Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_26-seq88> ?p ?o. }

• 1998_02_26-seq88 type Speech.
• 1998_02_26-seq88 number "88".
• 1998_02_26-seq88 date "1998-02-26".
• 1998_02_26-seq88 isPartOf 1998_02_26.
• 1998_02_26-seq88 spokenAs 84.
• 1998_02_26-seq88 spokenText "Prezidij! Padomes atbalstītāji! Tautas kalpi! Mēs šeit ar lielu ātrumu, ar ložmetēja ātrumu, skrienam cauri likumam, kas varbūt tautai ir ļoti nozīmīgs. Mēs visi zinām, ka darba vietas tiek iznīcinātas ar lielu ātrumu. 6. Saeimas vēlēšanu kampaņā mēs zinājām, ka tas ir tāpēc, ka mūsu nodokļu sistēma ir tāda, kas nekam neder, ka nodokļi ir jāsamazina. Mēs šeit tagad runājam par to, kādos gadījumos kādu atvieglojumu mēs spētu dot, kādai firmai. Saprotiet, ja uzņēmējs grib ieguldīt naudu, lai vienu hektāru purva pataisītu par dzērveņu audzētavu, viņam jāiegulda 30 tūkstoši latu, un tad varbūt divus gadus vēlāk tur ik gadu iznāks 40 tūkstošus latu vērta produkcija. Viņš nav drošs par to, vai viņš pareizi tos 30 tūkstošus iegulda, un par to, kādas kļūdas viņš taisīs. Viņš nav drošs, vai tirgus cena būs tāda, kādu viņš gaidīs, vai tā būs drusku mazāka vai drusku augstāka. Viņš nezina, kā banka ar viņu apiesies. Viņš nezina, kā mainīsies nodokļi. Viņam tas ir risks. Bet tagad no valsts puses tā investīcija notiek, 30 000 latu iet apgrozībā un 24 000 latu nāk atpakaļ valsts budžetā. Katra aktivitāte pievelk savus nodokļus, un tā nauda aprit nevis vienu reizi, bet daudzas reizes. Pirmajā reizē - 100% no tās naudas, otrajā reizē - 70%, jo, tā teikt, daži santīmi aiziet importos. Taču kopumā 80% no tās ekonomiskās apgrozības atnāk atpakaļ tautā, valsts budžeta formā. Labi, investors iegulda 30 tūkstošus, valsts budžets iebāž savā kabatā 24 tūkstošus. Un tagad investors nezina, vai divus gadus vēlāk viņš pelnīs vai zaudēs. Bet valsts dabūs 32 tūkstošus latu un iebāzīs savā kabatā. Valstij tā lieta ir vienkārša. Valsts dabū līdzekļus no investora, valsts dabū līdzekļus no nākamās ekonomiskās aktivitātes. Lielā pasaules daļā valsts stimulē savu ekonomiku, valsts palīdz investoram, valsts palīdz, cik spēj. Eiropā valsts savus laukus dotē 70% apmērā, jo tas valstij neko neizmaksā. Bet Latvijā mēs darām tieši pretējo. Mēs uzliekam lielu nodokli, mēs apgrūtinām ar krimināliem elementiem, un tad mēs privatizējam to firmu, mēs nolemjam, ka viņa nav dzīvotspējīga, “sagriežam lūžņos” darba vietas, un, skat, mums ir ekonomiski nespējīga tauta, kurai jāpārdod savi sertifikāti par 30 vai 80 santīmiem 30 latu vietā. Tā mēs pataisām mūsu tautu par kalpiem, par vergiem mūsu zemē. Mēs šajā ziņā skrienam ar ložmetēja ātrumu. Pat gudrinieks Vītols nespēj kaut ko gudru pateikt. Mēs nekā neesam izdarījuši, lai patiešām dotētu jaunās darba vietas. Mēs nekā neesam izdarījuši, lai Privatizācijas aģentūra šogad neizdzēstu vēl 10 tūkstošus darba vietu, viņi taisās to izdarīt. Mēs nekā nedarām, lai saglabātu esošās darba vietas vai lai veidotu jaunas. Es skatos, ka šeit nevienam tas īsti neinteresē. Skatos, ka “Tēvzemei un Brīvībai” puiši lasa avīzes, skatos, ka tikai viens vai divi cilvēki klausās. Ļaujam, lai mūsu darba vietas izput, un ar šito ložmetēja ātrumu skrienam tam cauri. Mums ir jāsāk dotēt mūsu darba vietas nopietni, pat 70% apmērā, pat tad, kad tām vairs nevajag investīciju. Laukos tā būtu jādara. Jo darba vietu Latvijā trūkst. Un investīcijas mums ir jādod kredītu veidā tiem, kas māk to lietu darīt un kas grib to lietu darīt, un kas ir izraudzījušies pareizo produkcijas veidu. Mūsu banku sistēma ir nopietni jāmaina, lai tas būtu iespējams. Mums jāsāk domāt par ekonomisko attīstību.".
• 1998_02_26-seq88 language "lv".
• 1998_02_26-seq88 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1998_02_26-seq88 mentions Q822919.
• 1998_02_26-seq88 mentions Q211.
• 1998_02_26-seq88 mentions Q193089.
• 1998_02_26-seq88 mentions Q1020384.
• 1998_02_26-seq88 mentions Q3899540.