Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_12-seq159> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1998_02_12-seq159 type Speech.
- 1998_02_12-seq159 number "159".
- 1998_02_12-seq159 date "1998-02-12".
- 1998_02_12-seq159 isPartOf 1998_02_12.
- 1998_02_12-seq159 spokenAs 29.
- 1998_02_12-seq159 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Mūsu pieprasījums valdībai radies ļoti daudzu neskaidrību dēļ, ar kurām nākas sastapties potenciālajiem subsīdiju ņēmējiem, respektīvi, zemniekiem. Rodas iespaids, ka Zemkopības ministrija diezgan pavirši izstrādājusi subsīdiju sadales nolikumu, jo nepilnu divu mēnešu laikā ir tapis jauns ministrijas dokuments ar izmaiņām subsīdiju sadales nolikumā - vairāk nekā 90 punktos. Šobrīd šie labojumi neatrisina šo problēmu. Eiropas Savienības programmā par lauksaimniecības atbalstu līdz 2000. gadam ir uzsvērta nepieciešamība veidot tādu politiku, kura vērsta uz lauksaimnieciskās ražošanas atbalstu, subsidēšanu un stabilu ienākumu līmeņa noturēšanu visiem, it sevišķi reģionos ar nelabvēlīgiem dabas un ekonomiskajiem apstākļiem. Neskatoties uz to, 1997. gadā ir likvidēts pabalsts, par kura saglabāšanu iestājās frakcija “Latvijai” un kuru labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonda ietvaros līdz šim saņēma dabas un ekonomisko apstākļu ziņā nelabvēlīgie rajoni un pagasti. Ar to šie pagasti gadā ir zaudējuši apmēram 0,7 miljonus latu un atbalstu nav saņēmuši vairāk nekā 3100 zemnieki. Ievērojot to, ka pēc zinātnisko atzinumu un prakses datiem lauksaimniecības ražotspēja Latgales un citos atbalstāmajos pagastos dabas un ekonomisko apstākļu ziņā atpaliek no Latvijas caurmēra apstākļiem vismaz par 30%, bet ienesīgums - pat piecas vai sešas reizes un ka bezdarba līmenis aptuveni tikpat lielā mērā pārsniedz vidējo Latvijā, sagaidām, ka valsts subsīdiju palielinājums atbalstāmajiem reģioniem nesegs tos zaudējumus, ko tie cieš pēc labības ražošanas reģionālā atbalsta fonda likvidēšanas. Noteiktā subsīdiju piešķiršanas kārtība liecina, ka nav izvērtēta kritiskā situācija, kura atbalstāmajos reģionos ir vienā no lauksaimniecības pamatnozarēm - piena lopkopībā. Tur piena iepirkuma cena ir par pusotru santīmu zemāka nekā valsts centrālajos rajonos, nekā vidēji valstī. Šo iepirkuma cenu izlīdzināšanai būtu nepieciešama atbilstoša apjoma piemaksa par kvalitatīva piena piegādi licencētiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Nākamais. Ja 6. nolikuma ietvaros ir paredzēta valsts subsīdiju izlietošana lauksaimniecību studējošo lauku jauniešu atbalstam, tiek izveidots speciāls stipendiju fonds, tiek noteikta kārtība, kādā Zemkopības ministrija piešķir šīs stipendijas, un Zemkopības ministrijā tiek ar valsts sekretāra rīkojumu veidota komisija, tas viss būtu normāli, bet, kad sākam skatīties, cik liela šī summa ir valstī kopumā, tad redzam, ka tie ir tikai 10 tūkstoši latu jeb uz vienu studentu 40 latu mēnesī. Tas nozīmē, ka šis atbalsts neiznāk pat ikvienam studentam katrā mūsu valsts rajonā. Ko tas atrisina valsts mērogā? Vai tikai gribam izskatīties labāki, nekā faktiski esam? Tāpat vajadzēja ļaut vairākiem pasākumiem izlietot pašu saimniecības līdzekļus, nevis uzspiest banku kredītus. Ja ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai paredzēts izlietot pašu finansu resursus, kādēļ tad, piemēram, zemes un augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai nedrīkst izmantot pašu līdzekļus, bet gan jāņem aizdevums no kredītiestādēm? Vairāki zemnieki ir jautājuši, kādēļ subsīdijas nav paredzētas par zemes pirkšanu saimniecības paplašināšanai, ja tā nerobežojas ar jau īpašumā esošo zemi. Kādēļ zemnieka saimniecība nedrīkst sastāvēt no vairākiem šķirtiem zemes gabaliem viena pagasta robežās? Nākamais. Praksē jau ir gadījumi, kad lauksaimnieki ir iegādājušies tehniku no licencētām firmām, bet izrādās, ka šai tehnikai nav atbilstības sertifikāta, ko izsniedz Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacija. Tādā situācijā subsīdija nepienākas. Nav saprotams, kādēļ obligāti jāiegādājas tikai uz šo brīdi sertificētie arkli, piemēram, firmas “Kverneland” arkli, bet ne citi, kuri ir lētāki un kurus zemnieks ar augstāko inženiertehnisko izglītību uzskata par piemērotiem savā saimniecībā. Turklāt nav sertificēta vispār nekāda veida dārzkopības tehnika. 1998. gadā ievērojami sarežģītākas ir kļuvušas prasības, kuras tiek subsīdiju saņēmējiem izvirzītas informācijas sniegšanā un uzskaitē, ražošanas plānu sastādīšanā. Tā tas ir, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Jājautā, vai aizvadītajā gadā subsīdijas netika izlietotas paredzētajiem mērķiem vai tika izlietotas neracionāli, ja šogad tik sarežģīts ir šo subsīdiju pieprasīšanas process. Arī subsīdiju izlietojuma nolikuma izstrādē Zemkopības ministrijā nav ņemts vērā praktiski nekas no Zemnieku federācijas Agronomu biedrības izstrādātajiem un iesniegtajiem priekšlikumiem. Arī uz šo pieprasījumu atbildi esam saņēmuši nepilnīgu, tādēļ aicinu balsot par šī pieprasījuma nodošanu valdībai. Paldies par uzmanību.".
- 1998_02_12-seq159 language "lv".
- 1998_02_12-seq159 speaker Edmunds_Grinbergs-1963.
- 1998_02_12-seq159 mentions Q211.
- 1998_02_12-seq159 mentions Q193089.
- 1998_02_12-seq159 mentions Q458.
- 1998_02_12-seq159 mentions Q39731.
- 1998_02_12-seq159 mentions Q43048.