Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_12-seq53> ?p ?o. }

• 1998_02_12-seq53 type Speech.
• 1998_02_12-seq53 number "53".
• 1998_02_12-seq53 date "1998-02-12".
• 1998_02_12-seq53 isPartOf 1998_02_12.
• 1998_02_12-seq53 spokenAs 40.
• 1998_02_12-seq53 spokenText "Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Pagājušajā reizē, kad bija balsojums par šo 38. pantu, es balsoju “par”. Kāpēc es balsoju “par”? Cienījamais Prezidenta kungs! Es savā dzimtenē jūtos ik dienas diskriminēts. Es vakar biju Valodas komisijā, Valsts valodas inspekcijā un dabūju šādus tādus materiālus, ar ko es gribētu deputātus iepazīstināt. Firma “Universal” krieviem piedāvā “arendu” un remontu, “remont kvartir”, “narezku stekla” un tā tālāk. Viena kaut kāda mistiska organizācija raksta pat šādā veidā (es atļaušos nolasīt krievu valodā): “Podumaj o sebe! Očistka orgaņizma ot šlakov, individuaļnij kontroļ vesa. Zvoņiķe sevodņa. ” (Starpsauciens: “Lūdzu tulkojumu!”) Cienījamie! Lamberga kungs, varbūt jums Emsis varētu to iztulkot. Otrkārt, māju pārvaldes SIA “Ēku centrs” izplata tikai krievu tautiešiem, krievu tautībniekiem paziņojumus par to, kur un cikos viņi var griezties, un tā tālāk. Tas pats notiek ar “domovlaģeļec” Potapovu. Tas atrodas Kalniņa ielā 4. Tas nu nekas, ko viena namu pārvalde dara. Dievs ar viņu! Bet, ja tāda solīda organizācija kā “Lattelekom” man atsūta “anaļiz razgavorov” un “kak šķitaķ šķot za informacionnije uslugi”, tad, cienījamais Ulmaņa kungs, es jūtos tomēr diskriminēts. Ja es ieeju veikalā un ja man atbild nevis latviešu valodā, bet krievu valodā, lai gan Valodas likums nosaka, ka jāatbild latviešu valodā, tad es arī jūtos diskriminēts. Man nav saprotama šī histēriskā un neadekvātā krievu preses reakcija uz mūsu pieņemto labojumu. Un tāpat man nav īsti saprotams atsevišķu mūsu deputātu atbalsts šiem neadekvātajiem uzbrukumiem. Pirmais arguments bija tāds, ka krievu prese paziņoja, ka tūkstošiem un simtiem cilvēku taps izmesti uz ielas. Jautājums ir - kāpēc viņi taps izmesti uz ielas? Tātad viņi nejūtas droši par to, ka viņi ievēro Valodas likumu. Un tātad, respektīvi, tie ir potenciāli likuma pārkāpēji. Un tādēļ, Prezidenta kungs, man šķiet neargumentēta šī jūsu rīcība - šī likuma atsūtīšana atpakaļ. Jo principā ar šo likuma atsūtīšanu atpakaļ jūs aizstāvat likuma pārkāpējus. Un man liekas, ja mēs gribam veidot, jūsu vārdiem sakot, saskanīgu pilsonisku sabiedrību, tad tā nekad nebūs tāda, ja mūsu sabiedrībā būs likuma pārkāpēji un ja man pretēji šim likumam uzspiedīs darīt kaut ko tādu, ko es negribu. Otrais arguments, kas bija krievu presē izskanējis, ir tas, ka šīs likuma normas izsaukšot kukuļdošanas un kukuļņemšanas lavīnu. Cienījamais Prezidenta kungs! Ja es būtu tādā situācijā, es kukuli dotu tikai tādā gadījumā, ja es pārkāptu likumu. Ja es likumu ievēroju un ja es atbilstu likumam, man nav nekādas vajadzības dot kādam kukuli. Tātad principā šajos krievu preses izteikumos jau apriori atzīts, ka tiešām milzīgi liela daļa šo cilvēku neprot valsts valodu. Un, ja mēs gribam turpināt šo taktiku, ka likumpārkāpējam rada siltumnīcas apstākļus, tad, Prezidenta kungs, mēs tiešām nekad nesasniegsim to jūsu nosprausto mērķi - saskanīgas pilsoniskas sabiedrības veidošanu. Krievu presē vēl bija izskanējusi tāda argumentācija, ka tagad nu tikai sākšoties valodas terors. Tas bija rakstīts “SM Segodņa”. Valodas terors var sākties tikai pret likumpārkāpējiem, nevis pret likuma ievērotājiem. Ja es zinu 3. vai 1. pakāpē valsts valodu, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi, tad, atvainojiet mani, man nav jābaidās ne no viena valodas inspektora. Ziniet, dažreiz man rodas tādas nelabas pārdomas, cik tālu mēs varam iet, izdabājot nepilsoņu vēlmēm, izdabājot viņiem un katrreiz viņiem piekāpjoties Valodas likumā, katrreiz paplašinot viņiem iespējas iegūt Latvijas pilsonību. Prezidenta kungs, man rodas tāds priekšstats - tas, protams, varbūt ir maldīgs -, ka tos cilvēkus, kuriem ir dotas iespējas naturalizēties, bet kuri negrib to darīt, jūs tagad pilnīgi ar varu velkat, uzspiežat viņiem, viņu bērniem Latvijas pilsonību. Tas, ko mēs jau iepriekš noraidījām. Mēs neļaujam cilvēkiem pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas brīvi izvēlēties, ko viņi īsti grib, jo mēs jau pašā sākumā viņiem nosakām, ka viņiem jābūt Latvijas pilsoņiem. Ja es būtu tas civilokupants jeb migrants, es sāktu kliegt Strasbūras tiesā par to, ka šeit notiek cilvēktiesību pārkāpumi visrupjākajā veidā: uzspiež man Latvijas pilsonību un neļauj man izvēles brīvību. Ziniet, dažreiz ir tiešām skumji, Ulmaņa kungs. Mēs esam bērnību pavadījuši tajā vienā vietā - Krasnojarskas novadā, un jūs varbūt atceraties, kādā veidā mums iemācīja krievu valodu. Es, protams, neesmu piekritējs tam, ka mums būtu tādā pašā veidā jārīkojas. Bet katrā ziņā ir pagājuši jau 7 gadi, kopš pieņemts Valodas likums. Valsts deva pietiekošus līdzekļus šiem cilvēkiem, lai viņi apgūtu valsts valodu. Ja viņi to nav izdarījuši, tā ir viņu vaina. Un, ja kādam ir kāda vaina, tad par to, protams, ir pašam arī jāmaksā un jāatskaitās. Ja viņi tā gribētu integrēties mūsu sabiedrībā, tad viņi jau sen būtu to izdarījuši. Protams, Ulmaņa kungs, es jums pilnīgi piekrītu, ka šis likums neatrisina visas kardinālās problēmas. Varbūt tiešām tā ir ielāpu lāpīšana. Bet es uzskatu, ka labāk ir tad, ja ir ielāps, nevis caurums. Un, ja mēs to ielāpu esam jau uzlikuši, tad, es domāju, tam tur vajadzētu stāvēt. Tad, kad mēs atkal pieņemsim valsts Valodas likumu, mēs visu šo lietu varēsim pārskatīt. Un es esmu vienīgi ļoti priecīgs par to, ka jūs, cik es noprotu no tās jūsu vēstules, ko jūs mums atsūtījāt, esat par stingru valsts Valodas likumu. Un par to es jūs apsveicu. Paldies par uzmanību.".
• 1998_02_12-seq53 language "lv".
• 1998_02_12-seq53 speaker Juris_Vidins-1938.
• 1998_02_12-seq53 mentions Q211.
• 1998_02_12-seq53 mentions Q404542.
• 1998_02_12-seq53 mentions Q919.