Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_03_11-seq72> ?p ?o. }

• 1998_03_11-seq72 type Speech.
• 1998_03_11-seq72 number "72".
• 1998_03_11-seq72 date "1998-03-11".
• 1998_03_11-seq72 isPartOf 1998_03_11.
• 1998_03_11-seq72 spokenAs 84.
• 1998_03_11-seq72 spokenText "Cienījamie deputāti! Man visu laiku nav skaidri šie pamatojumi, ka tad, ja mēs triecientempos neprivatizēsim "Latvenergo", "Latvijas gāzi", "Latvijas kuģniecību", mums draud kaut kāds briesmīgs investīciju aptrūkums jeb samazināšanās un ka mūsu ekonomikai draud lielas briesmas. Vienīgais, ko mēs uz kādu laiku varētu tiešām iegūt, ir tas, ka mēs varētu iegūt tos miljonus, kurus grib reāli ieņemt no šo uzņēmumu privatizācijas, pārdodot kaut kādu daļu ārzemniekiem. Bet to dara apstākļos, kad uzņēmumu īstā vērtība nav noteikta. Līdz ar to mēs ārzemniekiem atdodam procentuāli lielāku daļu, nekā viņiem pienāktos. Nav jautājums par to, ka jāaptur "Latvenergo" privatizēšana pilnīgi. Arī es pievienojos tam, ko teica Valsts privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Nagļa kungs, - privatizēšana jau nenozīmē tikai pārdošanu vien. Jā, es piekrītu, ka privatizēšana nozīmē arī novērtēšanu, auditfirmu darbību un visu pārējo. Es domāju, ka šis darbs var turpināties un ka tieši šajā darbā slēpjas tā lielā neskaidrība, kāda pašreiz ir. Mēs vēl līdz šim brīdim skaidri nezinām, par cik tad kas ir novērtēts, kā tur kas tiks dalīts. Ir dažādas versijas. Mums nav skaidrības arī par to, vai privatizācija notiks pa daļām vai privatizēs uzreiz pilnīgi visu kompleksu kopumā. Es personīgi piekristu, lai privatizācija notiek līdz tam līmenim, ka mēs privatizējam kopumā un kaut ko pārdodam ārzemniekiem par reālu naudu. Tomēr es domāju, ka mums visiem ir jāapsver tas, ka diez vai ir rentabli un diez vai ir kāda jēga kaut ko dalīt šajos lielajos valsts uzņēmumos, būtībā pašreizējos monopoluzņēmumos. Vai maz vajag kaut ko dalīt par sertifikātiem, kaut ko sadalīt tur strādājošajiem vai, vēl jo vairāk, kaut kādus procentus likt kādas bankas rehabilitācijai, kas, manuprāt, nav pilnīgi pamatojami. Līdz ar to es domāju, ka šajā brīdī šī prasība - apturēt privatizāciju - ir pareizi jāsaprot. Es jau skaidroju, ka tas nenozīmē vispār apturēt darbu pie šā uzņēmuma. Tas nozīmē apturēt privatizāciju tādā tempā, kā mums mēģina to iestāstīt, - ka tas ir jādara triecientempā un bez īstas skaidrības. Es gribētu vērst visu deputātu uzmanību arī uz tiem datiem, kuri ir parādījušies un kuri, kā rakstīts, ir "Latvenergo" pasūtījums Vācijas firmai. Tur ir noteikti elektroenerģijas tarifi pa gadiem - kādi tie būs, ja būs dažādi privatizācijas paņēmieni. Mēs arī zinām, ka viens grupējums ļoti aizstāv privatizēšanu pa daļām. Manā priekšā ir šis elektrotarifu pieaugums, un šeit ir redzams, ka, ja privatizē pa daļām, tad 2000. gadā - un 2000. gads ir pavisam tuvu - elektroenerģijas tarifs būs 4,6 santīmi par kilovatstundu, turpretī, ja neprivatizē pa daļām, bet vienoti, tad šis tarifs būs 3,6-3,7 santīmi. Mēs redzam, ka šis pētījums ir taisīts pirms kāda laiciņa, jo jau tagad kopā ar pievienotās vērtības nodokli šis tarifs ir 3,9 santīmi. Taču tajā pašā laikā man ir arī citi dati, aprēķini, kuri tika izdarīti kopīgi ar ERAB institūcijām un kurus taisīja "Latvenergo" vadība tanī brīdī, kad atkal triecientempos... Atcerieties, kad slēdza šo līgumu ar ERAB banku par 76 miljoniem. Tajos grafikos un līknēs mēs redzam, ka jau ap 2008. gadu elektroenerģijas tarifi ir paredzēti 10-15 santīmi par kilovatstundu. Tad ievērosim, ka šodien ir 3,9, un es neredzu nekādu pamatojumu šādam milzīgam tarifu pieaugumam apstākļos, kad mēs varam saņemt elektroenerģiju no Krievijas, kā tas ir pašreiz, par 1,55 santīmiem par kilovatstundu, bet Daugavas kaskāde mums dod vēl lētāk. Līdz ar to man personīgi pašreiz nav skaidrs, kāpēc mums ir jāmaksā 3,9 santīmi, kaut gan prognoze bija zemāka. Taču, kā mēs redzam mūsu reālajā situācijā, tad mūs visu laiku tikai baro ar kaut kādu baidīšanu par to, ka investīcijas nenāks vai vēl kaut kas cits nenāks. Vārdu sakot, vajag teikt skaidri un gaiši, ka investīcijas nākotnē nāks mazāk, ja mēs neatdosim "Latvenergo" Daugavas kaskādi vai vēl labāku daļu ārzemju investētājiem vai Eirobankai, kura tad varēs šo peļņas daļu dalīt, bet līdz ar to mēs, pārējie, maksāsim daudz lielāku elektroenerģijas tarifu summu. Tajā pašā laikā, - man šie dati ir priekšā - ir redzams, pie kā novedīs privatizācija pa daļām. Tā novedīs pie daudz lielāku kredītu ņemšanas, piemēram, 2000. gadā aizņēmums būs jau gandrīz 50 miljoni latu. Protams, šāda kredītu ņemšana no ārzemniekiem ministriju darbiniekiem varbūt ir interesanta, bet katrā ziņā ne jau elektroenerģijas tarifu maksātājiem. Tāpēc es lūgtu deputātus ieklausīties šajā komisijas lūgumā un atbalstīt šo komisijas lūgumu, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu vispār. Paldies.".
• 1998_03_11-seq72 language "lv".
• 1998_03_11-seq72 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1998_03_11-seq72 mentions Q211.
• 1998_03_11-seq72 mentions Q47182.
• 1998_03_11-seq72 mentions Q3736450.
• 1998_03_11-seq72 mentions Q159.
• 1998_03_11-seq72 mentions Q183.