Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_26-seq329> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 1998_02_26-seq329 type Speech.
- 1998_02_26-seq329 number "329".
- 1998_02_26-seq329 date "1998-02-26".
- 1998_02_26-seq329 isPartOf 1998_02_26.
- 1998_02_26-seq329 spokenAs 77.
- 1998_02_26-seq329 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamais sēdes vadītāj! Manuprāt, 4. pants - “Tiesības uz izdienas pensiju” - ir pats būtiskākais šajā likumprojektā. Jāsaka, ka aizvadītajā nedēļā es viesojos Alūksnes zemessardzes 24. bataljonā, un tur zemessargi uzdeva jautājumu par šo likumprojektu. Turklāt ne tikai zemessargi, bet arī citas militārpersonas par to ļoti interesējās. Sociālās garantijas - tas ir pats svarīgākais un, manuprāt, “jutīgākais” militāro cilvēku jautājums, jo no tā, cik šīs sociālās lietas ir sakārtotas, ir atkarīga viņu uzticība valstij un arī nodrošinātība priekšdienās. Un faktiski arī militārā specifika prasa īpaši atbildīgu pieeju sociālo jautājumu sakārtošanai. Ko mēs redzam šeit, šajā pirmajā daļā? Mēs redzam, kāds ir vienīgais kritērijs: tiesības uz izdienas pensiju ir tikai tad, ja atvaļināšanas dienā militārpersonai izdienas stāžs ir 20 gadu vai vairāk. Manuprāt, tā ir tāda atpalicība, kāda nevienā valstī nav notikusi un nenotiek, jo ir vairāki kritēriji, kuru dēļ mēs nevaram tik vienkāršoti pieiet šim jautājumam. Tātad ir jābūt 20 gadus ilgam vai vēl ilgākam izdienas stāžam, tikai šādām militārpersonām ir tiesības uz izdienas pensiju. Bet paskatīsimies Bruņoto spēku specifiku - atlasīt spējīgākos, hierarhijā uz augšu virzīt tos cilvēkus, kuri spēj... Pieprasa to, ka ar atsevišķiem Bruņoto spēku personāla cilvēkiem līgums ir jālauž jau pēc 6 gadiem, pēc 8 gadiem, pēc 10 gadiem, pēc 15 gadiem, tā, kā tas ir noteikts daudzās Rietumu valstīs. Jo šādā veidā notiek dabīgā atlase. Visi virsnieki nekļūst par majoriem, pulkvežiem un kur nu vēl par ģenerāļiem. Praktiski tātad tie būtu cilvēki, kuri nodienējuši 20 gadus un vēl ilgāk. Varbūt, pēc padomju laika pieredzes, tādu bija pietiekami daudz un katrs, kurš bija izvēlējies militāro karjeru, sasniedza šo 20 gadu stāžu. Rietumvalstīs šādas pieejas nav. Rietumvalstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, pirmais līgums, kuru noslēdz, ir uz 6 vai 8 gadiem, un tikai tad, ja konkrētais cilvēks ir atbildis visām izvērtēšanas un specialitātes, teiksim, izglītības, prasībām, visiem kritērijiem, tikai tad ar šādu virsnieku tiek pēc zināma dienesta laika slēgts līgums attiecībā uz nākamo posmu. Tātad tur netiek bruņotajos spēkos uzturēts “balasts”. Arī šādai prasībai principā būtu jābūt mūsu Bruņoto spēku, tā teikt, personāla jautājumos. Tātad šeit mēs uzskatāmi redzam, ka pieeja Bruņoto spēku personāla jautājumam šodien ir anarhistiska, pilnīgi nepieņemama. Ir vēl viens jautājums. Mēs saprotam, ka tie, kas 20 gadus nodienējuši... šeit ir rakstīts, ka izdienas stāžā cilvēkiem ieskaita arī civilos dienestos pavadīto laiku, 80%, un tamlīdzīgi. Bet šodien, šajā pārejas periodā, nevar visām Bruņoto spēku militārpersonām piemērot vienu kritēriju, šos 20 gadus. Manuprāt, vismaz būtu bijis jāsadala, ka tie cilvēki, kuri ir uzsākuši dienestu pēc 1991. gada un kuriem tā ir, teiksim, viņu pirmā darbavieta, tie, kuri iet normālu, klasisku militāras karjeras ceļu pēc augstskolas vai pēc vidējās mācību iestādes beigšanas un sāk no zemākām dienesta pakāpēm savu militāro karjeru... Vai tad mēs varam šos pašus izdienas jautājumus pielietot tiem cilvēkiem, kuriem tiešām ir 80% no civilajā dzīvē pavadītā laika ieskaitīts militārajā izdienā? Vai arī, teiksim, būtu jānosaka vēl viena kategorija, vismaz es tā uzreiz varu teikt, - tie būtu tie cilvēki, kuri citu valstu bruņotajos spēkos ir pavadījuši kādu laiku. Arī tādu mums ir pietiekami daudz. Arī viņiem varbūt nevar tik mehāniski piemērot šo vienu kritēriju - 20 gadus. Tas nozīmē, ka viss militārais personāls būtu jāklasificē pēc vairākiem virzieniem. Līdz ar to faktiski es paužu savu nostāju, ka šāds pants ir nepieņemams un to nevar atbalstīt. Pat vēl vairāk. Es esmu gatavs iesniegt uz trešo lasījumu labāku redakciju un pie šī jautājuma strādāt. Bet vai Bruņotie spēki ir gatavi šodien to akceptēt?".
- 1998_02_26-seq329 language "lv".
- 1998_02_26-seq329 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
- 1998_02_26-seq329 mentions Q30.