Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_12-seq123> ?p ?o. }

• 1998_02_12-seq123 type Speech.
• 1998_02_12-seq123 number "123".
• 1998_02_12-seq123 date "1998-02-12".
• 1998_02_12-seq123 isPartOf 1998_02_12.
• 1998_02_12-seq123 spokenAs 84.
• 1998_02_12-seq123 spokenText "Prezidij! Padomes pārstāvji un maznodrošināto pārstāvji! Jūs visi zināt, bet gribat piemirst, ka paņēma no Latvijas iedzīvotājiem krievu rubļus, ielika vagonos un aizsūtīja uz Krieviju. Adrese bija tāda: Laventam. Laventa kungs spēja to naudiņu pārvērst naftā, tad dolāros, un tad nevainīgā Latvijas Banka viņam pārdeva filiāles, lai viņš varētu kā ar putekļusūcējiem izsūkt vēl pirktspēju no Latvijas. Un ne Godmanis, ne Repšes kungs, ne Rimšēviča kungs, ne Kolotovas kundze it kā neizjūt pat ne vismazāko vainu. Kolotovas kundze mums vakar skaidroja, ka to, ka Lavents ir kriminālpersona, viņi visi zinājuši, bet attiecīga rīcība nebijusi viņu kompetencē, jo viņi viņa banku nereģistrēja, to reģistrēja iepriekšējā - PSRS bankas vadība Maskavā. Es viņai stāstu, ka mums bankas “Baltija” lietas izmeklēšanas komisijā ģenerālprokurors stāstīja, ka viņš redzējis, ka tur liela žulicība notiek, bet kā prokurors viņš tur nav varējis rīkoties. Viņš labi sapratis, ka tad, ja aizņemas to naudu un maksā 10% mēnesī, bet aizdod to pašu naudu ofšoros par 6% gadā, tur veidojas liels “caurums”. Jā. Viņi, mūsu tautas sargi, esot arī to manījuši. Latvijas Banka sapratusi, ka tā ir spekulācija. Tomēr Latvijas Bankas sistēmai, aizstāvot brīvā tirgus principus, vajadzēja atļaut spekulēt ar noguldītāju naudu. Nu, es nezinu, kura lieta ir sodāma ar rājienu, kura - ar atlaišanu no darba, kura - ar iesēdināšanu cietumā. Un kuram ir atbildība par tiem cilvēkiem, kuri ir miruši badā tāpēc, ka viņu nauda tika izzagta? Banka “Baltija” nebija vienīgā tāda. Viņi ir trenējušies un spēj bankrotēt ļoti veiksmīgi. Tad, kad mēs bijām bankas “Baltija” lietas izmeklēšanas komisijā, mēs runājām par 37 bankām, bet viņi Latvijas Bankā pat nezina, cik daudz ir tādu banku. Viņi mums vakar stāstīja, ka 30 bija gan.30 reizes šis bērniņš staigā ar bļodu un izgāž to pienu, bet viņš nedabū pat rājienu! 30 reizes, laikam pat 37 reizes! Un nāk, glupi un smaidoši... Nu labi. Tas būtu par Kolotovas kundzi un drusku par Rimšēviča kungu. Bet tagad es gribētu saprast, kāpēc mums bija tik augstas procentu likmes, kas iznīcināja mūsu iespēju tikt pie kapitāla un veidot darba vietas. Tur ir kaut kāda muldēšana... Bet, skat’, viena Amerikas latviete aizgāja strādāt uz Finansu ministriju un spēja izdot Latvijas valsts obligācijas par 6% gadā. Un mani Latvijas Bankas draugi spekulēja. Viņi pirka Latvijas emitētās zīmītes (tur likmes bija 5% mēnesī vai 20%-30% gadā) un tās diskontēja ārzemēs par 7% gadā, un guva lielu čupu naudas. Es palīdzēju dažiem Vienības partijas atbalstītājiem to darīt. Pašam man likās tā spēle netīra. Vienu laiku 95% no Latvijas valsts emitētajām zīmēm bija ārzemju bankās. Tās visas bija diskontētas. Jūs laikam varat iedomāties, kuras partijas visveiksmīgāk to darīja. Tad, kad Vienības partija sāka to darīt, tā procentu likmju “sprauga” sāka kristies. Bet viņi lepojas: “Skaties, Valdmaņa kungs, - kredītlikmes bija 10%-20% mēnesī, bet tagad ir 20% gadā!” Es viņiem saku, ka bērnu var noslīcināt ne tikai 100 metrus dziļā jūrā, bet arī vienu metru dziļā baseinā. Kredītlikmes Latvijā visu laiku ir bijušas par augstām. Viņi tagad lepojas, ka viņi vienmēr spēj latu izmainīt (konvertēt. - Red. piez. ) pret citu valūtu. Ka tā ir laba lieta bijusi. Bet nespēj atbildēt, kāpēc lata kursa mainīšanas monopols, kas ir saistīts ar lieliem ieņēmumiem, tika bankai “Parex”. Kāpēc to monopolu nepaturēja valsts? Atbildes nav. Labi. Tagad iesim tālāk. Kas tad, mīļie draugi, stutē mūsu latu? “O! Mums taču ir ārzemju rezerves emitētā lata vērtībā! Mūsu lats ir solīds un drošs!” Bet, mīļie draugi, vai tad mēs nesaprotam, ka mēs patērējam vairāk, nekā mēs ražojam? Ka tā rezerve tiek ar importiem katru mēnesi strauji “noēsta”. Taču tā tiek atkal papildināta tādējādi, ka mēs pārdodam pāris namus Rīgā, pāris kuģus kaut kur... Atnāk tas čemodāns ar dolāriem, un tas nams tiek kādam svešiniekam par dolāriņu. Tāpēc, ka tam latvietim ir vajadzīgs kaut kas (vai viņš iedomājas, ka viņam ir vajadzīgs), viņš to dolāru pārvērš par latu un šeit kaut ko nopērk. Un tādējādi tā straume, pa kuru plūst mūsu lats, ir mūsu tautas izpārdošana. Šie Latvijas Bankā ir mēmi. Atbildes viņiem nav. Bet, skaties, šodien mums viņi būtu jāgodina ar atkārtotu iecelšanu Latvijas Bankas padomē! Es nezinu... Vai kāds no jums nesaprot, ko es jums stāstu? (Starpsauciens: “Neko navr saprast?”) Tabūna kungs, par jums man nav šaubu. Vai patiešām mēs nesaprotam, ka šī ir pirmā komanda Latvijas tautsaimniecības iznīcināšanā? Šī sazvērestība tiek ļoti veiksmīgi īstenota, viņi jau sen bija jāsauc pie atbildības. Vai kāds no jums grib noliegt, ka tā nauda tika sūtīta uz Krieviju vagonos un ka to rīkojumu bija parakstījuši Repše un Godmanis? Taču viņi vēl strādā banku sistēmā! Ir divas valsts bankas, kas tiek privatizētas, un tie, kuriem ir iespēja tuvāk pie tā visa strādāt, gūs lielu peļņu. Dažiem jau ir peļņa, kamēr valsts dotē to banku. Valsts pārziņā esošās Unibankas vadība sev maksā starptautiskajam līmenim atbilstošas algas, un valsts tās dotē. Latvijas Bankas ierēdņi man saka: “Bet, Valdmaņa kungs, cik tas no jums ir nepareizi - sajaukt valsts banku aktivitātes ar mūsu pārraudzībā esošu privātu banku aktivitātēm! Vai tad jūs nevarat saprast, ka tās ir divas pilnīgi dažādas lietas?” Ziniet, tika 25 miljoni latu uzdāvināti Krājbankai, lai viņa paliktu stabila, bet tur vēl neiet labi, jo Godmaņa kungs māk “šeftēt” aizdevumus draugiem (laikam jau draugiem, jo diez vai ienaidniekiem dotu tādu naudu?) un tā valsts nauda pazūd sliktos aizdevumos. Sprauga starp noguldījumiem un aizdevumiem ir neticami liela, vērtējot pasaules mērogā. Bet tai bankai naudas nav, un tā banka atkārtoti zaudē naudu. Un tas pats kungs, kas aizsūtīja mūsu rubļus uz Krieviju Laventam, lai viņš varētu sākt operācijas,- tas pats godājamais kungs pārvalda šo banku. Par Unibanku, kura gandrīz pilnīgi pieder “Latvijas ceļam”. Daudz, daudz naudas tur ir ielikts. Es negribēju Rimšēviča kungu vakar apbēdināt, jo man nedeva vārdu tik bieži, kā es būtu gribējis pie tā tikt, bet man ir stāstījuši vairāki cilvēki no tādām sabiedriskajām organizācijām, kuras bankā “Baltija” pazaudējušas savu naudu, ka Rimšēviča kungs viņiem devis telefona numurus, lai viņi runātu ar Unibanku, jo tām organizācijām tiks tā nauda aizdota bez procentiem un nekad nebūs jāatmaksā. Tādējādi Latvijas Banka apmierina sabiedriskās organizācijas ar valsts naudu. Rimšēviča kungs it kā lasa avīzes. Es saprotu, ka citi ne. Šķēles kungam ir grūti lasīt. Godmanis arī šad tad palasa. Viņš it kā ir lasījis 2. jūnija laikrakstu “Dienas Bizness”, kur teikts, kā tiks nokārtots rēķins starp divām institūcijām, kas abas ir valstij pakļautas. Ir tiesas spriedums, kurš nav apelēts. Nauda ir jāsūta uz Lihtenšteinu un tur jāatstāj 3 miljoni latu. Maksās 8 miljonus, no kuriem Lihtenšteina dabūs 3, un tie 3 miljoni aizies kādiem starpniekiem. Berija kungs mums saka, ka viņš nedrīkstēja pārbaudīt, vai tā ir patiesība. Viņš it kā apmierināsies ar 5 miljoniem latu. Viņam valsts ir pateikusi, ka tāpēc, ka “Deloitte & Touche” ir auditori “Latvenergo” un ka viņš ir bijis kādreiz saistīts ar “Deloitte & Touche”, viņam nedz kā privātpersonai, nedz kā bankas “Baltija” likvidatoram nav atļauts runāt ar “Latvenergo”. Ārprāts! Berijs nevar konstatēt, vai patiešām šinī darījumā ir 3 miljoni latu, kas kritīs kādam kabatā, un tāpēc uzsāk sarunas ar Rimšēviča kungu, kuram pieejamas abas darījuma puses. Taču Rimšēvičs pat 6. vai 7. jūnijā Berijam neko nesaka. Skat’, interesanti ir tas, ka mūsu advokātiem nav jāatbild par to, ko viņi dara. Godājamais Prezidenta padomnieks jeb konsultants juridiskajās lietās Grūtupa kungs iet pie ģenerālprokurora jau ilgi pirms šī darījuma un raugās, kā varētu šādā situācijā lielu naudu gūt. Šis godājamais kungs vēl ir godājamā Prezidenta padomnieks. Viņš it kā atklāti ir paņēmis pusmiljonu dolāru par norunas izkārtošanu. Labi. Tagad vientiesis Valdmanis izmeklēšanas komisijas sēdes beigās saka: “Ziniet, vajadzētu pārbaudīt vienu lietu. Kuri no Latvijas brauca tanī laikā uz to Nauru salu, kuri zvanīja?” Smiekli. Inkēna kungs pirmais smejas, bet smejas arī gandrīz visi citi. Par Nauru salu visvairāk zina Jānis Ādamsons, viņš ir rakstījis doktora tēzes par to. It kā nav jābrauc uz Nauru salu, lai pārbaudītu, vai tā nauda tur patiešām ir droša, varot ieiet kaut kādā istabā Rīgā un visu nokārtot. Mīļie draugi, saprotiet šo absurdo lietu: es zinu, ka es varu no Rīgas vienas istabas aizsūtīt naudu kaut kur! Bet kāpēc lai es tam cilvēkam uzticētu to naudu? Varbūt pēc nedēļas viņš man paziņotu, ka viņš ir bankrotējis vai ka viņš vienkārši to naudu ir pārsūtījis no vienas vietas uz otru un tā nauda ir pazudusi. Taču tur ir tik dziļa savstarpējas uzticības sistēma, ka šādos darījumos iesaistītie pat smejas, ja kāds domā, ka šādi darījumi ir jākontrolē! Tur ir uzticības virkne. Dziļa uzticības virkne. Nauru salā it kā esot 100 bankas reģistrētas Latvijas pilsoņiem. Šī mūsu centrālā banka it kā atbild par mūsu banku sistēmu, par mūsu banku godīgumu, par mūsu tautas ietaupījumiem, par to, ka mums ir monetārā politika, kas atļauj mums iegādāties darbarīkus un strādāt, viņi par visu to atbild. Visās jomās Latvijas Bankas darbība, vērtējot to pēc desmit ballu sistēmas, pelna divnieku, bet viņi grib, lai mēs viņus apstiprinām par jaunu. Tas ir ļoti interesanti. Kāpēc pasaule saka, ka mēs esam krimināla valsts? Krimināla, sākot no paša augstākā līmeņa. Ja Prezidentam var būt padomnieks, kas iet un meklē, kā no tautas izzagt lielāku naudu, veicot finansiālu operāciju starp divām valdībai pakļautām organizācijām, tad jau rodas šaubas. Ja tāds cilvēks paņem nabadzīgajā Latvijā pusmiljonu dolāru par nieka darbu, bet viņam ļauj palikt amatā un ja viņš izvairās sniegt paskaidrojumus un saka, ka viņam nav nevienam nekas jāstāsta, tad pasaulei atkal jābrīnās. Puslīdz morālā un ētiskā valstī viņam pateiktu: “Zini, tu neesi tam amatam piemērots!”".
• 1998_02_12-seq123 language "lv".
• 1998_02_12-seq123 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q211.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q649.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q1976817.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q2660080.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q3736450.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q1020384.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q687709.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q39731.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q159.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q15180.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q2033921.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q347.
• 1998_02_12-seq123 mentions Q3896841.