Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_29-seq339> ?p ?o. }

• 1998_01_29-seq339 type Speech.
• 1998_01_29-seq339 number "339".
• 1998_01_29-seq339 date "1998-01-29".
• 1998_01_29-seq339 isPartOf 1998_01_29.
• 1998_01_29-seq339 spokenAs 84.
• 1998_01_29-seq339 spokenText "Augsti godātie deputāti! Es jums pavisam īsi gribu atgādināt vēsturi, kā bija ar vienu likumprojektu, attiecībā uz kuru tieši tāpat tika uzsvērts, ka tas ir dzīvībai nepieciešams un ka bez tā tālāk mēs nevarēsim strādāt - atklāt 1996. gada skolas sezonu. Tas bija Izglītības likums, kuru es toreiz aicināju pirmajā lasījumā nepieņemt, atdot atpakaļ komisijai un sākt darbu vēlreiz, īsā laikā uzrakstot jaunu, kvalitatīvu likumu. Kā jūs zināt, bez šā likuma ir sāktas jau trīs skolas sezonas. Pirmajā lasījumā tika saņemti aptuveni 800 priekšlikumi, tos nolika nost, bet tie deputāti, kuri toreiz solīja, ka šis likums tiks ātri, strauji un kvalitatīvi pārstrādāts, sen to ir aizmirsuši. Tagad Saeimā sāk runāt, ka drīz atkal parādīsies jauns Izglītības likums, kuram, cerams, būs labāks liktenis. Es lūgtu deputātiem to atcerēties tad, kad mēs šeit no tribīnes dzirdam un noteikti vēl dzirdēsim, cik šis likums ir nepieciešams un cik aktīvi un intensīvi pie tā strādās. Es gribu teikt vienu. Tie, kuri ir uzrakstījuši šo ļoti nekvalitatīvo, nepārdomāto, nesaskaņoto likumprojektu, nav spējīgi to pārveidot kvalitatīvā, derīgā dokumentā. Ir jāizveido jauna cilvēku grupa un likumprojekts īsā laikā, kā tas patiešām ir nepieciešams, ir jāuzraksta no jauna un jāiesniedz pavisam citā redakcijā pirmajā lasījumā. Jo ir jāsāk ar elementāru lietu. Likumprojektā jūs tā arī neatradīsiet skaidrojumu, kas tad īsti ir bērns. Tiek lietots “bērns”, tiek lietots “jaunietis”, tiek lietots “nedzimis bērns”. Bet likums ir par bērna tiesību aizsardzību. Un jau 2. pantā jūs redzat, ka mums bērni ir līdz 18 gadiem, bet mums ir arī tādi bērni, kuriem ar likumu pilngadību piešķir ātrāk. Un mums ir bērni, kuri stājas laulībā un līdz ar to kļūst pilngadīgi. Jau 2. pants vien parāda to, ka bērns var būt arī tēvs un laikam vienlaicīgi arī vectētiņš, ja spriež pēc Kārļa Leiškalna laikam praktiskās pieredzes. (Zālē smiekli.) Tālāk. Ja mēs runājam par citiem pantiem, kas šeit ir iekļauti, tad mani, piemēram, ļoti pārsteidz tas, ka Seiksta kungs nav saskatījis, ka pantā veselai rindai Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju šis ir pazemojošs likumprojekts, jo te ir ierakstīts 16. pants: “Latvijas mazākumtautību bērnu tiesības”. Un izrādās, ka Latvijas mazākumtautību bērniem ir tiesības tikai uz izglītību dzimtajā valodā, jo, ja viņiem būtu citas tiesības, tad viņi nebūtu izdalīti atsevišķā pantā. Un, ja tas ir izdarīts tā, kā tas ir izdarīts tagad, tad, piedodiet man, tā ir vai nu politiska, vai juridiska tuvredzība. Pareizāk sakot, ir nepārdomātība un neprasme rakstīt šo likumprojektu. Tālāk ir vēl tādi paradoksi, kuri ir ierakstīti likumā, bet kuri man kā mātei liekas absolūti nepieņemami: “Bērnam ir tiesības uz vārda... ” Labi, lai viņam būtu tiesības uz vārda brīvību, bet bērnam ir tiesības arī uz reliģijas brīvību. Līdz kādam vecumam? Ja septiņgadīgu skolēnu savāks sekta, vai tad man nebūs tiesību iestāties un cīnīties par to, lai mans bērns nenonāktu kādas ļaundabīgas sektas rīcībā? Spriežot pēc šā likuma, man nav šo tiesību. Tāpat es saprotu, ka, ja šis likums būtu spēkā divas nedēļas atpakaļ, tad man būtu jāsaka kā Kaspara tēvam: “Sieniet manas rociņas un vediet mani uz cietumu!” Jo šeit ir rakstīts, ka bērnu nedrīkst arī fiziski ietekmēt. Man ir aizdomas, ka to ir rakstījuši cilvēki, kuri nekad mūžā nav bērnus audzinājuši, jo, ja es pašlaik zālē lūgtu: “Paceliet rokas tie vecāki, kuri mūžā nekad fiziski savam bērnam nav mēģinājuši kaut ko ieskaidrot... ” Es te nedomāju piekaušanu, bet gan jau kāds kādu dunku vai pļauku ir iedevis. Tālāk vēl par dažiem paradoksiem, kas ir ierakstīti šajā likumprojektā. Kā saprast to un ko ir domājuši autori, kuri ir ierakstījuši, ka bērnam ir tiesības izmantot visas cilvēka tiesības. Es atvainojos! Vai bērns nav cilvēks? Varbūt daudz vienkāršāka ir Cilvēktiesību deklarācija, kas darbojas Latvijā, bet mēs tur nerakstām šādus paradoksus, nesūtām šādus likumprojektus riņķī pa pasauli un nerādām starptautiskajām organizācijām. Un te ir vēl viens ļoti svarīgs jautājums, ko es minēju jau savas uzstāšanās sākumā: kad sākas bērna dzīvība? Jo ir divi panti - 6. pants un 48. pants, kur 6. pants nosaka bērna dzīvības neaizskaramību, un tad bērnam ir tiesības uz dzīvību, bet 48. pants runā par nedzimušu bērnu. Kā tas ir saskaņots ar to medicīnisko kārtību, kāda ir Latvijā, saistībā ar grūtniecības pārtraukšanu? Kā tas viss iet kopā? Un kad īsti Latvijas valsts parlamenta uztverē bērns ir dzīvs? Kad sākas bērns? Šis likums mums uz to neatbild. Tas pasaka gan tā, gan šitā. Lietojiet katrreiz tā, kā jums katram ienāk prātā! Vēl viena lieta, par ko es gribēju teikt. Mani pārsteidza tas, ka bērna tiesību likums sāk regulēt, kas kurai ministrijai ir jādara. Nevis tā, ka Izglītības likums vai skolu apmācības programma nosaka, kas bērnam ir jāmācās. Taču katrreiz ir citādāk, un tiek noteikts, ka ministrijām jāizstrādā projekti. Kas projektus apstiprina, kas atbild par to izpildīšanu, kas tos finansē, - tas viss šeit ir salikts iekšā kā mannas biezputrā - sāls, cukurs un vēl uzbērts pa virsu kanēlis, mazlietiņ piebērti vēl kaut kādi kartupeļu milti klāt... Viss izskatās apmēram šādā veidā, bet pamēģiniet bērnu ar šo ēdienu pabarot! Tad ir vēl 68. pants, kas vispār šodien skan kā ķecerība: “Rīgā, Liepājā... ” un, kā es saprotu, arī daudzās citās pilsētās “ ir pašvaldību kompetence bērna tiesību aizsardzībā. Pašvaldības atbilstoši likumam nodrošina bērnus ar siltumu. ” Kā ir tajās mājās, kur “Rīgas siltums” tikko kā ir atslēdzis siltumu? Kā tur ir ar siltumu? Kā ir ar siltumu Liepājā? Un te nav neviena punkta un vārda, kas notiek ar pašvaldībām, ja viņas to nepilda? Kā tas viss iet kopā ar vecāku atbildību un pašvaldību atbildību? Bet te gan ir ierakstīta viena cita lieta, pret kuru es esmu visu laiku iestājusies, lai gan arī šogad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai - Baloža kungam kopā ar Zīles kungu tomēr izdevās izcīnīt to, ka par bērnudārziem vai, pareizāk sakot, par pirmsskolas vecuma iestādēm pilnībā atbild pašvaldības. Visa naudiskā atbildība tiek uzlikta pašvaldībām, bet valstij vairs nav nekādu saistību pret to, un tas tiek fiksēts arī šajā likumprojektā. Varētu runāt vēl daudz un gari, un dažādi - gan par lietotajiem terminiem, gan par to saskaņošanu, gan par neloģiskumu, par visu to, kas šeit ir iekšā, un tāpēc, kolēģi, cienīsim sevi, savu laiku, cienīsim tos, kuriem šis likumprojekts būs jālasa! Es jūs aicinu neatbalstīt to pirmajā lasījumā un atdot atpakaļ. Es gan nezinu... Visi saka, Seiksta kungs saka: “Mana komisija to neizstrādāja”, arī Ābiķa kungs saka: “Mana komisija to neizstrādāja!” Tad varbūt godīgi atzīsimies, kas to izstrādāja? Es tikai zinu, ka Lagzdiņa kungs esot sekretārs tai institūcijai, kas izstrādāja, bet kas ir priekšsēdētājs, - to man nav izdevies uzzināt. Es lūgtu paņemt atpakaļ šo likumprojektu, ņemot vērā visu to, kas ir teikts, vēlreiz apsēsties un solīdi pārstrādāt, lai nebūtu tā, kā notika ar Izglītības likumu. Jūs saņemsiet 800 priekšlikumus, bet kas būs tālāk? Kā izskatīsies parlaments, cik strauji mēs virzīsimies pretī Eiropas institūcijām un ko tad mēs rādīsim tai Apvienoto Nāciju Organizācijai? Vai to, ka Latvijā mazākumtautību bērniem ir tiesības iegūt izglītību nacionālajā valodā un vairāk neko? Vai to, ka Latvijā bērnam ir tiesības izmantot cilvēktiesības?".
• 1998_01_29-seq339 language "lv".
• 1998_01_29-seq339 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1998_01_29-seq339 mentions Q822919.
• 1998_01_29-seq339 mentions Q211.
• 1998_01_29-seq339 mentions Q2660080.
• 1998_01_29-seq339 mentions Q193089.
• 1998_01_29-seq339 mentions Q1020384.
• 1998_01_29-seq339 mentions Q1065.
• 1998_01_29-seq339 mentions Q5244326.
• 1998_01_29-seq339 mentions Q1191011.
• 1998_01_29-seq339 mentions Q6454285.