Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_29-seq38> ?p ?o. }

• 1998_01_29-seq38 type Speech.
• 1998_01_29-seq38 number "38".
• 1998_01_29-seq38 date "1998-01-29".
• 1998_01_29-seq38 isPartOf 1998_01_29.
• 1998_01_29-seq38 spokenAs 29.
• 1998_01_29-seq38 spokenText "Augsti godātie deputāti! Es aicinu visus atbalstīt šo pieprasījumu, virzīt to kā Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam Krasta kungam un ekonomikas ministram Sausnīša kungam. Es paskaidrošu, kāpēc. Paskaidrošu šā pieprasījuma būtību. Ir pilnīgi konkrēts likuma pārkāpums, un patiesībā ir masveidā pieļauti likuma pārkāpumi Latvijā privatizācijas procesā. Latvijas valdība nav izpildījusi likumu. Ir Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību”. 6. punkts šajā Augstākās padomes lēmumā ir ar likuma spēku, uzdod valdībai izstrādāt un apstiprināt metodiskos norādījumus nomas maksas un izpirkuma maksas aprēķināšanai, iznomājot valsts un pašvaldību īpašumu; izstrādāt un apstiprināt valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas parauglīgumu un parauglīgumu nomai ar izpirkumu; izstrādāt un apstiprināt kārtību, kādā rīkojamas izsoles un aizklāti piedāvājumu konkursi valsts un pašvaldību uzņēmumu nomai un nomai ar izpirkumu; izstrādāt un apstiprināt metodiskos norādījumus piedāvājumu atlasei valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas un nomas ar izpirkumu izsolēs ar pretendentu atlasi un aizklātos piedāvājumu konkursos. Šīs ir likuma prasības, un šīs likuma prasības valdība nav izpildījusi. Tāpēc iesniegtajā pieprasījumā mēs prasām paskaidrot, kā valdība ir rīkojusies, lai sauktu pie atbildības tās amatpersonas, kas ir vainojamas šo tiesību aktu savlaicīgā neapstiprināšanā, ņemot vērā to, ka šo tiesību aktu neesamība ir par pamatu vairāku simtu valsts uzņēmumu izlaupīšanai privatizācijas procesā. Tie ir visi tie uzņēmumi, kas Latvijā ir privatizēti, piemērojot šo privatizācijas metodi - nomu ar izpirkumu. Ir saņemts atbildes raksts no Ekonomikas ministrijas, kuru parakstījis Sausnīša kungs. Šeit tiek apgalvots, ka neesot pamata saukt pie atbildības Ekonomikas ministrijas amatpersonas, jo valdība ir sagatavojusi un iesniegusi tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu minētā lēmuma izpildi. Taču šeit, šajā pašā atbildes rakstā, ir rakstīts, ka šie dokumenti valdībā, Ekonomikas ministrijā ir izstrādāti tikai 1994. gada beigās. Savukārt likums “Par valsts un pašvaldības uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” sāka darboties 1993. gada martā. 1994. gada beigās bija jau pavisam cita kārtība, kādā ir valstī veicama privatizācija. Tas nozīmē, ka ir spēkā likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas paredz, ka mums ir Privatizācijas aģentūra, kura nodarbojas ar visām šīm privatizācijas lietām. Tas nozīmē, ka visu to laiku, kamēr faktiski darbojas šis likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”, nav bijuši šim likumam pakārtotie akti. Tātad valdība to nav izdarījusi. Var jau, protams, dažādi vērtēt to, cik būtisks ir jautājums, vai ir izstrādāts viens vai otrs likumam pakārtots akts, un jebkurā gadījumā tā ir likuma neizpildīšana, taču šajā gadījumā šā likuma neizpildīšanai ir, jāsaka, ļoti smagas sekas visas valsts mērogā. Proti, ir tas fakts, ka mums nav šo likumam pakārtoto aktu un ka tie nebija savlaicīgi izstrādāti Ekonomikas ministrijā un valdībā apstiprināti. Tādējādi valsts mantai ir nodarīts būtisks zaudējums. Līdz ar to šajā privatizācijas procesā nav ievērotas vairākas paša likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” prasības. Proti, nav ievērots tas, ka šai iznomātajai mantai ir jābūt vismaz 5% no izmantojamās vērtības. Nav līgumos šīs izmantojamās vērtības. Ir bijuši gadījumi, kad Privatizācijas aģentūrai nācies lauzt līgumu ar kādu no šiem iznomātājiem, bet, tā kā šīs drošības naudas nav bijis, līdz ar to arī no šiem iznomātājiem nav varēts neko piedzīt. Vienkārši tiek pieļauta tāda situācija, ka viņi ir izsaimniekojuši valsts mantu, un tālāk neviens... valsts nevar iegūt atpakaļ to naudu, kura ir izsaimniekota. Tāpat arī ļoti daudzos līgumos nav ietverta norma, ka ir jābūt noteiktiem amortizācijas atskaitījumiem. Šeit mēs redzam šo klasisko shēmu, ka ir kaut kāds valsts uzņēmums, kurā ir kaut kādas zināmas materiālās vērtības un notiek kaut kāda ražošana, un tad nu šā valsts uzņēmuma direktors vai kādi viņa radinieki izveido kaut kādas SIA uz šā uzņēmuma bāzes un atdod šā uzņēmuma materiālo bāzi šīm SIA, šīs SIA darbojas, plaukst un nes peļņu šā paša direktora kabatā, bet tajā pašā laikā viss valsts uzņēmums tiek noplicināts, faktiski tas tiek izsaimniekots. Šeit par pamatu ir tieši tas, ka šie amortizācijas atskaitījumi nav bijuši pienācīgā mērā paredzēti nomas vai nomas ar izpirkumu līgumā. Cēlonis tam ir tas, ka valdībā nav apstiprināti šie parauglīgumi valsts un pašvaldību uzņēmumu nomai un nomai ar izpirkšanu. Tātad valdības neizdarība ir par pamatu lielai valsts mantas izvazāšanai. Man ir jautājums: vai tas mūs šobrīd uztrauc vai neuztrauc? Mani šis jautājums ļoti nopietni uztrauc, bet Pieprasījumu komisijai tas acīmredzot ir pilnīgi vienaldzīgi, un acīmredzot tikpat vienaldzīgi tas ir gan ministram Sausnītim, gan arī Ministru prezidentam Krastam. Es tomēr domāju, ka mums būtu jāizmanto Saeimas uzraudzības iespējas un jānosaka tas, ka valdībai ir jācenšas iedibināt šeit kaut kādu kārtību. Šie nav vienīgie cēloņi, kāpēc valsts manta ir šajā nomas izpirkuma procesā izvazāta. Kā jau minēju sākumā, valdība nav izstrādājusi un apstiprinājusi metodiskos norādījumus nomas un izpirkuma maksas aprēķināšanai. Līdz ar to šā uzņēmuma direktoram ir bijusi iespēja šo izpirkuma maksu un nomas maksu noteikt nepamatoti zemā līmenī. Es domāju, ka nebūtu šeit jāšaubās par to, ka tas tiešām tā tiks izdarīts. Šeit atkal par pamatu ir tieši šīs valdības šā likuma neizpilde. Tālāk. Arī ministrijas nav izpildījušas to likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” normu, kas paredz, ka ministrijām ir jālauž tie līgumi, kuri ir noslēgti pirms šī likuma spēkā stāšanās, un ja tie līgumi nav noslēgti izsoles vai aizklāta piedāvājumu konkursa rezultātā, kā paredz šis likums. Līdz ar to arī šādā veidā valstij ir nodarīti ļoti būtiski zaudējumi. Protams, kā jau teicu, mūs dažus vai deputātu vairākumu tas var neinteresēt, bet es domāju, ka vēlētājus tas tomēr interesēs. Tautas kustība “Latvijai” ir skaidri par to, un tas ir arī mūsu programmas princips, ka tām amatpersonām, kuras ir vainīgas valsts īpašuma izlaupīšanā, ir jāsaņem pelnītā atbildība un pelnītais sods, neatkarīgi no tā, kādu augstu stāvokli šīs personas ieņem tagad, vai arī no tā, kāda tām ir šī politiskā aizmugure šobrīd vai bijusi kādā brīdī. Tāpēc tomēr aicinu virzīt šo deputātu pieprasījumu. Un tomēr arī ministram un Ministru prezidentam vajadzētu saprast, ka tā nav joka lieta, tas ir viss mūsu valstī notiekošais privatizācijas process, un tas ir jautājums par to, kāpēc nav naudas pensionāriem, kāpēc nav naudas skolotājiem, kāpēc mums ir tik minimāli sociālie pabalsti un kāpēc mums ir jāierobežo invalīdi. Šīs naudas izlaupīšanas rezultātā mums nav iespēju valstī realizēt virkni ļoti nozīmīgu un arī mūsu valsts nākotnei sevišķi būtisku programmu. Nauda ir izsaimniekota. Un es saprotu, ka arī deputātu vairākums orientējas uz to, ka šis jautājums viņiem būs pilnīgi vienaldzīgs. Es tomēr absolūti negribētu tam piekrist. Vēl viena motivācija, kāpēc šis pieprasījums noteikti būtu virzāms. Mums it kā no Sausnīša kunga šeit ir saņemts atbildes raksts, bet tajā atbildes rakstā nav pilnīgi nekas rakstīts par to, ko valdība darīs, lai nodrošinātu vispusēju izmeklēšanu, lai precīzi noskaidrotu un sauktu pie atbildības visas personas, kas ir izmantojušas likumu nepilnības vai kā citādi ir pieļāvušas nekārtības privatizācijas procesā. Un ko valdība darīs, lai panāktu visu prettiesiski īstenoto privatizācijas darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža? Šis formulējums ir jau pašā pieprasījuma tekstā. Diemžēl uz to mums nav pilnīgi nekādas atbildes. Ir redzama tikai valdības nevēlēšanās risināt šos jautājumus. Un tāpēc es aicinu Saeimu nobalsot par šī pieprasījuma tālāku virzīšanu, un pēc tam nepieciešamības gadījumā var pieņemt arī attiecīgu Saeimas lēmumu, kas uzdotu par pienākumu ministrijām un arī tiesībsargājošajām iestādēm izmeklēt šo jautājumu un nodrošināt tiesiskās kārtības atjaunošanu valstī un apzināt arī to, kuri ir tie konkrētie cilvēki, kas ir bijuši vainīgi pie tā, ka šīs nekārtības ir pieļautas. Protams, mēs varam šeit mēģināt veidot uzreiz parlamentārās izmeklēšanas komisiju, jo šis jautājums ir pietiekami nopietns. Bet es tomēr ceru, ka mēs varētu šeit tikt galā ar vieglāku Saeimas kontroles formu, tas ir, ar deputātu pieprasījumu. Es lūgtu atbalstīt šo deputātu pieprasījumu, lai šeit nav jāveido šī parlamentārās izmeklēšanas komisija un atkal lieki jātērē šie Saeimas budžeta līdzekļi. Paldies par uzmanību.".
• 1998_01_29-seq38 language "lv".
• 1998_01_29-seq38 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1998_01_29-seq38 mentions Q822919.
• 1998_01_29-seq38 mentions Q211.
• 1998_01_29-seq38 mentions Q21625222.