Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_29-seq351> ?p ?o. }

• 1998_01_29-seq351 type Speech.
• 1998_01_29-seq351 number "351".
• 1998_01_29-seq351 date "1998-01-29".
• 1998_01_29-seq351 isPartOf 1998_01_29.
• 1998_01_29-seq351 spokenAs 84.
• 1998_01_29-seq351 spokenText "Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Ja mūsu jaunatnei nav nākotnes, tad arī mūsu tautai nav nākotnes. Jau pagājis ilgāks laiks, kopš esam parakstījuši konvenciju par bērnu tiesībām, bet es saprotu, ka tā konvencija nav spēkā, ja mums ir jātaisa papildlikumi. No bērnu aizsardzības organizāciju teiktā es saprotu, ka mēs pasaulei klaji melojam, cik labi vai cik grūti iet mūsu bērniem. Jo, ja pasaule to zinātu, tad tā mūsu valsti novērtētu vēl daudz, daudz zemāk, nekā tā mūs tagad vērtē. Pasaule saprot, ka mēs esam krimināla valsts, sākot no paša “kakla” - no pašas augšas, bet tā nesaprot, cik cietsirdīgi mēs esam pret mūsu nākotni. Viss tas, ko šeit teica par bērnu seksuālo izmantošanu, par bērnu neskološanu, par bērnu veselības problēmām, tas viss ir patiesi, un tur laikam ir kaut kāds mērķis. Vajadzētu “tēvzemiešiem” paprasīt, kas tas ir par mērķi, jo tie bezjēgas ģimeni izmet no dzīvokļa par samērā mazu parādu un tad atdala vecākus no bērniem, un tad tos bērnus ieliek kādā bērnunamā, kur valsts maksa par bērnu ir daudz, daudz lielāka. Un šādas bezjēdzības notiek ik dienu! Man ir tā sāpe - sēdēt Demogrāfijas apakškomisijā, un es tur bieži klusi raudu, jo tur mēs strīdamies par to, vai mēs tagad pieliksim divus latus vai trīs latus jūlijā bezvīra mātei, lai viņa var audzināt savu bērnu. Mēs spēlējam kaut kādu, manuprāt, neticami negantu un ļaunu spēli. Mums naudas netrūktu, draugi, ja mēs patiesi gribētu mūsu jauno paaudzi audzināt. To parāda 58 miljoni latu, kas tikko kā ir parādījušies kā papildnauda mūsu budžetā. To pierāda tie 500 miljoni latu, kas skrien mūsu budžetam garām. Bet kā mums trūkst? Trūkst sirdsapziņas un rūpes par mūsu nākamo paaudzi! Un šīs rūpes trūkums sākas tieši šeit - mūsu Saeimā. Un to redz visur. Godājamais Prezidenta padomnieks un Šķēles kunga padomnieks, un nezin kā vēl padomnieks Grūtupa kungs var par darbu, kurā viņš nekā nezina, saņemt 300 tūkstošus latu. Un cik no visa tā tiek bērniem? Tai mātei, kurai ir jāaudzina bērns par 3 latiem mēnesī? Un tāda tā situācija ir. Pagājušās nedēļas nogalē es biju laukos - pie Lietuvas robežām. Tur man ar smaidu stāstīja, ka statistika rādot, ka viņiem nav bezdarba, tāpēc ka tiem cilvēkiem nav tās naudas, lai aizbrauktu uz Saldu reģistrēties kā bezdarbniekam. Viņiem neesot arī tādu, kas neiet skolās. Un atkal reģistrācijas nepilnību dēļ. Un tā, lai gan viņiem iet grūti, visi, kuri grib izdzīvot, strādā un viens otram palīdz. Tādā veidā viņi tiek cauri. No valsts, no centra nāk tikai blēņas - re, cik labā valstī mēs dzīvojam! Nav bezdarba! Rubā nav bezdarba! Neviena bezdarbnieka, lai gan 60% iedzīvotāju nav darba. Jo trūkst tā lata, lai aizbrauktu līdz Saldum un reģistrētos kā bezdarbnieki... Bet cik labā valstī mēs dzīvojam! Ko mēs šodien šeit, Saeimā, darīsim? Mēs uzrakstīsim likumprojektu un raudāsim par vārdiem, kaulēsimies par vārdiem. Mums ir 58 miljoni latu, ko izdalīt. Ja mēs gribētu kaut ko pozitīvu izdarīt, nevis tikai pļāpāt, tad mēs varētu ķerties pie šo 50 miljonu latu dalīšanas. Lai tiem jaunajiem būtu, lai viņi augtu! Lai viņiem būtu dzīvesspēja! Vēlāk - arī nodokļu maksāšanas spēja. Bet nē! Draugi, mēs šeit cits ar citu amizēsimies, raudāsim kopā, spēlēsim “baltos zvirbuļus” Demogrāfijas komisijā un citur. Varbūt apvainosim viens otru, bet naudu izdalīt negribēsim jaunatnes veselības vajadzībām vai skolu vajadzībām, vai mātes pabalstu vajadzībām, vai dzīvokļa saglabāšanai tiem cilvēkiem, kuriem nav tās naudas, jo trūkst šo darba vietu, lai tas bērns varētu dabūt to, ko mēs šeit it kā solām. Mēs šeit dosim tukšus solījumus. Man kāds saka, ka it īpaši Latvijā solītais makā nekrīt, bet, skat, šeit mēs solīsim izglītību un veselības aprūpi, dzīvības aizsardzību, ēdienu, apģērbu, siltumu, tīru dzeramo ūdeni, morālo audzināšanu. Taču ziniet, draugi, šis papīrs, par kuru mēs daudz runāsim komisijās, tas nevienam bērnam nepalīdzēs. Palīdzētu tas, ja mēs vairs nezagtu un to naudu dotu tam bērnam. Palīdzētu tas, ja mēs vairs nemuldētu, bet tos 58 miljonus latu sāktu tūlīt dalīt, jo tas bērns mirst šodien, ja ne gluži fiziski, tad katrā ziņā morāli. Un kas ir ar to, kurš neiet skolā, kas ar viņu notiek? Draugi, es balsošu par šo likumprojektu, lai gan mums jau ir likums - tā konvencija, kuru mēs nepildām, par kuru mēs melojam, ka mēs to pildām. Un kas tad būs ar šo likumu? Mēs to pieņemsim, bet tad nāks no “tēvzemiešiem” un no Makarova kunga ziņojums, ka, rau, cik spoži klājas mūsu jaunatnei, jo mēs ikkatru punktu pildām, kaut gan mēs nereģistrējam tos bērnus, kuri neiet skolā, bet mēs reģistrēsim tikai tos, kuri ir skolā. Un tā nu viņi visi ies skolā. Mēs nereģistrēsim slimos bērnus, jo tos mēs neuzskatīsim par bērniem, un tad mums būs kaut kāda cita klasifikācija. Mums būs tikai veseli bērni! Un mēs šādi vienkārši sevi un pasauli mēģināsim maldināt. Ja mēs gribētu kaut ko īsti darīt, tad mēs varētu izveidot izmeklēšanas komisijas bērnu jautājumā, lai “Panorāmā” katru dienu par šo jautājumu runātu. Un mēs varētu šeit katru dienu izdalīt miljonu latu kādai programmai, lai tiem bērniem patiešām ietu labāk. Bet mēs šeit spēlējam pirmsvēlēšanu kampaņu - ar asarām, ar foršiem vārdiem... Lūk, kā mēs gribētu... Un, skat, cik skaistus vārdus mēs sakām, solām, bet nekā nedarām. Es jums lūgtu padomāt par to, ja balsosim par šo likumu. Es arī lūgtu Finansu ministriju nākt klajā ar jaunu budžetu, ar jau sadalītiem šiem 58 miljoniem. Tad dosim tam bērnam iespēju dzīvot! Dosim mūsu tautai iespēju dzīvot. Advokatūras likumā pateiksim to, ka, ja advokāts saņem vairāk nekā 200 latu stundā, tad papildu honorārs ir jādod bērniem. Darīsim kaut ko pozitīvu! Nerakstīsim vēl kaut ko tādu, par ko mēs varētu melot. Būs vēl viens standarts. Jūsu Padomju Savienībā, kā man stāsta, bija vislabākā Konstitūcija visā pasaulē, bet neviens to nepildīja. Bet nu mums atkal būs kaut kāds likums bez izpildvaras. Šeit nekur nav pateikts, cik naudas būs, kad būs, kurš būs atbildīgs un kurš tiks sodīts par to bērnu. Nav! Tomēr atbildīgie laikam esam mēs. Kāpēc mēs šādu teātri tautas priekšā atkal spēlējam? Vai mēs nevarētu patiešām nolemt un kaut ko darīt? Makarova kungs, kā būtu, ja jūs atnāktu ar budžetu, kas ļautu, lai bērniem būtu tā skola un veselība? Paņemsim lielu daļu no tiem 58 miljoniem un šodien sadalīsim! Paldies.".
• 1998_01_29-seq351 language "lv".
• 1998_01_29-seq351 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1998_01_29-seq351 mentions Q822919.
• 1998_01_29-seq351 mentions Q211.
• 1998_01_29-seq351 mentions Q37.
• 1998_01_29-seq351 mentions Q8436.
• 1998_01_29-seq351 mentions Q6111970.