Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_12-seq79> ?p ?o. }

• 1998_02_12-seq79 type Speech.
• 1998_02_12-seq79 number "79".
• 1998_02_12-seq79 date "1998-02-12".
• 1998_02_12-seq79 isPartOf 1998_02_12.
• 1998_02_12-seq79 spokenAs 29.
• 1998_02_12-seq79 spokenText "Cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu likuma otrreizēju caurskatīšanu. Es pilnīgi piekrītu tai domai, ka mums ir jānostiprina valsts valodas pozīcijas un ka katram iedzīvotājam Latvijas valstī būs jāiemācās valsts valoda. Tātad arī šajā priekšlikumā ieliktā doma būtu atbalstāma, bet nav atbalstāma tā redakcija, kādā teksts šobrīd ir izteikts. Šīs redakcijas pielabošana neprasīs gadiem ilgu darbu, tas tiešām ir izdarāms, vēlreiz caurlūkojot šo likumu, un nevar rīkoties pēc Vidiņa ieteiktā principa: sak, sliktu pieņēmām, bet nekas, lai tad arī paliek šis sliktais! Tas ir kaut kāds absurds! Iebildumi man ir šādi. Pirmkārt, te jau tīri teorētiski ir šāds neprecīzs formulējums, kas ielikts pašreizējā 38. pantā: “... kavē integrāciju”. Domāju, ka veido negatīva noskaņojuma pieaugumu pret Latvijas valsti, pret latviešu tautu, pret latviešu valodas mācīšanos kā tādu. Un, otrkārt, ir tīri praktisks aspekts. Šādā formulējumā, kāds te ir ierakstīts, tas būtībā veicinās ierēdņu patvaļu, kukuļdošanu un kukuļņemšanu ar visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām. Es domāju, ka pirmajam teorētiskajam aspektam, par integrāciju runājot, jau Birznieces kundze šeit pieskārās. Mums vajadzētu, pieņemot katru no likumiem vai lēmumiem valstī, tomēr padomāt un apzināties, ka mēs reiz bijām latviešu tauta, igauņi un citi - mazītiņš mazākums lielajā PSRS valstī, un atcerēties, kādu tad mēs izjutām spiedienu attiecībā uz citas valodas mācīšanos un tā tālāk. Atcerēties, ka šobrīd savukārt mēs, latvieši, esam vadošā tauta savā valstī starp simts vai vairāk dažādu tautību cilvēkiem. Es domāju, ka mums būtu ļoti svarīgi novērtēt to, ka, jā, bija rusifikācija okupācijas laikā, kad tika samazināts latviešu skaits līdz tādai situācijai, ka mēs esam palikuši tikai 55% savā Tēvzemē. Taču domāsim par to, kā šo situāciju ar pareizu ekonomisko un demogrāfisko politiku varētu mainīt. Tie, kuri no nepilsoņiem gribēja aizbraukt, tie tagad no atjaunotās, neatkarīgās Latvijas valsts lielākā daļa ir aizbraukuši, apmēram 1% vēl gribētu aizbraukt no Latvijas. Arī Igaunijā tas ir līdzīgi. Veidosim Reemigrācijas fondus un finansiāli atbalstīsim tos... (lentē klusums)... tikuši Eiropas Savienībā. Piemēram, 1996. gadā 4 500 cilvēki no Igaunijas aizbrauca ar šādu speciālu Imigrācijas fondu palīdzību, kur tika iztērēti 22 miljoni Igaunijas kronu. Domāsim, kādas ir mūsu valsts finansiālās iespējas, lai tādējādi veicinātu šo procesu, nevis darīsim to piespiedu kārtā. Un domāsim arī par otru pusi. Domāsim par to, ka, jā, mēs palīdzējām mūsu cilvēkiem justies kā pilsoņiem, iedevām viņiem pilsoņa pasi. Laiks domāt tālāk - par nākamo soli. Laiks domāt par sabiedrības integrācijas procesiem. Un šeit galvenais nosacījums, protams, ir latviešu valodas mācīšanās. Tad palīdzēsim viņiem iemācīties latviešu valodu! Varbūt domāsim nevis par piespiedu pasākumiem, bet domāsim par Integrācijas fonda veidošanu, ieguldīsim tur naudu no valsts. Šeit pavērsies plašs darbības lauks arī nevalstiskajām organizācijām, kas gribētu šos procesus stimulēt, arī Rietumiem. Tas pats Van der Stūls lai tad pasaka, cik viņš gribētu palīdzēt šādam Integrācijas fondam, lai šie procesi Latvijā notiktu. Varbūt arī Austrumi būtu gatavi to atbalstīt, ja reiz saka, ka grib rūpēties par saviem tautiešiem. Es domāju, ka šis ir tas ceļš, pa kuru mums ir jāiet, nevis jārada piespiedu metodes. Es domāju, ka otra praktiskā puse ir tā... Paskatieties formulējumus: “Ja Valsts valodas inspekcija konstatē, ka darbinieki nepārvalda valodu atbilstoši I vai II kategorijai”. Kā viņa to konstatē - vai nepilsoņi nāk eksāmenu kārtot vai, teiksim,inspektori atnāk pie darbagalda un saka: “Biļeti izvelc!” Vai sit tevi tik ilgi, kamēr tu saki: “Nemāku, nemāku, tiešām nemāku!” Vai īstenībā tomēr būs vienkāršāk - visi tur sametīs pa 5 latiem, iedos inspektoram Straumem vai Vidiņam un teiks: “Liec tu mūs uz gadu vēl mierā! Nu atbilst mums tās zināšanas!” Vidiņš teiks: “Labi, vīri! Paldies. Es sapratu. Viss ir kārtībā. ” Redzat, tādas lietas nevar formulēt šeit un ierakstīt, lai gan tas faktiski var veicināt šo patvaļu valstī. Tāpēc es uzskatu, ka šāda apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).klaigāšana, kā viņi to šodien dara no šīs tribīnes, īstenībā tieši vedina uz divkopienu valsts veidošanu. Īstenībā viņi ir tie, kuri ir radījuši Rubika šo plašo tā saucamo, “kreiso spēku” jeb krievu tautības aizvainoto cilvēku kustību, nevis te darbojas Padomju Savienības atjaunošanas nostalģija vai komunisma ideju nez kāda pievilcība. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, jūs esat Rubika iedvesmotāji un viņa kustības veidotāji un pamatlicēji! (Aplausi.) Par to jums neviens latvietis paldies nepateiks! Es domāju, ka mēs, vairākums politiķu, savukārt izvēlēsimies citu ceļu - latviskas Latvijas veidošanu ar integrācijas procesiem, ar pārdomātiem lēmumiem valsts politikas līmenī, nevis ar klaigāšanu no tribīnes!".
• 1998_02_12-seq79 language "lv".
• 1998_02_12-seq79 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1998_02_12-seq79 mentions Q211.
• 1998_02_12-seq79 mentions Q191.
• 1998_02_12-seq79 mentions Q193089.
• 1998_02_12-seq79 mentions Q458.
• 1998_02_12-seq79 mentions Q1020384.
• 1998_02_12-seq79 mentions Q15180.