Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_03_19-seq317> ?p ?o. }

• 1998_03_19-seq317 type Speech.
• 1998_03_19-seq317 number "317".
• 1998_03_19-seq317 date "1998-03-19".
• 1998_03_19-seq317 isPartOf 1998_03_19.
• 1998_03_19-seq317 spokenAs 25.
• 1998_03_19-seq317 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Pēdējie notikumi attiecībās ar Krieviju pierādīja, ka mēs Latvijā esam upuri savai naivajai iedomai, ka ar savu labo vai slikto uzvedību mēs spējam kaut kādā veidā noteikt Latvijas un Krievijas attiecības un ka tās nosaka, teiksim, mūsu uzvedība, nevis Krievijas ģeopolitiskās intereses. Tas izrādījās mīts, ka pazemīga izturēšanās pret PSRS un pēc tam pret Krieviju palīdzēs taisīt “rebes” - ražot nekvalitatīvu produkciju, lai nopelnītu kaut kādā Krievijas tirgū. Līdz ar to visa Latvijas ārpolitika pēdējos astoņos gados ir tikusi pakārtota vienotai vēlmei - uzspļaut savas tautas pašcieņai un vēsturei, nepārtraukti pielabinoties, attaisnojoties un atvainojoties, sākot ar to, ka latviešu strēlnieki esot trenkājuši baltgvardus līdz pat čukču apdzīvotajām teritorijām Ziemeļos, un beidzot ar to, ka mēs taisoties atzīt čečenu tiesības uz neatkarību, vai, kā raksta pēdējās Rietumu avīzēs, latviešu diplomāti apmētājot Maskavā ar olām nevainīgos krievu pensionārus, lai ņirgātos par to, ka viņi par savām trīs mēnešu pensijām vienu olu nevarot nopirkt. Valsts prezidents nesen bija Izraēlā, un tur viņam aizmirsa izteikt pateicību par to, ka Latvijas valsts bija viena no retajām valstīm pirms Otrā pasaules kara, kas uzņēma ebreju bēgļus no fašistiskās Vācijas (demokrātiskā Zviedrija, piemēram, neuzņēma šos bēgļus) pretēji šeit minētajām dažām antihitleriskās koalīcijas valstīm, piemēram, PSRS, kura gestapo izdeva daļu vācu antifašistu. Es gribu teikt tikai to, ka ir jāizbeidz nepārtraukti atvainoties citiem un atvainoties par to, ka mēs, piemēram, gribam atņemt Krievijai tās vēsturiskos apgabalus, vai par to, ka mēs gribam Krieviju izsviest no mūsu likumīgās Skrundas teritorijas. Es aicinu cienīt savu valsti un savus pilsoņus un atzīt tos lēmumus, ko mēs esam paši pieņēmuši pirms dažiem gadiem. 1992. gada 13. februārī... tas ir, 22. janvārī (tātad jau pēc PSRS sabrukuma) Augstākā padome pieņēma lēmumu par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu, kur, starp citu, pēdējā punktā bija teikts: “Uzdot Latvijas Republikas delegācijai starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju risināt Abrenes jautājumu, ietverot tajā arī Abrenes pilsētā un sešos apriņķa pagastos esošajam Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu īpašumam nodarītā mantas kaitējuma noteikšanas un šā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību. ” Es gribētu, lai jūs mani saprotat pareizi. Ja mēs runājam par jautājuma politisku risināšanu, tad nezinu, kāpēc Ārlietu ministrijā labais tonis skaitījās pateikt, ka par šo tēmu nedrīkst runāt. Tātad, ja mēs runājam par 34 tūkstošu pilsoņu interešu aizstāvēšanu, tad tas ir kaut kādā veidā apkaunojums, ka tad mūsu vēstniecību, teiksim, Maskavā neapmētās ar olām vai nenotiks dažādas citāda veida provokācijas pret Latvijas valsti. Tā ir ļoti naiva ilūzija, jo, kamēr notiks šis process - NATO paplašināšanas otrā kārta un kamēr nebūs pieņemti galīgie lēmumi, mēs šeit paši neko mainīt nevarēsim šajās starpvalstu attiecībās, tomēr mums pašiem ir jāciena mūsu pieņemtie lēmumi, un šis pieprasījums nevar tikt transformēts kaut kādā veidā par jautājumu, jo mēs gribam darīt zināmu, kas tad ir noticis šajā laikā. Es, protams, saprotu, ka Gorbunova kungam tajā laikā varbūt nerādījās pat sapņos, ka viņam būs jāvada šī komisija starpvalstu sarunām ar Krieviju, bet tagad būtu īstais brīdis varbūt realizēt tieši to, ko Gorbunova kungs pats ir parakstījis, būdams jau neatkarīgas valsts Augstākās padomes priekšsēdētājs. Tāpēc šeit būtu ļoti interesanti iepazīties ar šo sarunu rezultātiem, ar visām šīm metodēm, kādā veidā mēs varētu aprēķināt šo mantisko kaitējumu. Mēs esam atdevuši īpašumus ne tikai Latvijas pilsoņiem šeit, Latvijā, bet visiem īpašniekiem, kuriem Latvijā ir bijuši īpašumi. Mēs esam atdevuši mājas cilvēkiem, kuri dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, Krievijā, Izraēlā, citās valstīs, un te nebija absolūti nekādu problēmu. Taču mēs nevaram rīkoties tā, kā Godmaņa valdības laikā mēs izdarījāmies ar Latvijas pilsoņiem no šiem Abrenes pagastiem, kuru pieprasījumi par zemi, par šīm īpašuma tiesībām tika pāradresēti, teiksim, uz Balvu rajonu. Kurš kompensēs šiem cilvēkiem viņu īpašuma tiesības? Un es gribētu atzīmēt, ka tas nav nekāds mākslīgi izdomāts jautājums. Uzņemot Krieviju Eiropas Padomē, starp citu, tika atgādināts, ka Krievija nav nokārtojusi savas saistības, un tiek kontrolēts arī jautājums par to, kā Krievija šīs savas saistības nokārtos. Runa ir ne tikai par Abreni. Protams, ir runa arī par citām lietām, par arhīviem, par vēstniecībām. Bet es gribu Saeimu atbalstīt un reiz izrunāt šo jautājumu, kādā veidā tad mēs maksāsim šiem cilvēkiem kompensācijas un kādā veidā atrisināsim šos zaudējumu jautājumus. Es aicinu atbalstīt pieprasījumu.".
• 1998_03_19-seq317 language "lv".
• 1998_03_19-seq317 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q822919.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q211.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q649.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q193089.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q159.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q15628977.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q7184.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q183.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q15180.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q34.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q801.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q8908.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q30.
• 1998_03_19-seq317 mentions Q7536677.