Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_12-seq172> ?p ?o. }

• 1998_02_12-seq172 type Speech.
• 1998_02_12-seq172 number "172".
• 1998_02_12-seq172 date "1998-02-12".
• 1998_02_12-seq172 isPartOf 1998_02_12.
• 1998_02_12-seq172 spokenAs 29.
• 1998_02_12-seq172 spokenText "Augsti godātie deputāti! Runājot par šo pieprasījumu, es gribu sākt ar jautājumu katram no jums: vai mūsu valstī ir jāreaģē uz liela mēroga nelikumībām vai arī mums ir pilnīgi vienalga, kas mūsu valstī notiek? Šeit ir tas gadījums, kad mums ir notikušas šādas liela mēroga nelikumības, un deputātu pieprasījumu virzīšana valdībai būtu viena no pirmajām formām, tātad viena no pašām vienkāršākajām formām, ko mēs varētu darīt, lai stimulētu jautājumu risināšanas panākšanu. Īsumā izstāstīšu notikušo. Hronoloģiskā vēsture attiecībā uz notikumu ar ēku Rīgā, Elijas ielā 17 ir redzama arī valdības atbildē uz šo pieprasījumu, ja šo dokumentu, kas saņemts Pieprasījumu komisijā, vispār var saukt par šādu atbildi, it sevišķi runājot par šo hronoloģisko daļu. Problēma radās 1995. gada 14. martā, kad ir apstiprināti divi pretrunīgi Ministru kabineta rīkojumi. Viens no rīkojumiem - 112. rīkojums nosaka, ka Latvijas Valsts lauku celtniecības projektēšanas institūts “Lauku projekts” ir nododams Valsts īpašuma fonda pārziņā, bet tajā pašā datumā pieņemtais rīkojums nr. 117 nosaka to, ka institūts “Lauku projekts” paliek Zemkopības ministrijas valdījumā. Kur tad īsti šim objektam būtu jāpaliek? Tātad vienā un tajā pašā datumā Ministru kabinets ir pieņēmis divas pretrunīgas lietas, un mēs šeit varam izvirzīt jautājumu: kurš ir atbildīgs par to, ka tā situācija ir izveidojusies šāda? Tālāk. Šā paša 1995. gada 24. augustā starp Valsts īpašuma fondu un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Televīzijas sabiedrība NTV-5” ir noslēgts līgums par ēkas Rīgā, Elijas ielā 17 pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, turklāt neņemot vērā to, ka institūts “Lauku projekts” tajā laikā atradās Zemkopības ministrijas, nevis Valsts īpašuma fonda valdījumā un ka šī ēka Elijas ielā 17 bija šā institūta “Lauku projekts” bilancē. Situācija sakarā ar šo līgmu ir izveidojusies tāda, ka televīzijas sabiedrība NTV-5 var iznomāt tālāk telpas šajā ēkā Elijas ielā 17 citiem apakšīrniekiem, iekasēt par to īres maksu, kura nebūt nav maza, bet institūts “Lauku projekts” ir tas, kuram par šo ēku ir jāmaksā nodokļi un kurš, protams, ieņēmumu neesamības dēļ to nevar izdarīt. Šāda situācija turpinās jau kopš 1995. gada 24. augusta, un, ja mēs saskaitām visus tos zaudējumus, kuri ir nodarīti kaut vai tikai valsts budžetam no īres naudas neiegūtās peļņas dēļ, tad tie ir vērtējami ap 1 miljonu latu. Šeit Tabūna kungs pieminēja to, ka lieta šajā brīdī atrodas tiesā un ka tāpēc mēs neko nevaram darīt, lai panāktu šeit kaut kādu atrisinājumu. Jā, lieta atrodas tiesā, bet arī tie iemesli, kāpēc šī lieta šobrīd atrodas tiesā, ir ļoti interesanti, jo tiešām rodas pretrunīgas izjūtas, pārlasot vienu vai otru tiesas spriedumu, kurā ir atsauces uz spēkā neesošiem un arī spēkā nebijušiem tiesību aktiem, runājot par to, ka ir noraidāma prasība atzīt par spēkā neesošu šo prettiesiski noslēgto līgumu. Un valdībai šajā brīdī ir iespējas izjaukt šo tiesvedību, tātad pārtraukt šo tiesvedību un pārtraukt visu šo vilcināšanos, kas ir izdevīga vien šai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību - “Televīzijas sabiedrībai NTV-5”, kura joprojām turpina iznomāt šīs telpas trešajām personām un kura turpina tādā veidā gūt peļņu, lai gan tai patiesībā šī peļņa nepienākas. Visa šī tiesvedība un lietas novilcināšana pa dažādām instancēm valstij turpina radīt pilnīgi konkrētus zaudējumus. Manā rīcībā ir dokumenti - un tā patiešām ir detalizēta informācija, ko es varu parādīt, - par to, kas šeit ir noticis, kāda ir bijusi amatpersonu sarakste šajā jautājumā, kādi ir bijuši tiesas spriedumi, taču to nevar teikt par Pieprasījumu komisiju, par kuru Tabūna kungs teica, ka viņiem esot detalizēta informācija, kas patiesībā bija uz četrām lappusēm kaut kāds faktu apkopojums, kaut kādas pamatlīnijas, kas to visu atspoguļo. Bet te ir arī apgalvojumi, kas ir sniegti šajā informācijā, un viens otrs no tiem ir vairāk nekā strīdīgs. No šīs informācijas kļūst pilnīgi skaidri redzams, ka gan Valsts īpašuma fonda vadība, gan Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadība, gan Valsts privatizācijas aģentūras vadība, gan arī valsts augstas amatpersonas, ieskaitot gan bijušo, gan esošo Ministru prezidentu - gan Šķēles kungu, gan Krasta kungu - , ir zinājušas par šo situāciju, kāda šeit ir izveidojusies. Tās zināja par šo prettiesiski noslēgto līgumu, kurš valstij nes zaudējumus. Ir arī šādas vēstules, kas pilnīgi konkrēti pierāda šo visu amatpersonu faktisko līdzdalību šajā darījumā un šā kaitējuma nodarīšanā valstij. Valsts privatizācijas aģentūras statūtos ir pilnīgi skaidri pateikts, ka Valsts privatizācijas aģentūrai ir bijušas tiesības lauzt šo prettiesiski noslēgto līgumu, tāpat kā tai bijušas tiesības lauzt jebkuru citu prettiesiski noslēgtu līgumu. Tas nav darīts. Un atliek tikai jautājums: kam tas ir izdevīgi? Tas valstij nav izdevīgi. Tāpat kā valstij nav izdevīga šīs situācijas tālāka novilcināšana. Patiesībā tā ir atkarīga tikai no valdības nevēlēšanās šo jautājumu risināt. Tas viss ir atkarīgs acīmredzot no tā, ka šeit pastāv kaut kāda zināma politiska aizmugure šim darījumam, tāpat kā acīmredzot arī ļoti daudziem citiem darījumiem, kas ir mūsu valstī notikuši saistībā ar privatizāciju. Šeit pilnīgi konkrēti ir pazudis vesels miljons latu, kurus valsts nav saņēmusi. Turklāt gan Valsts privatizācijas aģentūras vadība, gan valdība, ministri, ir izrādījuši absolūtu bezdarbību, lai pārtrauktu šo situāciju. Un es jautāju: kas gan cits vispār var palīdzēt situācijā, ja ne šis pieprasījums, kur ir pilnīgi konkrēti redzama šī bezdarbība, kuras dēļ valstij ir nodarīts zaudējums lielos apmēros. Taču šeit, izrādās, pastāv kaut kāds politisks spiediens, un, lūk, viss tas pēkšņi kļūst it kā “starp citu”, jo acīmredzot aiz šā darījuma stāv pietiekami ietekmīgi cilvēki, un līdz ar to nebūtu ētiski kaut ko pārmest šai televīzijas sabiedrībai, kura pēc tam varētu politiķus parādīt ne gluži no tās puses, kā šie politiķi to vēlētos... Taču mums ir jābūt konsekventiem. Ja šajā situācijā mēs varam pilnīgi konkrēti konstatēt to, ka valstij ir nodarīti šie zaudējumi un ka tā ir šo amatpersonu vaina, tad tajā gadījumā mums ir jābūt pilnīgi konsekventiem un jārisina tālāk šis jautājums. Es uzskatu, ka šeit būtu pamats veidot arī Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ja šo jautājumu nevar atrisināt citādā veidā, bet es tomēr vēl ceru, ka deputāti atbalstīs šo pieprasījumu un valdība konkrēti rīkosies, lai pārtrauktu šo faktiski absurdo situāciju, kas ir izveidojusies amatpersonu nolaidības vai pat tīšas sabotāžas dēļ. Es domāju, ka šajā gadījumā amatpersonām ir jāuzņemas ļoti nopietna atbildība par šā darījuma pieļaušanu. Mēs nedrīkstam šai lietai paiet garām, ja gribam valstī ieviest kaut kādu kārtību, ja gribam, lai mums būtu viens likums un viena taisnība visiem. Lai miljona zaglis dabūtu vismaz tādu pašu sodu kā tas, kurš nozadzis dažas pepsikolas pudeles, lai gan patiesībā viņam pienāktos daudz lielāks sods, jo viņa nodarījums ir ar daudz lielāku sabiedrisko bīstamību. Es lūdzu virzīt šo pieprasījumu uz valdību un beidzot tomēr panākt šā jautājuma atrisināšanu. Paldies.".
• 1998_02_12-seq172 language "lv".
• 1998_02_12-seq172 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1998_02_12-seq172 mentions Q822919.
• 1998_02_12-seq172 mentions Q211.
• 1998_02_12-seq172 mentions Q2660080.
• 1998_02_12-seq172 mentions Q21002239.