Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_12-seq4> ?p ?o. }

• 1998_02_12-seq4 type Speech.
• 1998_02_12-seq4 number "4".
• 1998_02_12-seq4 date "1998-02-12".
• 1998_02_12-seq4 isPartOf 1998_02_12.
• 1998_02_12-seq4 spokenAs 67.
• 1998_02_12-seq4 spokenText "Godātais Valsts prezident Ulmaņa kungs! Godātais priekšsēdētāj Čepāņa kungs! Godātie parlamenta locekļi! Kad uzzināju, ka augstākas sakritības dēļ man būs tas gods kā pirmajam oficiālajam viesim uzrunāt Latvijas Republikas parlamentu un to atklāt pēc tā iekštelpu rekonstrukcijas, es ilgi prātoju, kādā valodā to izdarīt. Šajā gadījumā es nolēmu, ka uzrunāšu jūs savā mātes valodā, tāpēc ka es ļoti priecātos, ka jūs izbaudītu čehu valodas daiļskanību, jo šī valoda tik ilgi skan pašā Eiropas kontinenta sirdī un šim kontinentam neapšaubāmi pieder arī jūsu zeme. Sabiedriskās un ekonomiskās pārvērtības, kuras Centrāleiropā un Austrumeiropā sākās šā gadsimta 80. gadu beigās, atstāja ievērojamas pēdas ne tikvien Eiropas izskatā kopumā, bet neapšaubāmi skar arī Latvijas Republikas un Čehijas Republikas tautu likteņus. Divdesmitajā gadsimtā šīm tautām divreiz ir draudējusi katastrofa, vienreiz tās degpunkts ir bijusi Eiropa, un divreiz mūsu valstīm kopā ar citām vajadzēja glābt pašām savu eksistenci. Mūsu zemju likteņi šajā gadsimtā ir daudz vairāk saistīti, nekā no pirmā acu uzmetiena varētu šķist. Neatkarīgā Čehoslovākijas Republika radās 1918. gada 28. oktobrī uz Austroungārijas monarhijas drupām. Tikai 20 dienas vēlāk - 1918. gada 18. novembrī - tika pasludināta Latvijas neatkarība. Droši vien arī šis apstāklis, ka radās divas jaunās valstis, noteica mūsu jauno demokrātiju ciešo sadarbību laika posmos starp abiem pasaules kariem.30. gadu beigu vēsture abām zemēm arī ir līdzīga. Čehoslovākijas Republikas eksistēšanu 1938. gada septembrī izbeidza hitleriskā Vācija, kuras agresīvo ekspansiju diemžēl gļēvi piecieta Anglija un Francija. Savukārt Latvijas neatkarības likteni apzīmogoja Maskavas un Berlīnes varmācīgā vienošanās. Arī Otrā pasaules kara noslēgums mums neatnesa tik ļoti gaidīto brīvību. Pa to laiku, kamēr jūsu zeme jau 1944. gadā no vācu pakļautības atkārtoti nokļuva atkarībā no padomju varas, mūsu valsts no 1945. gada līdz 1948. gadam varēja īsu brīdi baudīt tikko kā iegūto brīvību, pār kuru jau no paša sākuma savilkās totalitārā komunistiskā režīma mākoņi. Abām mūsu zemēm pēc tam vajadzēja vairāk nekā 40 gadus dzīvot politiskā, ekonomiskā, pilsoniskā un garīgā nebrīvē. Savu gājienu uz mūsdienu brīvību un neatkarību Čehoslovākija uzsāka 1989. gada 17. novembrī. Tas bija tieši dienu pirms Latvijas neatkarības pasludināšanas 71. gadskārtas. Laiku no 1990. gada līdz 1992. gadam toreizējā Čehijas un Slovākijas Federatīvajā Republikā var raksturot kā laikaposmu, kad tika uzsākta politiskā un ekonomiskā transformācija. Jau 1990. gada jūnijā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kas bija galvenais priekšnoteikums, lai varētu uzsākt ilgo - taču mēs esam stingri pārliecināti, ka neatgriezenisko - integrācijas procesu eiroatlantisko demokrātiju politiskajās struktūrās. Uzsāktās ekonomiskās transformācijas pamatkoncepcija bija centieni pēc iespējas ātrāk pārvērst valsts īpašumu privātīpašumā, turklāt pūloties saglabāt optimālos makroekonomiskos rādītājus, it īpaši inflāciju, kuras visaugstākā pakāpe - 56% - bija reģistrēta 1991. gadā. Taču šī laikaposma iezīme bija arī Čehijas Republikas un Slovākijas Republikas politisko pārstāvju spraigā diskusija par kopīgās federatīvās valsts nākotnes veidolu. Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas pastāvēšanas beigu sākums bija parlamentu vēlēšanu rezultāti 1992. gada jūnijā, kad kopīgās federācijas atsevišķajās republikās uzvarēja programmatiskā ziņā krasi atšķirīgie politiskie spēki. 1993. gada 1. janvārī izveidojās patstāvīga Čehijas nācija, kas tomēr uzskata sevi par kopējās čehu un slovāku valsts vēsturiskā mantojuma turpinātāju. No 1993. gada līdz 1994. gadam Čehijas Republika bija ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle un tūlīt pēc rašanās tika uzņemta Eiropas padomē. No integrācijas procesa viedokļa visnozīmīgākais Čehijas Republikas panākums ir Čehijas Republikas, Polijas un Ungārijas kopīgā uzaicināšana 1997. gadā iestāties NATO un sarunu sākšana par iestāšanos Eiropas Savienībā. Čehijas ekonomikas transformācija turpinājās diezgan ilgu laiku samērā sekmīgi, inflāciju 1995. gadā un nākamajos gados izdevās noturēt 8,5 līdz 9,5% robežās. 1994. gadā Čehijas Republika pirmā no Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēm tika uzņemta OECD. Tomēr tranformācijas procesa ātrumam Čehijas Republikā bija arī negatīvās puses, kas it īpaši izpaudās nepabeigtā privatizācijā, ne pārāk labā kapitāla tirgus stāvoklī un nebūt ne mazās problēmās banku sistēmas darbībā. Šķiet, ka mēs arī šajā ziņā redzam zināmu līdzību starp mūsu zemēm. Dāmas un kungi! Nav šaubu par to, ka Latvijas attiecības ar Slovākiju rodas, balstoties uz vēsturiskām un reģionālām saitēm. Taču es vienlaikus uzskatu arī, ka ar citām Eiropas jaunajām zemēm Latviju saista kopīgā ārpolitiskā prioritāte, kas ir starptautisko pozīciju nostiprināšana, drošības nodrošināšana un integrācija eiroatlantiskajās struktūrās. Čehijas Republika šobrīd līdz ar Ungāriju un Poliju varbūt ir tikusi mazliet tālāk savos centienos iesaistīties eiroatlantiskajās struktūrās. Taču es gribu jums apliecināt, ka mēs netaisāmies nostāties tādā pozīcijā, ka pārējie mūs neinteresē. Mēs savā vēsturē esam pārliecinājušies, ka pašekspansija mūsdienu pasaulē nedod gaidītos rezultātus. Mēs esam gatavi atbalstīt jūsu zemes centienus iesaistīties eiroatlantiskajās struktūrās un, ja jūs tas interesē, dalīties ar jums pieredzē, it īpaši tajā, kura mums vēl stāv priekšā. Vienlaikus es novēlu visai latviešu tautai, lai pagājušajā mēnesī parakstītā ASV un Baltijas partnerības harta kļūtu par atvērtiem vārtiem uz NATO. Ir plašs darba projekts - “Partnerattiecības mieram”. Šis projekts viennozīmīgi negarantē dalību NATO, taču tā bija izdevība, kuru mēs pratām izmantot. Dāmas un kungi! Mūsu zemēm vajadzētu vairāk sadarboties ne tikai ārpolitisko sakaru jomā. Nenoliedzama ir daļa kopīgu interešu attiecībā uz ekonomisko sadarbību. Tā nebalstās tikai uz savstarpēju tirdzniecību. Galu galā arī tā nav labākajā līmenī. Čehijas Republikai tirdzniecībā ar Latviju ir gan pozitīva bilance. Tā ir pozitīva attiecībā uz Latvijas Republiku. Tomēr Čehijas daļa Latvijas importā ir 1,4%, Latvijas eksports uz Čehiju ir 0,3%. Tas nevienu nevar apmierināt. Šinī jomā ir jārunā gan par bilaterālo sadarbību, gan par sadarbību Centrāleiropas valstu ekonomiskās apvienības CEFTA ietvaros. Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie parlamenta locekļi! Mums vakar bija iespēja apskatīt jūsu pilsētu. Tur ir nekļūdīgi ierakstīta tās vēsture un sarežģītās mūsdienas. Mums tas bija ļoti pamācoši, tāpat kā sarunas ar jūsu valsts pārstāvjiem. Mēs esam atveduši arī uzaicinājumu Latvijas Republikas parlamentam apmeklēt Prāgu. Līdz ar to es priecājos, ka varēšu jūs sagaidīt Prāgā; vismaz daļu no jums, jo arī mūsu skaistā pilsēta daudz stāsta par to, ko tā ir pārdzīvojusi, it īpaši mūsu valsts laikā. Es saku vismaz dažiem no jums: “Uz redzēšanos Prāgā!” Visiem pateicos par jauko un sirsnīgo uzņemšanu, ko mēs šeit saņēmām. Paldies jums! (Aplausi.)".
• 1998_02_12-seq4 language "lv".
• 1998_02_12-seq4 speaker Petrs_Pitharts.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q211.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q649.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q193089.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q458.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q39731.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q41550.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q142.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q7184.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q183.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q36.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q28.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q37470.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q33946.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q214.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q213.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q64.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q1085.
• 1998_02_12-seq4 mentions Q28513.