Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_19-seq215> ?p ?o. }

• 1998_02_19-seq215 type Speech.
• 1998_02_19-seq215 number "215".
• 1998_02_19-seq215 date "1998-02-19".
• 1998_02_19-seq215 isPartOf 1998_02_19.
• 1998_02_19-seq215 spokenAs 29.
• 1998_02_19-seq215 spokenText "Augsti godātie deputāti! Tiešām mēs esam spiesti šodien atkārtoti skatīt jautājumu par skandālu, kas veidojās ap namu Rīgā, Elijas ielā 17, un, jāsaka, šis skandāls šajā brīdī tiešām uzņem apgriezienus. Nu jau ir redzams, ka ar savu dezinformāciju šajā skandālā iesaistās arī Tabūna kungs. Pirmkārt, īsa notikušā vēsture. 1995. gada 24. martā... Tātad 1995. gada augustā tiek noslēgts prettiesisks līgums starp Valsts īpašuma fondu un NTV 5 par ēkas Elijas ielā 17 apsaimniekošanu, kā rezultātā SIA NTV 5 var gūt peļņu no ēkas iznomāšanas trešajām personām, un šī peļņa ir vērtējama aptuveni 40 tūkstoši latu katru mēnesi. Tajā pašā laikā Valsts ieņēmumu dienests cenšas piedzīt īpašuma nodokli no institūta “Lauku projekts”, kura bilancē šī ēka joprojām atrodas, un tur jau ir izveidojies ap 200 tūkstošu latu liels nodokļu parāds. Un Tabūna kungam absolūti nav taisnība, ja viņš saka, ka NTV 5 maksā šos nodokļus. Nekādu īpašuma nodokli NTV 5 nav maksājusi! Manā rīcībā ir dokumenti par to, kas apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar no viņiem šo nodokli pieņemt tieši prettiesiskās situācijas dēļ. Protams, par noslēgto līgumu būs jāatbild Valsts īpašuma fonda bijušajam ģenerāldirektoram Osīša kungam, kas to ir apstiprinājis. Un tomēr arī Valsts privatizācijas aģentūras loma šajā skandālā iezīmējas arvien skaidrāk un skaidrāk. Pirmām kārtām Valsts privatizācijas aģentūras statūti atļauj aģentūrai lauzt prettiesiski noslēgtos līgumus par tās valdījumā esošajiem valsts īpašuma objektiem. Taču kopš 1996. gada 1. oktobra, kad šī ēka tika pārgājusi Valsts privatizācijas aģentūras valdījumā, aģentūra neko nav darījusi, lai šis līgums tiktu lauzts. Valsts privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Nagļa kungs Pieprasījumu komisijas sēdē par savu bezdarbību aizbildinājās ar faktu, ka šā līguma tiesiskuma noskaidrošana šobrīd atrodas tiesvedībā un ka tā tur atradās jau kopš brīža, kad institūts “Lauku projekts” ar visu ēku pārgāja Valsts privatizācijas aģentūras valdījumā. Valsts privatizācijas aģentūras prakse esot tāda, ka šādos gadījumos aģentūra gaida līdz brīdim, kad tiesvedība tiek pabeigta. Tā, protams, ir ļoti interesanta prakse, ka jebkura prasība tiesā var būt par pamatu privatizācijas procesa novilcināšanai un jautājuma sakārtošanai attiecībā uz valsts īpašuma tiesisku izmantošanu. Tomēr šajā gadījumā ir skaidrs, ka pati Valsts privatizācijas aģentūra šo konkrēto tiesvedību ir uzskatījusi par absurdu no priekšmetiskā viedokļa, jo Valsts privatizācijas aģentūras pārstāvis ir apstrīdējis pašu faktu, ka “Lauku projektam”, šim institūtam, ir tiesības vispār tiesā sniegt šādu prasību. Un, ja nu Valsts privatizācijas aģentūra tiešām būtu ieinteresēta pārtraukt šā valsts interesēm kaitējošā līguma darbību, tad tā pirmām kārtām nebūtu iebildusi pret šā jautājuma izskatīšanu pēc būtības 1997. gada 22. septembrī notikušajā tiesā. Tā noteikti būtu varējusi panākt, ka šis jautājums tiek atrisināts, izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus. Nākamais. Vakar Pieprasījumu komisijas sēdē Nagļa kungs kā iemeslu “Lauku projekta” bijušā direktora Stabulnieka atkārtotai neapstiprināšanai amatā... Tikai par to ir bijusi runa, Tabūna kungs, nevis par atlaišanu no darba! Tātad, par pamatu šai neapstiprināšanai Nagļa kungs ir minējis faktu, ka Stabulnieka kungs nav veicis ēkas jeb nepabeigtās celtniecības objekta Rīgā, Elijas ielā 17 izdalīšanu ārā no institūta “Lauku projekts” bilances. Taču, manā rīcībā ir dokumenti, ka tieši pati Valsts privatizācijas aģentūra ir tā... Tas ir dokuments ar Nagļa kunga parakstu, kur pati Valsts privatizācijas aģentūra ir tā, kura nepiekrīt šīs ēkas izdalīšanai ārā no bilances. Kāda apbrīnojama divkosība! Salīdzinot šos Nagļa kunga izteicienus ar pilnīgi konkrētiem šiem dokumentiem, nākas secināt, ka Nagļa kungs vienkārši nestāsta patiesību. Un tāpēc es aicinu virzīt šo deputātu pieprasījumu tiešām kā Saeimas pieprasījumu valdībai, lai tā izveido komisiju, kas veiktu dienesta izmeklēšanu šajā jautājumā un uzklausītu ne tikai Valsts privatizācijas aģentūras viedokli, kura šeit atrakstās, bet arī bijušā ģenerāldirektora Stabulnieka kunga viedokli. Problēma ir pārāk nopietna, lai to nerisinātu. Un tā ir arī mana pārliecība, ka Nagļa kungs ir atstādināms no sava amata pienākumu pildīšanas, un jo ātrāk - jo labāk. Paldies!".
• 1998_02_19-seq215 language "lv".
• 1998_02_19-seq215 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1998_02_19-seq215 mentions Q822919.
• 1998_02_19-seq215 mentions Q2660080.
• 1998_02_19-seq215 mentions Q21002239.