Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_19_a-seq16> ?p ?o. }

• 1998_02_19_a-seq16 type Speech.
• 1998_02_19_a-seq16 number "16".
• 1998_02_19_a-seq16 date "1998-02-19".
• 1998_02_19_a-seq16 isPartOf 1998_02_19_a.
• 1998_02_19_a-seq16 spokenAs 77.
• 1998_02_19_a-seq16 spokenText "Cienījamo Valsts prezident, cienījamie deputāti! Kara un miera jautājums faktiski ir ārkārtējs jautājums, un Latvijas vēsturē šāda sēde laikam ir pirmo reizi. (Starpsauciens: “Bosnija?”) Jā, bet Bosnijas karš? Manuprāt, vai tad Bosnijas konflikts bija daudz lokālāks, ar daudz mazāk paredzamām sekām... ar mazāk bīstamām sekām? Un tomēr, lai kā arī būtu, šī ir ārkārtēja sēde. Un, protams, Valsts prezidenta piedāvājums un tā apspriešana Saeimā ir laicīga un vietā. Mums ir jātic un jācer, ka tieši ar politiskiem, mierīgiem diplomātiskiem soļiem tiks atrisināts konflikts Irākā. Un tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka šis konflikts var izvērsties karadarbībā. Un karš, protams, ir politikas turpinājums ar militāriem līdzekļiem, jo cita - politiska dialoga ceļa nav. Šā lēmuma atbalstīšana un iesaistīšanās, protams, ir mūsu nostāšanās Apvienoto Nāciju Organizācijas, Amerikas Savienoto Valstu, starptautiskās demokrātijas pusē, tas ir mūsu pienākums, bet karš ir karš, un neatkarīgi no tā, kurā frontes pusē mēs atrodamies un kur mēs esam, kurās līnijās stāvam - pirmajās vai aizmugures, sekas tomēr vienmēr būs. Un tāpēc mani mazliet pārsteidza tas, ka aizsardzības ministrs sacīja, ka šie ir visparastākie atmīnēšanas jautājumi. Šie nav visparastākie atmīnēšanas jautājumi! Tie ir ļoti nopietni jautājumi, ja visai pasaulei ir jāiesaistās šādu jautājumu risināšanā. Taču, ja esam Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts un ceram uz Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstu, uz citu pasaules demokrātisko valstu atbalstu arī mums grūtā brīdī, tad mums noteikti ir jāatbalsta šī Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcija un Amerikas Savienoto Valstu piedāvājums. Eiroatlantiskā drošība - mēs bieži vien šo jēdzienu esam lietojuši, bet tomēr acīmredzot līdz šim ne vienmēr esam apzinājušies, ka tas brīdis var pienākt. Un tas brīdis ir pienācis. Tomēr Irāka ir īpaša valsts. Te valda arābu pasaules tradīcijas, kuras mēs neapzināmies, varbūt ne pārāk labi zinām. Mēs gan dzirdam, ka sprāgst bumbas Parīzē vai kādā citā Eiropas pilsētā, bet mēs esam arī dzirdējuši, ka arābiem ir sevišķa vēlme domāt par Ņujorkas pastāvēšanu, par šīs pilsētas iznīcināšanu. Tas liecina tikai to, ka arābu pasaule un Irāka ir ļoti nopietns pretinieks. Taču mums faktiski citas izejas nav, mums ir jāpiedalās šajā starptautiskās drošības pasākumā. Bet tomēr es gribētu vēl mazliet izmantot šo iespēju un atgādināt, ka Latvija, pieņemot 1998. gada budžetu, jau izteica savu attieksmi pret mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, pret tiem karavīriem, kuriem ir jādodas vai būs jādodas, vai kuri brīvprātīgi pieteiksies un dosies uz šo pasaules bīstamo vietu. Un tad man nāk prātā mūsu Ministru prezidenta vērtējums, ka mūsu Nacionālie bruņotie spēki nav spējīgi pārvaldīt to budžetu, kuru līdz šim tiem ir piešķīrusi mūsu valsts. Tātad mūsu Ministru prezidents un valdība neatzīst mūsu Nacionālos bruņotos spēkus par spējīgiem risināt jautājumus miera laikā. Tagad mūsu vadošie varasvīri ir gatavi šos vājos Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus sūtīt uz pasaules “karstajiem” punktiem. Bet tas nu tā, tas lai paliek uz šo vīru sirdsapziņas. Protams, kari notiek, un tautas vai nu parlamentos, vai ārpus parlamentiem šos jautājumus apspriež, un pasaulē ir ļoti daudz piemēru, kad valstu prezidenti rīkojas tā, kā viņi saprot. Lielisks piemērs ir Amerikas Savienotās Valstis, jo Vjetnamas, Korejas un daudzi citi kari bija uzsākti pilnīgi nelikumīgi, tas nebija saskaņā ar šo valstu konstitūcijām, un tad tiek pieņemti speciāli likumi, tika mainītas šīs konstitūcijas un dotas speciālas iespējas. Teiksim, 1971. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tika pieņemts likums, lai Valsts prezidentam būtu iespējas 90 dienas gadā rīkoties bez kongresa atbalsta un tamlīdzīgi. Kāpēc es to visu pieminēju? Es vienkārši gribēju sacīt to, ka arī mums ir ļoti nopietni jādomā par to šādu krīžu situāciju gadījumos. Tāpēc es minēju, ka mums pirmo reizi ir šāda sēde. Mums jāpanāk, lai viss būtu sakārtots, ja mēs gribam darboties un arī piedalīties starptautiskā miera nodrošināšanā, lai visi šie pasākumi būtu ne tikai pareizi organizēti un lai pareiza būtu procedūra, kā mēs noformējam un pieņemam šādus lēmumus, bet lai tas viss tiktu arī pietiekami finansēts no valdības puses. Patiesībā starptautiskā miera labad es atbalstu šo pasākumu, bet valdībai būs jārēķinās ar to, kā tai vajadzēs nodrošināt šos karvīrus - gan tos, kuri dosies, gan tos, kuri paliek šeit mājās. Paldies.".
• 1998_02_19_a-seq16 language "lv".
• 1998_02_19_a-seq16 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q822919.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q211.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q193089.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q90.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q796.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q1065.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q662311.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q881.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q30.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q60.
• 1998_02_19_a-seq16 mentions Q18097.