Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_19_a-seq10> ?p ?o. }

• 1998_02_19_a-seq10 type Speech.
• 1998_02_19_a-seq10 number "10".
• 1998_02_19_a-seq10 date "1998-02-19".
• 1998_02_19_a-seq10 isPartOf 1998_02_19_a.
• 1998_02_19_a-seq10 spokenAs 84.
• 1998_02_19_a-seq10 spokenText "Prezidij! Tautas vadoni! Kolēģi Saeimā! Šodien es domāju, ka, ja gribētu, varētu runāt par to, ka Sadams Huseins ir pasaulei bīstams, varētu runāt par to, ka visspēcīgākā militārā formācija pieder amerikāņiem, varētu runāt par to, ka amerikāņi vienreiz jau Sadamu nolika pie vietas, bet nepabeidza šo darbu. Varētu runāt par daudzām lietām. Bet, cik es izprotu, mēs šeit pārstāvam latviešus un latviešu tautu. Mums ir obligātais dienests. Mums nav nekāda mandāta sūtīt mūsu puišus ārkārtas kaujās tāpēc vien, ka mēs gribam saņemt citas zemes medaļas. Mums ir jāsaprot sava atbildība. Mums latviešu asinis ir svētas. Kad es strādāju biržas namā Kanādā, mans priekšnieks bija Ričards Lafertijs. Viņa tēvs bija Kanādas francūzis, māte bija indiete no augstas dzimtas, un viņš kļuva par pulkvedi gurku (kareivīga tauta Nepālā. - Red. piez. ) divīzijā. Viņš par savām kara dienām nelabprāt runāja, bet šad tad pirtī tomēr sāka runāt. Viņam bijis uzdevums Otrā pasaules kara beigās palīdzēt veikt slikti izdomātu programmu Itālijā. Un tā nu gurku zaldāti, kuri ir it kā visdrošākie, drošsirdīgākie pasaulē, kuri tic, ka krist kaujā ir gods, gājuši pie visaugstākajiem dieviem. Viņš katru vakaru rīkojis balli par godu kritušajiem varoņiem, taču nākamajā dienā dzinis savus puišus tālāk no nesagatavotām pozīcijām, jo bijis aprēķināts, ka, ja gatavos pozīcijas, tad ieņems Itāliju sešos mēnešos, bet to vajadzējis izdarīt 7 nedēļās. 40 000 varoņi krita, bet tie nebija ne angļi, ne amerikāņi, tie bija gurki. Angļi lepojās, ka viņi karos pret vāciešiem, līdz beidzamais franču zaldāts būs kritis. Amerikāņi ir divos karos uzvarējuši ar to, ka viņi beidzamie lēja savas asinis. Taču mēs šeit, pat pirms asinskarš ir noteikts, nolemsim, ka mūsu obligāti iesauktajiem puišiem būs jāiet karā, kas nav mūsu. Mēs šinī gadsimtenī esam noasiņojuši lielu valstu pakļautībā. Mūsu varoņi ir cīnījušies kā strēlnieku, tā leģionāru pusē, mēs esam bijuši tiesāti un izsūtīti. Tagad mūsu pienākums būtu atjaunot mūsu valsti, mūsu spēkus. Bet, skat’, kādi mums draugi! Šonedēļ uz Ārlietu komisiju atnāca Nepera kungs, runāja latviešu valodā, gods viņam un paldies par to! Taču viņš mums skaidroja, ka mums NATO jātiek ar saviem spēkiem, ar saviem ieročiem, zinādams, ka tas ir gandrīz neiespējami. Viņš mums stāstīja, ka Amerikas atbildība par to, kas notika šeit, kas notika Jaltā, Potsdamā, ir 1 miljons dolāru, ko viņa ir iemaksājusi repatriācijas fondā. Un lai latvieši piemirst pagātni un sāk domāt par nākamo gadu simteni! Bet, saprotiet, mēs it kā atkal gribam iet kalpot kādai lielvalstij, sūtīt mūsu varoņus varonīgā nāvē. Varbūt tāpat, kā Ričards Lafertijs darīja ar saviem gurkiem. Kāpēc tas vajadzīgs? Saprotiet, ka latviešu puišiem nebūs to spožo ieroču, ar kuriem varēs sist no gaisa, latviešu puiši būs ierindas karavīri, un viņi būs pirmajās rindās. Varbūt amerikāņi viņiem maksās kaut kādu algu, līdzīgu amerikāņu algai, varbūt viņi maksās viņu piederīgajiem pēc viņu nāves pensiju. Droši, ka mēs šeit, Latvijā, svinēsim šiem varoņiem bēres. Es domāju, ka tas nav mūsu tautas labā. Ja mēs gribētu labot visas tās nekārtības, kas pasaulē ir, mēs būtu sūtījuši latviešus uz Čečeniju, mēs sūtītu viņus uz Kurdistānu, uz Somāliju un nez kur vēl. Starpība šeit ir tāda, ka mums ir īpatnējas attiecības ar Ameriku, to mums Nepera kungs paskaidroja. Kad mēs komisijā sākām prasīt viņa viedokli, kāpēc viņi norobežojās no tā, ka ievestie okupanti ir jāsūta no šejienes prom, un teicām, ka pasaulei ir jānāk mums palīgā, tad viņš atbildēja, ka viņi ir iemaksājuši repatriācijas fondā vienu miljonu un ka ar to pietiek. Es kļuvu drusku nekaunīgāks, lūdzu, lai viņš paskaidro, tad viņš man paskaidroja, viņš teica: “Valdmaņa kungs, jūs taču ļoti labi zināt, ja mēs aukstā kara laikā nebūtu jūs atbalstījuši, tad Latvija nebūtu tikusi atzīta de iure. ” Es viņam vēlāk atbildēju, ka brīvība, ko cits tev dod, ir tikai jauna verdzības forma. Mēs esam brīva tauta. Ja būtu bijis pretējs variants, proti, ja mūsu tauta stāvētu uz ielas pie Saeimas un teiktu: “Iesim palīgā cīnīties pret Huseinu!” - un ja mēs būtu šeit, Saeimā, sākuši runāt par to jautājumu un nolēmuši, ka tomēr mūsu pienākums ir karot pret Huseinu un ka tas ir mūsu spēkos, tad varbūt būtu gods nolemt to. Bet, ja mūsu tautas vadonis var nolemt, ka mūsu obligātā dienesta puišiem kedās, bez jebkādiem moderniem ieročiem būs kā Lafertija gurkiem jāiet amerikāņu zaldātiem pa priekšu, jo mēs būsim tie kājnieki, mēs būsim tie upuri, tad jājautā - kur, draugi ir tā jēga? Es domāju, ka mums katram ir jāpadomā, ko mēs pārstāvam. (Starpsauciens: “Latviešu tautu!”) Mēs esam pasaulē, un mēs gribam pārstāvēt labo un pastāvēt labā pasaulē, kur nebūtu Huseina, kur nebūtu masu iznīcināšanas ieroču. Pagaidām masu iznīcināšanas ieroču monopols ir amerikāņiem, viņiem ir nukleārās bumbas. Mums tas nav atļauts. Mēs no tām atteicāmies. Mēs pat no zemes mīnām atsakāmies. Bet tad, kad amerikāņiem vajadzēs to, ko angliski sauc par cannon-fodder, par lielgabalu gaļu, viņi sauks latviešus. Ja mēs piedāvāsimies, ka mūsu puiši varētu tur iet un būt tā lielgabalu gaļa. Mans ieteikums ir tāds - mēs varētu amerikāņiem izteikt morālu atbalstu. Mēs varētu varbūt tur sūtīt kaut ko, bet tā, lai mums būtu upuri tādos pašos procentos kā amerikāņiem. Jūs zināt, ka 33 amerikāņu gūstekņi bija tik svarīgi, ka visa pasaule nepārtraukti sekoja viņu liktenim. Bet nē, mums tas tā nebūs. Mēs aizsūtīsim tur lielgabalu gaļu, kas tur kritīs pirmajās rindās un kas šeit Latvijā tiks augsti godāti... Bet mūsu valstsvīri aizbrauks uz Ameriku un dabūs vēl kādas medaļas, jo tā medaļa uz krūtīm ir daudz svarīgāka nekā tās latviešu asinis, kas rit vēnās. Ko mēs šeit pārstāvam?Vai mēs pārstāvam to medaļu kāri vai pārstāvam latviešu tautu? Ja mēs esam nolēmuši, ka pārstāvēsim latviešu tautu, tad nesūtīsim mūsu puišus nevienlīdzīgā cīņā! Huseina zaldāti ir labāk sagatavoti, labāk apbruņoti nekā mūsējie. Neklanīsimies vairs lielvalstu priekšā! (Starpsauciens: “Ko tu muldi!”) Cīnīsimies mūsu robežās, kā Staša kungs teica - pret tām nekārtībām, kas šeit ir. Un sargāsim latviešu asinis! Mums to nav par daudz!".
• 1998_02_19_a-seq10 language "lv".
• 1998_02_19_a-seq10 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q822919.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q211.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q16.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q7184.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q38.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q169534.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q29171.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q128499.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q1045.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q1316.
• 1998_02_19_a-seq10 mentions Q837.