Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_12-seq36> ?p ?o. }

• 1998_02_12-seq36 type Speech.
• 1998_02_12-seq36 number "36".
• 1998_02_12-seq36 date "1998-02-12".
• 1998_02_12-seq36 isPartOf 1998_02_12.
• 1998_02_12-seq36 spokenAs 84.
• 1998_02_12-seq36 spokenText "Prezidija pārstāvji! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Redzat, mums atkal parādās, cik pavirši mēs strādājam, - atkal ir steidzamība, nedomāšana, neiedziļināšanās pamatjautājumā, par kuru lemsim. Interesanti, ka Latvijas Zemnieku savienības visredzamākā persona nespēja ar saviem kolēģiem Saeimā vienoties, bet apdomājās tikai pēc tam, nevis savlaicīgi. Un tā varbūt nav labi, labi varbūt būtu tā, ka mums vajadzētu tiešām šo likumprojektu un vairākus citus likumprojektus dziļāk un pilnīgāk izstrādāt. Redzat, mūsu personīgās vēlmes un vērtību sistēma ir it kā ļoti līdzīgas, bet mēs ātri neatrodam kopēju valodu, kā to laivu griezt uz krasta pusi un braukt caur tām krācēm. Katrs turas pie savas pozīcijas. Visa pasaule bija sapratusi, ka Krievijas īstenotā rusifikācijas programma Baltijā nav pieņemama, ka tā bija genocīds, ka tas viss ir riebīgi un nepieļaujami. Un, skat, “Latvijas ceļš” “iemūrēja” vienu pozīciju, ka no 2002. gada beigām visi, kuri šeit ir iebraukuši, var kļūt par pilsoņiem. Tagad tie, kuri pret šo pozīciju tik krasi cīnījās, saka, ka šī pozīcija ir jāaizsargā, ka to nevar mainīt, jo paši ar šādu rīcību grib uzvarēt vēlēšanās. Prezidents atnāk un pasaka, ka arī viņš grib skaļi šeit uzstāties un arī kaut ko gūt. Mani draugi Tautas saskaņas partijā arī grib savam elektorātam kaut ko pateikt. Taču saprotiet to, cik nepilnīgi mēs esam strādājuši! Man nāk informācija tikai no vienas vietas Latvijā, kur notiek aptauja, bet 2300 nepilsoņu ģimenes tur ir aptaujātas. No tām 3/6 savu nākotni nesaskata Latvijā, bet redz to Rietumos. Arī daudzi latviešu cilvēki ir tādi. Arī vēl 2/6 neredz savu nākotni Latvijā un būtu pat ar mieru braukt prom atpakaļ uz Krieviju, ja vien viņiem būtu līdzekļi. 1/6 saprot, ka viņi šeit ir ilgi dzīvojuši, viņi ir integrējušies, viņiem ir ģimenes un radi, viņiem šī vieta ir svēta, un, manuprāt, viņiem varētu dot pilsonību. Bet tagad mūsu cienījamā Birznieces kundze, Van der Stūls un vēl citi mums skaidro, ka tad, ja mēs darīsim visu un noturēsim šo pozīciju, ko tagad uzspiež mums apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, mēs būsim Eiropas Savienībā un ka tad šīs 3/6 no šiem nepilsoņiem, kas šeit dzīvo, varēs brīvi braukt uz Parīzi vai uz Berlīni strādāt. Viņi varēs patiešām brīvi atstāt mūsu zemi, un viņi mūs vairs netraucēs. Bet, skat, kas mums tagad ir jādara! Mums ir jākaitina šie cilvēki. Tad, kad viņi aizbrauks uz Parīzi vai Berlīni, vai Londonu strādāt, krievu valodai tur būs lielāka vērtība nekā latviešu valodai, vismaz darba devēju acīs. Un kāpēc tad viņus tagad te vajadzētu spaidīt? Kāpēc viņiem mācīt to latviešu valodu, ja viņiem tā neko nedos? Pēc četriem gadiem automātiski būs pilsonība ar visu ceļanaudu uz Londonu, ja patiešām Eiropas Savienība to grib. Bet saprotiet, kur ir tas genocīds pret mūsu tautu! Tas slēpjas apstāklī, ka mums tā Eiropas Savienība ir tikai tāls mīts, tāpēc mums šie cilvēki ir jāuzņem pilsonībā nākamo piecu gadu laikā, un tā mums veidojas šī divkopienu valsts, jo šie cilvēki negrib mācīties. Mēs stāstām te visādus iemeslus, to, ka ir grūti eksāmeni, ka tur ir 35 lati jāmaksā. Bleķis! Tas cilvēks redz savu nākotni internacionālā Eiropā, un viņam šīs sīkās tautas valoda nav vajadzīga. Mēs nespēsim atrisināt šo jautājumu, ja mēs neskatīsimies pēc būtības! Taču pamatā ir viena starptautiska problēma, kas izriet no Otrā pasaules kara, un 50 gadu atpakaļ to starptautiski risināja. Citas zemes saprata šo cilvēku vēlmi un viņus uzņēma. Tā es tiku uz Kanādu, tā arī citi no mums tika uz Angliju vai uz Vāciju. Pasaule nāca palīgā, un tā bēgļu jeb kolonistu griba un vēlme tika pilnveidota. Bet mēs šeit ar varu gribam turēt cilvēkus un mokām viņus, jo, ja viņi neprot latviešu valodu, tad viņiem nav darba, ja viņiem nav pilsonības, tad viņiem nebūs arī nekādu tiesību. Mēs uzspiedīsim mūsu tautai to, ko mēs negribam. Mēs negribam, ka mūs izšķīdina mūsu vēsturiski nelabvēlīgie kaimiņi, bet mēs gribam, lai tie cilvēki, kuri ir mūsu aizbildniecībā, lai viņiem būtu viss tas labākais, lai mums būtu tas gods, ka mēs neesam vis kaut kādi fašisti vai boļševiki; ka mēs neiznīcinām, bet mēs palīdzam un sūtām viņus tālāk pa viņiem vēlamo ceļu. Es domāju, ka šajā ziņā mēs visi varētu vienoties, bet, lūk, nē, mēs nedrīkstam atvērt Pilsonības likumu, mēs nedrīkstam par to runāt! Mums tauta ir jādzen uz to aizu, kur rezultāts ir visiem vienlīdz slikts. Visiem tikai slikts! Ir jāsaprot, ka to dara tādi spēki, kas strādā Sadarbības padomē vai kaut kur citur, kas mūsu tautai negrib labu. Un izskaidrojums ir tik vienkāršs. Tātad šeit bija Eiropas Parlamentu Asamblejas pirmā sēde, kur mums ļoti klaji skaidroja, ka šīs ir latviešu iespējamās problēmas un ka mēs tās mācēsim labāk risināt, bet risinājumu rakstīja Birznieces kundze un Inkēna kungs. Amerika kungs mani no tribīnes dzina prom, cik ātri vien var, bet pie manis nāca cilvēki atvainoties, jo viņi šādu lietu nekad nebija redzējuši. Ko mēs šeit darām? Mēs tīšām dzenam mūsu tautu iznīcībā! Un tas nav vajadzīgs. Izdosim pasi, kura būs derīga tikai tanī dienā, vai piešķirsim pilsonību, kura būs derīga tikai tanī dienā, kad mēs būsim tikuši Eiropas Savienībā. Tanī pašā dienā tā pase kļūs vērtīga un tas cilvēks varēs braukt uz Parīzi. Izdomāsim, kā mēs rīkosimies ar tiem, kuri nemāk latviešu valodu, bet brauks šeit strādāt. Varbūt dosim šiem nepilsoņiem tiesības strādāt Vācijā vai Holandē, kā nu Van der Stūls to gribētu... Tomēr padomāsim, ko īsti mēs mēģinām panākt. Ja tie patiešām ir cilvēki, kuri grib braukt uz Eiropu, ja tie ir cilvēki, kuri šeit ir tikai uz īsu laiku, tad vajadzētu palīdzēt, lai viņi var braukt tālāk. Mēs varbūt varētu viņiem dot kaut kādu pagaidu palīdzību, lai viņi neizmirst... Kāpēc mums viņiem dot sociālo palīdzību? Lai viņi strādā, pelna un tad brauc prom! Bet lai te dzīvo tikai līdz tam laikam, kamēr mēs nokļūsim Eiropas Savienībā! Tad lai viņi brauc prom! Un lai šis laiks būtu ierobežots, lai Eiropas Savienība saprot savu uzdevumu, ka tai ir jānāk mums palīgā, jo mēs jau esam darījuši vairāk, nekā var no mums prasīt. Es neizprotu, Prezidenta kungs, kāpēc jūs mūs tik slikti internacionālajos forumos p��rstāvat? Vai tad jūs nesaprotat, ka jūs esat no latviešu tautas, ka mūsu tautas liktenis šodien ir ļoti, ļoti apšaubāms? Jūsu motivācijai šodien es pilnīgi piekrītu, bet fundamentāli šis jautājums, kuram jums būtu jāpiekrīt, netiek risināts.".
• 1998_02_12-seq36 language "lv".
• 1998_02_12-seq36 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q822919.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q211.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q193089.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q458.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q16.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q8889.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q39731.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q159.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q8436.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q90.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q1807079.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q183.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q84.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q3899540.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q64.
• 1998_02_12-seq36 mentions Q2337323.