Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_02_05-seq81> ?p ?o. }

• 1998_02_05-seq81 type Speech.
• 1998_02_05-seq81 number "81".
• 1998_02_05-seq81 date "1998-02-05".
• 1998_02_05-seq81 isPartOf 1998_02_05.
• 1998_02_05-seq81 spokenAs 40.
• 1998_02_05-seq81 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sākumā es gribētu nedaudz informēt par parāda rašanās vēsturi. Tātad, tas bija apmēram pirms sešiem gadiem, kad medicīnu finansēja kā mērķdotāciju. Tad pašvaldības saņēma medicīnai paredzēto naudu un no tās norēķinājās ar ārstniecības iestādēm. Tad pēc pašvaldību spiediena tika izdarīti grozījumi un noņēma šo te vārdiņu “mērķa”. Un tad pašvaldība saņēma tikai dotāciju. Un tad sākās tas process, ka, saņemot medicīnai paredzēto naudu, pašvaldības no tās diezgan lielu daļu novirzīja citām savām vajadzībām - ceļiem, bērnudārziem un daudz kam citam. Un tā jau iepriekšējās Saeimas laikā ārstniecības iestādēm sāka veidoties parādi. Un tā šāda gara “aste” visu laiku ir vilkusies līdzi. Šīs Saeimas pirmajā gadā tika noteikts, ka medicīnai ir jābūt 21 latam uz vienu iedzīvotāju. Un tad vairākos rajonos slimnīcu vadītāji pat gribēja sūdzēt tiesā savu pašvaldību vadītājus par to, ka šo 21 latu viņi nesaņem. Pēc tam vēlāk tika noteikts, ka 28,4% no ienākuma nodokļa centralizētā veidā tiek izmaksāti ārstniecības iestādei, nevis vairs caur pašvaldībām. Un tad sākās šis konflikts starp ārstniecības iestādēm, starp slimokasēm un pašvaldībām. Čerāna kungam blakām sēž Kalviņa kungs, kurš ļoti labi var pastāstīt, kāda toreiz bija šī diskusija Saeimā un balsojums, vai būs 28,4% vai 30%. Šajā gadījumā sadūrās pašvaldību intereses ar medicīnas interesēm, bet katrā ziņā tad, kad noteica šo stabilo naudas summu, tad šie parādi sāka mazināties. Un šajā laikā diezgan liela daļa no kopējiem ārstniecības iestāžu parādiem, kas vilkās jau no iepriekšējās Saeimas laika, ir likvidēta. Tagad konkrēti par Rīgas rajonu. Rīgas rajons ir kā tāda baranka ar cauru vidū, kam pašā centrā ir Rīga ar lielajām un dārgajām valsts iestādēm. Tiklīdz pacientam noteica brīvu ārstniecības iestādes izvēli, tā, protams, Rīgas rajona pacienti neizvēlējās vis rajona iestādi, bet brauca uz Rīgu, kur ārstēšana, protams, ir daudz dārgāka, un līdz ar to Rīgas rajons nonāca vienā no visgrūtākajām situācijām. Tādēļ es personīgi domāju, ka, veidojot šo slimokasu reģionalizāciju, Rīgas rajonu varēja pievienot Rīgai, bet tas, protams, ir jautājums par slimokasu reģionalizācijas principiem. Un tagad konkrēti par finansēšanas noteikumiem, par kuriem runāja Rubika kungs... vai, es atvainojos, Lujāna kungs. Tātad, pirmkārt, par neatliekamo palīdzību. Zināt, es ieteiktu jums: izlasiet, lūdzu, finansēšanas noteikumus! Tur skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka par neatliekamo palīdzību nevienam nekas nav jāmaksā. Ir arī ļoti daudzas atbrīvotās kategorijas, tas ir, trūcīgie un visi tie pacienti, kas saņem neatliekamo palīdzību. Bez tam vēl ir vairākas diagnozes. Tāpēc šie pārmetumi ir pilnīgi nepamatoti. Tas, kas ir izskanējis par Valku, ka pacients miris tādēļ, ka nav varējis samaksāt pacienta nodevu, ir vienkārši pārpratums. Tas vienkārši ir sakarā ar neinformētību, tādēļ ka zināmā mērā ir sacelta ažiotāža: nupat būs jāmaksā! Nevienam pirms iestāšanās netiek prasīta pacienta nodeva. Pacienta nodeva tiek prasīta, izrakstoties no slimnīcas un ņemot vērā atbrīvotās kategorijas. Taču runa ir par šo esošo situāciju. Es negribu tikai atrunāties vai kritizēt, bet es gribu teikt, ka ir jāmeklē, protams, risinājums. Un risinājumi šeit ir divi. Pirmais risinājums. Protams, šis pieprasījums neko nemainīs, un nav svarīgi, nodos to vai nenodos. Ministrs dos savu argumentāciju, bet fakts ir tāds, ka tanī brīdī, kad mēs balsosim par budžeta grozījumiem šajā gadā, protams, būtu ļoti labi, ja atrastos papildu finansējums, lai slimokases un ārstniecības iestādes varētu norēķināties par saviem parādiem. Līdz ar to tas ir finansēšanas avots medicīnai, par kuru mums noteikti jādomā, un es ļoti ceru, ka Saeima atbalstīs arī papildlīdzekļu piešķiršanu. Un otrs jautājums. Redzot to, kādā veidā notiek slimokasu reģionalizācija, mans personīgais viedoklis ir tāds, ka reģionālajām slimokasēm ir jābūt valstiskām institūcijām - valsts slimokasu filiālēm. Un tām ir jāslēdz līgumi ar pašvaldībām par finansēšanu. Pašreiz reģionālā slimokase veidojas kā vairāku rajonu kopēji veidota institūcija, kā pašvaldības uzņēmums. Taču, ja slimokase dala valsts naudu, tad tai ir jābūt valstiskai struktūrai. Un šeit es gribu uzdot jautājumu: gadījumā, ja mēs izvirzīsim jautājumu par to, ka reģionālajai slimokasei jābūt valstiskai institūcijai, tad kāda būs Pašvaldību savienības reakcija? Vai pašvaldības ar to samierināsies? Vai pašvaldības piekritīs šādai reformai, vai nebūs protests pret to? Tādēļ es domāju, ka tas ir atklāts jautājums, par kuru mums ir jādiskutē un jāmeklē risinājums. Attiecībā uz šo pieprasījumu es jau teicu, ka to var nodot un var arī nenodot, jo no tā ar to nekas nemainīsies. Galvenais - ir ļoti labi, ka ir sākusies diskusija, un es ļoti ceru, ka tad, kad notiks budžeta grozījumi, medicīnai papildlīdzekļi būs jau atrasti. Paldies.".
• 1998_02_05-seq81 language "lv".
• 1998_02_05-seq81 speaker Andrejs_Pozarnovs-1962.
• 1998_02_05-seq81 mentions Q822919.
• 1998_02_05-seq81 mentions Q2660080.
• 1998_02_05-seq81 mentions Q991548.