tur bija termiņi - gan nedēļa, gan mēnesis. Kā tad šī lieta ir atrisinājusies? Acīmredzot tā nevar atrisināties, Krasta kungs, viena iemesla dēļ - tāpēc ka piesegs šim visam darījumam ir meklējams pašā politiķu elitē. Bez politiķu atbalsta šī kontrabanda nevarēja notikt. Tālāk pārejam pie reālijām, pie kādām mēs esam šodien nonākuši. Es ar dziļu interesi skatījos un klausījos, kā Dobeļa kungs pirms pāris dienām uzstājās “Rīta bumā” un stāstīja: jā, mums ir jāizdara izmaiņas Pilsonības likumā, tāpēc ka no mums to prasa starptautiskā sabiedrība. Un tad es nonācu pie slēdziena: ja rīt, lai šī valdība paliktu savos amatos, tiks piedāvāts variants, ka mums vajadzēs Latvijas pilsonībā uzņemt papildus vēl pusi Krievijas, arī tad mēs šeit to atbalstīsim. Es kā Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis ar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).deputātiem esmu pietiekoši daudz diskutējis tieši par jautājumiem, kuri saistīti ar pilsonību. Esam diskutējuši stundām ilgi, un vienīgais arguments, ko viņi pēdējo divu gadu laikā ir likuši man pretī, kāpēc nevar grozīt Pilsonības likumu, ir tikai tāds, ka tādā gadījumā par viņiem neviens nebalsos. Tas ir pilnīgi loģiski, tāpēc ka acīmredzot šai partijai nav normālas, ne sociālās, ne ekonomiskās, programmas. Tagad pāriesim pie jautājumiem, kuri skar šīs valdības krīzi. Kādi tad ir tās patiesie iemesli un kāpēc tika atstādināts no amata Atis Sausnītis? Mani diemžēl nevar apvainot dziļās simpātijās tieši pret bijušo ministru Ati Sausnīti, bet es vienmēr cenšos būt daudzmaz objektīvs, cik nu tas iespējams katram konkrētam cilvēkam. Iemesli jau ir ļoti vienkārši: ar lielām grūtībām, bet tomēr izdevās panākt un gūt atbalstu gan “Saimnieka” deputātu vidū, gan “Latvijas ceļa” deputātu vidū, gan arī LZS deputātu vidū, ka tiek apturēta “Latvenergo” privatizācijas gaita līdz komisijas galīgajam ziņojumam. Kuri tad ir tie faktiskie iemesli? Diemžēl uz šodienu es, būdams šīs komisijas loceklis, viennoz��mīgi varu pateikt, ka bez divu amatpersonu atbalsta, viņu neizdarības vai nolaidības dēļ šī “trīs miljonu afēra” nekad nevarētu notikt, - tas ir toreizējais ekonomikas ministrs Guntars Krasts un toreizējais Ministru prezidents Andris Šķēle. Kāpēc šodien atkal tiek cilāts jautājums par to, ka ir jāpieņem lēmums, lai atļautu privatizēt “Latvenergo”? Ļoti vienkārši! Ja jau Andris Šķēle un tagadējais “Latvenergo” prezidenta vietas izpildītājs Gintera kungs atzīst, ka šis kredīts ir bijis politisks un ka šodienas apstākļos to nekādā gadījumā nevajadzētu ņemt, tad jājautā: par ko mēs tālāk diskutēsim un kāda tad ir tā politika? Tā politika ir ļoti vienkārša. Par 67 miljoniem ASV dolāru tiek ieķīlāta Daugavas kaskāde, kuras pamatvērtība ir 480 miljoni latu. Kaut kā nav adekvātas tās summas! Vismaz desmit režu nesaskan tie rēķini tieši ar šo ieķīlāšanu. Un acīm redzot ir jāpanāk, lai jautājums par “Latvenergo” privatizāciju tiktu atrisināts līdz jaunā parlamenta sanākšanai. Acīmredzot kādam ir ļoti tuvas saistības... tieša saistība ar šo problēmu, tieši ar “Latvenergo” privatizāciju. Bet mēs visi labi zinām: kas ietekmēs “Latvenergo” - tas diktēs arī visu uzņēmējdarbību valstī. Var jau atsaukties uz Andri Šķēli, kurš nesen “Lauku Avīzē” intervijā sniedza paziņojumu, ka “tiklīdz es nākšu pie varas, es “Latvenergo” sagraušu kā vienotu veselumu un to privatizēšu”. Mēs jau varam iet pa šo ceļu, tikai jājautā: kur mēs nonāksim? Jau šodien mēs iepērkam no Krievijas elektroenerģiju par 2,4 centiem, bet mēs paši kā patērētāji to pērkam par 4,6 santīmiem, trīs reizes dārgāk. Kur ir loģika? Mūsu komisija un parlaments nobalsoja, ka šai valdībai līdz šī gada 1. jūnijam ir jāiesniedz priekšlikumi par energotarifu izmaiņām. Diemžēl es neko neesmu dzirdējis, ka valdība kaut ko dara arī šajā aspektā. Nākamais. Runājot par korupciju vispār, mēs varam runāt par Šķēles valdību, par Guntara Krasta valdību, bet paskatieties, kas tad notiek pasaulē! Bieži vien mūsu politiķi uzskata, ka mēs dzīvojam uz neapdzīvotas salas un ka mums ir iespēja kā strausam iebāzt galvu smiltīs, ka mēs neko nedzirdam un ka arī par mums neviens neko nezina un neko nedzird. Paldies Dievam, tas neatbilst patiesībai. Par visu to, kas notiek mūsu valstī, ir ļoti labi informēti mūsu ārzemju partneri un kolēģi. ASV Kongress, apstiprinot šīgada budžetu, pieņēma lēmumu, ka Federālajam izmeklēšanas birojam ir jāiedala 3 miljoni ASV dolāru, lai tas palīdzētu cīnīties ar organizēto noziedzību, kura Latvijā ir sasniegusi tādus apmērus, ka ir iekļuvusi gan valdības, gan parlamenta visaugstākajos līmeņos. Par ko mēs vispār diskutējam? Kāda tad ir izeja? Loģiski būtu, un mēs varētu pilnīgi piekrist - tagad es runāju sociāldemokrātu vārdā - Gunta Ulmaņa aicinājumam, ka tiek gāzta Guntara Krasta valdība un tad notiek Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas, bet tas ir vistīrākā veida populisms, tāpēc ka realitāte ir tāda: ja tiek atlaists šis parlaments - un par tā atlaišanu es tiku iestājies jau divus gadus atpakaļ... ja parlaments tiek atlaists, tad tautas nobalsošana notiek pēc diviem mēnešiem, bet nākošās vēlēšanas jārīko pēc četriem mēnešiem. Reāli vēlēšanas notiek tajā pašā laikā, bet pie valdīšanas paliek tā pati valdība. Kā interesēs spēlē Valsts prezidents un kā intereses viņš aizstāv? Vai šeit ir kaut kāda zināma loģika? Otrs ceļš. Ja jau mēs tik tiešām beidzot gribam domāt par mūsu valsti, tad parlamentam pašam vajag sevi atlaist. Un tad ir iespējas sarīkot nākošās vēlēšanas šajā vasarā. Tas ir vienīgais ceļš, ko es redzu kā izeju no šīs krīzes. Neapšaubāmi, šai valdībai nav nekādas uzticības, tāpēc ar šo valdību pie nopietnu sarunu galda nesēdīsies ne Rietumu sabiedrotie, ne arī Austrumu partneri. Mēs varam daudz ko domāt un par daudz ko runāt, bet mums ir jāņem vērā sekojošais, - tas, ka ģeogrāfiski Latvija atrodas ļoti unikālā vietā, un no tā, cik filigrāni pareizi “spēlēs” mūsu valdība, cik filigrāni pareizi “spēlēs” mūsu parlaments, kā mēs mācēsim izvērtēt mūsu pozīcijas, ir atkarīga mūsu valsts nākotne. Ja valdība ievēros ieinteresētības principus, kuri nāk gan no Rietumiem, gan no Austrumiem, mēs ekonomisko uzplaukumu varam sagaidīt jau tuvākajos divos trijos gados. Ja politiķi turpinās domāt par savu kabatu, tad diemžēl valsts uzplaukums ir saredzams pēc 15-20 gadiem. Un tā ir katra politiķa brīva izvēle, kādu ceļu izvēlēties. Vai tiešām mēs turpināsim domāt par saviem beņķiem, ko mēs ieņemam, vai tomēr sāksim pildīt tos solījumus, kurus mēs esam devuši saviem vēlētājiem, un domāt gan par tautu, gan par valsts attīstību? Paldies.".
• 1998_04_22_a-seq12 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq12 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q822919.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q37.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q191.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q33.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q47182.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q3736450.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q39731.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q36.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q12360039.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q3899540.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q511905.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q755791.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q2021893.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q60106.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q8333.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q523755.
• 1998_04_22_a-seq12 mentions Q6436359.