Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq100> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq100 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq100 number "100".
• 1998_04_22_a-seq100 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq100 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq100 spokenAs 66.
• 1998_04_22_a-seq100 spokenText "Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Es laikam esmu tiesīgs aizkavēt jūs vēl 15 minūtes. Pirmkārt, es gribētu pateikt paldies visiem tiem, kas šīs sēdes laikā izteica priekšlikumus, uz kuriem es arī biju orientējies, nākot uz šo sēdi. Šī ārkārtas sēde tika sasaukta ar mērķi analizēt ekonomisko situāciju valstī. Diemžēl es nebiju iedomājies, ka tā uzjundīs vairāk politisko kaislību, nekā sniegs kādas jaunas ierosmes valdībai, dos kādus konstruktīvus priekšlikumus par to, ko mums vajadzētu darīt un kādi pasākumi šobrīd būtu vajadzīgi valstī, vērtējot no dažādo politisko partiju nostādnēm. Jāatzīst, ka man diemžēl ir diezgan ierobežota Saeimas darba pieredze un mani nepatīkami pārsteidza tas, ka daudzus manus izteikumus, tādus, kurus es pats biju apgalvojis, citi oratori paņēma kā savus, pasakot, ka es to nemaz neesmu apgalvojis... Kļūda ir, protams, varbūt arī tajā apstāklī, ka es pirms tam nebiju izplatījis savu runu, savu priekšlikumu paketi, tā ka līdz ar to deputātiem varbūt bija grūtāk pēc šīs runas. Un liela daļa arī nemaz neklausījās to, kā es novēroju zālē. Sekot tām nostādnēm, ko es biju izvirzījis... Gribētu vēlreiz atzīmēt, ka... Kaut vai deputāta Čevera kunga izteikums. Manu ekonomiskās stabilizācijas plānu nosauca par superslepenu... Nē, šis plāns nav superslepens, tas ir tikai tāds izvērsums tai valdības rīcības programmai, kopējai rīcības programmai krīzes likvidēšanai. Taču runa, pirmkārt, ir par iekšpolitisko un ārpolitisko krīzi. Bet katrā ziņā es gaidu no politiskajām partijām un frakcijām priekšlikumus ekonomiskās situācijas stabilizācijai, kaut gan es uzsveru, ka destabilizācijas tendences nav skaidri izteiktas. Es gaidu priekšlikumus un būšu priecīgs tos, kuri būs virzīti uz mērķi - tiešām stabilizēt situāciju, ietvert valdības rīcības plānā. Bet tagad, ja man ļauts, es gribētu kaut nedaudz pakavēties pie tā, nedaudz pakomentēt to, ko sacīja deputāti, vērtējot rīcības plānu un arī izsakot dažādus viedokļus. Es negribētu taisnoties, tas absolūti nav manas uzstāšanās iemesls, bet man tiek piedēvēti divi izteikumi, divas nepārdomātas darbības, kuras it kā esot sabojājušas Latvijas un Krievijas attiecības. Pirmkārt, par to, ka es esot apgalvojis, ka 3. marta mītiņš esot bijis Krievijas sankcionēts. Tie žurnālisti, kas bija klāt tajā brīdī, kad es to teicu, un arī jūs šobrīd varētu painteresēties un paskatīties arhīvos, jo tur šie materiāli ir saglabājušies... Mana atbilde bija tāda, ka neadekvātā Krievijas reakcija uz 3. marta mītiņa izgaiņāšanu varētu būt provokācija. Šis izteikums ir pietiekami dažādi saprotams. Es biju domājis, ka Krievijas provokācija ir šī neadekvātā reakcija, nevis pats mītiņš. Labi, žurnālisti to iztulkoja, kā viņi to vēlējās, bet palicis šis mans izteikums ir pat bez “varbūt”, pat bez šīs pieļāvuma formas. Otrs, kas man vairāku runātāju teiktajā tika piedēvēts, ir tas, ka Latvijas un Krievijas attiecības bojājošs izteikums jeb rīcība bija saistīts ar Norvēģijas gāzes atvirzīšanu līdz Latvijai. Šī mana runa, kas tika saskaņota un koordinēta ar Norvēģijas premjerministra runu par enerģētisko tīklu saslēgšanu - par Ziemeļu enerģētisko tīklu saslēgšanu ar Baltijas enerģētiskajiem tīkliem, nav nekas revolucionāri jauns. Pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka tā ir tikai kopējās virzības uzturēšana, jo gan Ziemeļu gāzes tīkla attīstība līdz Somijai, gan Baltijas gāzes tīkla attīstības projekts tiek gatavots apmēram divus gadus, pie tam ar Eiropas Savienības piešķirto naudu tiek apmaksāts šis projekts. Un ideja ir ļoti elementāra - tas ir enerģijas drošības faktors. Šīs divas studijas šobrīd ir jāsavieno, un Baltijas jūras padomes sēdes laikā klāt, kā jūs varbūt atceraties, bija arī Eiropas Savienības komisijas prezidents, no kura attieksmes daudzējādā ziņā arī ir atkarīgs finansējums šim projektam. To nefinansēs ne Latvija, ne Norvēģija, ne Ziemeļvalstis, ne Baltijas valstis. Tas ir Eiropas Savienības finansējums - tātad enerģijas drošības jautājums un studija. Runa bija tikai par studiju, lai šos tīklus saslēgtu. Neprofesionāļi vai tie, kuri negribēja to saprast, pārvērta šo manu referātu par politisku akciju pret “Gazprom”. Nekas vairāk! Nezin vai man ir vieta taisnoties, jo tie, kuri centās šo jautājumu tā pagriezt, arī droši vien atradīs argumentus, lai pateiktu, ka tas tā gluži nebija pateikts, vai kā citādi. Taču jūs varat iepazīties ar manu referātu, kas tika teikts Baltijas jūras valstu premjerministru tikšanās reizē. Nedaudz par Jāņa Jurkāna kunga, manā uztverē, ļoti pieredzējuša politiķa, izteikumiem, kurš uzsvēra, ka valdība ir izdarījusi daudzus nepareizus gājienus, kas ir sabojājuši attiecības ar Krieviju. Kā viens no nepareiziem gājieniem visai bieži tiek minēts tātad mans konflikts it kā ar Černomirdinu, bet es vēlreiz varu atkārtot to, ko esmu teicis jau žurnālistiem, to, ka apmēram mēnesi pirms Baltijas jūras valstu premjeru tikšanās man tika piedāvāts apspriešanai un vēlākai parakstīšanai, Černomirdinam esot Rīgā, projekts par “Gazprom” ekskluzīvu tiesību nodrošināšanu Latvijā. Šā līguma teksts ir pilnīgi neizdevīgs Latvijai. Pilnīgi neizdevīgs Latvijai! Es, protams, būtu turpinājis sarunas un mēģinājis šo tekstu “mīkstināt”, lai ietvertu tajā arī Latvijas intereses, bet nelaime ir tā, ka šāds analogs teksts man tika “piespēlēts”, vēl esot ekonomikas ministram, pagājušajā vasarā. Es arī toreiz iesniedzu savus priekšlikumus, bet šajā pēdējā variantā, kas tika iesniegts, šie mani priekšlikumi atkal bija ignorēti. Es atteicos šo līgumu apspriest, līdz ar to arī izpalika mana tikšanās ar toreizējo Krievijas valdības vadītāju. Tāpat izcili būtisks faktors attiecību pasliktināšanā bija tranzīta tarifu jautājumi. Gribam to atzīt mēs vai negribam -, es to minēju arī savā referātā -, bet Krievijas naftas kompānijas izmaksas šobrīd ir bieži vien augstākas par iespējām pārdot naftu pastāvīgajiem produkcijas saņēmējiem Rietumos. Šī te naftas kompānijas izmaksu starpība jau sāk spiest uz Krievijas jau tā trūcīgo budžetu, lai šī starpība tiktu kompensēta. Šajā laikā “Ventspils nafta” paaugstināja tarifus. Faktiski izlīdzināja tarifus, pārbalansēja tos, bet attiecībā uz atsevišķu operāciju veikšanu tas bija tarifu paaugstinājums. Arī šis faktors nav jāatstāj bez ievērības. Es esmu uzsvēris savā referātā arī to, ka es neviennozīmīgi vērtēju Krievijas kopējo kaut kādu nepatiku vai agresīvu attieksmi pret Latviju. Tie ir atsevišķi politiski strāvojumi, atsevišķas politiski ekonomiskas grupas. Es domāju, ka liela daļa no jums ir lasījuši, teiksim, laikrakstu “Ruskij Telegraf” vai “Komsomoļskaja Pravda” publikācijas attiecībā uz Latviju. To raksturs ir ļoti pozitīvs, informācija tiek atspoguļota ļoti objektīvi. Es to gribu uzsvērt - ļoti objektīvi, dažkārt pat vēl objektīvāk, nekā to dara mūsu prese, Latvijas prese. Par to, ka Pilsonības likums ir sabojājis attiecības. Pilsonības likums tika izmantots kā līdzeklis - līdzeklis tam, lai izdarītu spiedienu, lai panāktu mūsu starptautisku izolāciju. Jūs minējāt arī to, ka daudzu būtisku ārvalstu ārlietu ministru un citāda līmeņa izteikumi ir jau parādījuši šo tendenci, ka Latvija jau stājas savā eirointegrācijas procesā. Tieši šīs sēdes laikā, apmēram pirms stundas, man zvanīja Itālijas premjerministrs, kurš apgalvoja, ka tā nav Itālijas valdības pozīcija, ko ir paudis ārlietu ministrs. Pie tam ārlietu ministra izteikumi esot interpretēti neprecīzi, un Itālijas valdība paudīšot oficiālo viedokli, kas faktiski apgāzīšot iepriekšējos izteikumus. Paskatīsimies, vai tas tā būs, bet man ir pamats uz to cerēt. Tā. Ādamsona kungs jautāja, kas notiek ar trīs spirta vagonu lietu. Es esmu par to informējis arī presi, bet tiem, kuriem tas ir paslīdējis garām, varu sacīt, ka es to necentos izvērst par milzu reklāmas kampaņu. Jau pirms vairākiem mēnešiem pieci no lielākiem darboņiem, kas iesaistīti šajā afērā, ir arestēti. Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai arī piegādātāju kompānijas un atbildīgās personas ārvalstīs tiktu aizturētas. Sadarbība notiek ar ārvalstu speciālajiem dienestiem. Ādamsona kungs un vēlāk arī citi runātāji, arī Sausnīša kungs, kurš man uzdeva trīs jautājumus, uz kuriem es arī varēšu atbildēt, apgalvoja, ka Daugavas HES kaskāde ir ieķīlāta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Tās ir galīgas blēņas, jo šo kredītu garantē Latvijas valsts! Nav šī kaskāde ieķīlāta, tā nevar būt ieķīlāta! Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka šo Daugavas kaskādi nevar paņemt līdzi uz Londonu, laikam tur viņa bāzējas... Attiecībā uz privatizācijas modeli. Jā, atkal tika kritizēts privatizācijas modelis, bet es gribētu uzsvērt to, ka tam nav nekādu specifisku atšķirību no tā, kādu pauž kaut vai Demokrātiskā partija Saimnieks. Izņēmums ir vienīgi tajā apstāklī, ka es iebilstu pret Daugavas HES kaskādes, ko es uzskatu par valsts nacionālo bagātību, privatizāciju vispār. Es iebilstu pret pārvades - nacionālās nozīmes pārvades tīkla privatizāciju. Viss pārējais uzņēmumā ir privatizējams, izņemot šo divu valstij vitāli svarīgo objektu privatizāciju - Daugavas kaskādi un pārvades tīklu. Daugavas kaskāde šobrīd pēc šī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta saņemšanas un izmantošanas ir sakārtota tādā stāvoklī, ka tuvāko 10 gadu laikā nav vajadzīgas absolūti nekādas investīcijas šajā sektorā. Mēs privatizējam “Latvenergo” ar mērķi - piesaistīt līdzekļus, piesaistīt investorus, kuri varētu ieguldīt ilgtermiņa naudu. Ilgtermiņa, tā teikt, “garo” naudu - 15-20 gadu naudu šajā uzņēmumā, necerot uz tūlītēju peļņas iegūšanu. Attiecībā uz Daugavas HES un attiecībā uz pārvades tīklu tas mums nav vajadzīgs. Pārvades tīklam ir jāpaliek valsts rokās, lai tām kompānijām, tiem uzņēmumiem, kuri vēlētos Latvijā attīstīt enerģētikas sektoru, būtu iespēja pieslēgties šim pārvades tīklam bez ierobežojumiem. Lai mēs nebūtu radījuši vēl vienu monstru - līdzīgu “Lattelekom”. Tā. Jurkāna kungs ļoti asi kritizēja valdības pieņemtos dažādos lēmumus, taču man jāsaka, ka visi šie lēmumi attiecas tieši uz periodu, kad Demokrātiskā partija Saimnieks atradās valdībā, tāpēc zināmā mērā tā ir vēršanās arī pašam pret savu partiju. Runājot konkrēti par kompensācijas sertifikātiem, kompensācijas sertifikātu atmaksāšanu naudā, šobrīd jau ir panākts risinājums, ka tiks apmaksāti nevis četri miljoni, bet vismaz 10-11 miljoni no kopējiem apmēram 14 miljoniem. Jā... (No zāles deputāts A. Sausnītis: “No kurienes?”) Jūs zināt, Sausnīša kungs, ka tas ir no “Ventspils naftas”... Attiecībā uz to, ka pārtikas produktu patēriņš ir samazinājies. Jā, Jurkāna kungs, mazumtirdzniecības apgrozījums pagājušajā gadā pieauga par 14%. Patēriņa struktūrā pieauga ilgtermiņa lietošanas preces, līdz ar to pārtikas preču īpatsvars kopējā iedzīvotāju patēriņa struktūrā sašaurinājās. Jā, tur jums ir taisnība, bet tas liecināja, ka vairāk tika pirktas ilglietošanas preces. Kopumā cilvēki ir kļuvuši nedaudz... pavisam nedaudz, bet turīgāki. Līdz 1. aprīlim, skatot atpakaļ 12 mēnešus, skaidrās naudas apjoms Latvijā pieaudzis par 22%. Tas liecina, ka cilvēku un uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas, tātad ir lielāka arī preču masa, kas tiek pirkta un pārdota. Par 22% ir pieaudzis skaidrās naudas apjoms apgrozībā. Attiecībā uz tarifu pieaugumu. Visi šie lēmumi tika pieņemti jūsu ekonomikas ministra darbības laikā, bet es gribētu atgādināt to, ka, runājot tieši par gāzes tarifiem, tā bija mana aktivitāte, ka man izdevās šos tarifus sākotnēji pazemināt par 10%, bet vēlāk trūcīgajiem iedzīvotājiem, attiecīgi balstoties uz Labklājības ministrijas sagatavotajiem aprēķiniem, samazināt vēl uz pusi. Tas ir zināms. Gāzes tarifi ir ievērojami pazemināti līdz ar to. Runājot par budžeta pārpalikumu - par 38 miljoniem latu, es gribētu uzsvērt, ka aprīļa beigās būs pilns aprēķins par to, kas ir šie 38 miljoni latu, cik liela daļa no tiem ir speciālā budžeta līdzekļu, tātad ministriju un iestāžu līdzekļu, kuriem pārejošs raksturs, kā jūs zināt, un kuri nevar tikt izņemti, tāpēc ka šī pieeja stimulē ministrijas un citas institūcijas izmantot šos līdzekļus racionāli visa gada garumā un būt drošiem, ka gada beigās tos viņām neviens neatņems. Līdz ar to tiek novērsta nemotivēta šo līdzekļu iztērēšana tikai tāpēc, lai kāds šīm institūcijām tos nenoņemtu. Attiecībā uz Čevera kunga teikto, ka nav ne draugu, ne ienaidnieku. Es nezinu, kur jūs manis teiktajā saskatījāt, ka es izsaku kaut kādus pieļāvumus, ka Krievija mums ir ienaidnieks. Nebūt nē! Politikā un ekonomikā ir tikai intereses, un, vadoties tieši pēc šā apsvēruma, es arī veidoju savu uzstāšanos, veidoju arī pieeju ekonomikas stabilizēšanai. Ir tikai intereses! Un, ciktāl mēs varam tās efektīvi izmantot, tiktāl es atzīstu arī sadarbību ar Krieviju, lai neciestu uzņēmumi, lai neciestu tautsaimniecība kopumā. Jā, jūs daudz arī vērsāt pret mani personīgas apsūdzības, bet es neapsūdzu jūs par to, ka 3. marta mītiņa izklīdināšana bija ļoti neprofesionāla. Izcili neprofesionāla! Un tieši to arī uzsvēra visi ārvalstu novērotāji, ka šā mītiņa izklīdināšanas mērķis nebija vis pārkāpt cilvēktiesības, bet tas gluži vienkārši demonstrēja mūsu policijas pagaidām mazspēju un neprofesionalitāti. Katrā ziņā es pēc šī gadījuma jūs vēl neatbrīvoju no amata... (Starpsauciens: “Malacis!”) Jā, Sausnīša kungs man uzdeva trīs jautājumus. Uz pirmo jautājumu par “Latvenergo” es jau atbildēju. Kas regulē tarifus, - tas jums, Sausnīša kungs, būtu jāzina! Tos regulē energoregulators. Un, ja jūs, deputāti, lemsiet, tad pavisam drīz, kaut arī šobrīd netiek izskatīts jautājums par vienotu regulatora izveidošanu... Tātad mums ir regulējošās institūcijas: ir energoregulators, bet telekomunikāciju regulators, cerams, nostiprināsies. Līdz ar to, izveidojoties vienotam regulatoram, mēs varēsim izmantot metodikas, kuru pieejas mums ļaus sabalansēt tarifu celšanas kopējo līmeni ar reālo ienākumu pieauguma līmeni. Jūs uzdevāt jautājumu par budžeta deficīta iespēju kā tādu, tā saucamo ražīgo deficītu. Es varu tikai atgādināt, ka 1995. gadā mēs banku krīzes rezultātā bijām spiesti valsts budžeta finansu deficītu palielināt apmēram līdz 90 miljoniem latu. Tad, maksājot aizņēmuma procentus, šis parāds tika nosegts tikai pagājušā gada beigās. Mēs kopsummā esam samaksājuši 43 miljonus latu par šiem 90 miljoniem, tas ir, apmēram divu mūsu valsts aizsardzības budžetu apmērā. Par privatizācijas naudas izmantošanu patēriņam. Es gribētu atgādināt godātajiem deputātiem, ka mēs esam izveidojuši četras speciālās ekonomiskās zonas - divas brīvostas un divas speciālās ekonomiskās zonas, kur, pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, apmēram 30 vai varbūt pat nedaudz vairāk miljonu tiek zaudēti nodokļu neiekasēšanas dēļ. Tieši šā speciālā režīma rezultātā. Privatizācijas naudas kompensē šo te iztrūkumu, kas mums dod iespēju cerēt, ka nākotnē, kad šīs speciālās ekonomiskās zonas caur sekundāro tirgu, tas ir, saistībā ar darba vietu radīšanu, kur maksās sociālo nodokli un tā tālāk, kompensēs šos zaudējumus, radīs infrastruktūras objektus šajās zonās un palielinās arī mūsu eksporta potenciālu. Jā, jūs jautājāt arī par Austrumu tirgus apgūšanas ceļiem, bet acīm redzami jūs negribējāt dzirdēt to, ko es teicu. Mans referāts tiks publicēts, tā ka es varēšu pēc tam ar jums, ja būs vēlēšanās, vēl turpināt diskusiju par to, kā... (nesaprotami) tirgus varētu tikt apgūts, respektīvi, turpināts ekspluatēt. Man ir līdzi arī Ekonomikas ministrijas izvērtējums, jūsu kā ekonomikas ministra parakstīta ekonomisko seku izvērtēšanas analīze. Es nezinu... es negribētu nogurdināt deputātus ar izskatīšanu, bet jāsaka, ka šis dokuments ir sastādīts apzināti tendenciozi, ja vien tur nebija klāt varbūt arī neprofesionalitātes jautājumi... Tas arī galvenajos virzienos bija viss, ko es gribēju teikt. Paldies tomēr par jūsu pacietību, un es ceru uz jūsu aktivitāti nākotnē, sagaidot no jums priekšlikumus, kuri būtu vajadzīgi mūsu valsts ekonomiskās situācijas stabilizācijai, pirmkārt stabilizācijai, kā es sapratu no šodienas diskusiju pamattēmas, tieši Latvijas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās. Vēlreiz paldies jums visiem! (Aplausi.)".
• 1998_04_22_a-seq100 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq100 speaker Guntars_Krasts-1957.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q822919.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q2660080.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q193089.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q458.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q21625222.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q33.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q47182.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q3736450.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q1020384.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q39731.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q38.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q20.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q102673.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q404542.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q1191011.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q84.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q12360039.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q488981.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q2021893.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q21011161.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q984021.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q4375801.
• 1998_04_22_a-seq100 mentions Q29552.