Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_05-seq96> ?p ?o. }

• 1998_02_05-seq96 type Speech.
• 1998_02_05-seq96 number "96".
• 1998_02_05-seq96 date "1998-02-05".
• 1998_02_05-seq96 isPartOf 1998_02_05.
• 1998_02_05-seq96 spokenAs 29.
• 1998_02_05-seq96 spokenText "Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jautājums ir pārāk nopietns, lai tam pieietu vieglprātīgi un ar smaidu uz lūpām. Šeit aizsākas, iespējams, plašāka diskusija, kas notiks vēlāk, un tā būs izvērstāka diskusija par veselības aprūpi mūsu valstī. Tas, ka veselības aprūpe nav labākajā līmenī, ir skaidrs gan ārstiem, gan arī potenciālajiem pacientiem, kādi esam lielākā daļa no mums un pie kuriem es, neapšaubāmi, pieskaitu arī pats sevi, un tāpēc, nebūdams ārsts, es tomēr uzskatu sevi par morāli tiesīgu iesaistīties šajā sarunā. Atcerēsimies dažus faktus. Mūsu valstī ir novecojusi populācija. Apmēram 650 000 vai pat vairāk iedzīvotāju ir pensijas vecumā un vecāki. Tas ir kontingents, kam ir īpaša nepieciešamība pēc veselības aprūpes. Atcerēsimies presē daudzkārt pausto domu par dzimstības struktūru. Tas, ka mirstība pārsniedz dzimstību, nevienu vairs neizbrīna; bet bieži vien nerunā par dzimstības struktūru, proti, par to, ka ir parādījušies dati, ka tikai 25% (dažādās publikācijās šie skaitļi variē) no jaundzimušajiem ir atzīstami par veseliem. Lūk, tāda ir šodienas medicīnas situācija, kādā esam nonākuši, padomijai nomainoties ar pašreizējo mūsu valsts iekārtu. Un, lūk, tas ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums - atjaunot atkal veselības aprūpi tādā statusā, kas apmierinātu gan ārstus, gan arīdzan pacientus. Izvērtējot pūles, kādas šajos 7 gados ir veltītas šim nolūkam, var teikt, ka meklējumi ir bijuši, bet tāpēc, ka tie gluži simtprocentīgi nav bijuši veiksmīgi, es negribētu kritizēt. Taču attiecībā uz pašreizējo slimokasu reformu iepriekš gan vajadzēja mazliet labāk pārdomāt, lai nerastos tāda situācija, ka tieši tiek pārkāpti darba likumdošanas normatīvie akti, proti, par padarīto darbu ir jāsaņem samaksa. Un, ja šie 105 000 ir aizgājuši secen un ja tie dakteri nav saņēmuši samaksu par savu darbu, tad tas ir vistiešākais likumdošanas normatīvo aktu pārkāpums. Turklāt atcerēsimies arī vēl to, ka ārsti ir tā profesija, kas kopā ar skolotājiem saņem vismazākās algas. Un, ja vēl atcerēsimies tādu kategoriju kā medicīnas māsas, kuru alga bieži vien ir mazāka nekā pensija un ir mazāka par aprēķināto iztikas minimumu, tad šeit komentāri ir lieki. Jau tā neapmaksātajam darbam pievienojas vēl arī šie 105 000. Šīsdienas pieprasījuma aspektā es saskatu divus momentus, kurus vajadzētu atzīmēt. Pirmais ir morālais efekts. Tagad, kad mēs presē lasām un dzirdam, ka ir pazuduši tik un tik miljoni, ka ir tādas un tādas komisijas, kas to izseko, bet nevar izsekot, kas pie tā ir vainīgs, tad, protams, 105 000 varētu likties ārkārtīgi maz. Un tomēr iedzīvotājos tas rada satraukumu, pie tam šis satraukums arvien vairāk pieaug, ka tur un tur neparedzēti līdzekļi aizplūst un ka neviens par to nav atbildīgs, un ka viss it kā ir labākajā kārtībā. Tālāk. Otrs ir ekonomiskais aspekts. Atcerēsimies, ka tad, kad mēs pieņēmām budžetu, mēs cīnījāmies, par astoņiem vai septiņiem tūkstošiem un liedzām tos skolu remontiem un tā tālāk. Tagad mēs izturamies tā, ka 105 000 it kā nekas nebūtu.".
• 1998_02_05-seq96 language "lv".
• 1998_02_05-seq96 speaker Imants_Liepa-1937.