Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_29-seq337> ?p ?o. }

• 1998_01_29-seq337 type Speech.
• 1998_01_29-seq337 number "337".
• 1998_01_29-seq337 date "1998-01-29".
• 1998_01_29-seq337 isPartOf 1998_01_29.
• 1998_01_29-seq337 spokenAs 40.
• 1998_01_29-seq337 spokenText "Cienītie kolēģi! Es uzreiz pateikšu, ka principā balsošu par šī dokumenta pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet, ja tam būs tāds saturs trešajā lasījumā, es noteikti balsošu pret. Vispirms - daži vispārēji iebildumi. Te jau Seiksta kungs runāja par to, ka daži saucot to par deklaratīvu dokumentu, bet tāds tas tiešām šodien ir. Tur tiešām trūkst daudzu vajadzīgu lietu. Bērnam pienākas tas, un bērnam pienākas šitas... Un, ja tas tā nav, par to vainīgie būtu it kā jāsoda. Bet kāda būs šī soda sistēma un izpilde? Kas to darīs un kādi būs labojumi attiecīgajos dokumentos? Lūk, to gan vajadzētu paredzēt un saskaņot. Ļoti daudzās vietās ir nesaskaņotība: sludina, ka, lūk, to un to ir vēlams izdarīt, bet kad un kā tas notiks? Tas galīgi nav skaidrs. Vēl bez tam jāteic, ka es negribētu piekrist, ka projekts ir saskaņots ar visām ministrijām, jo manā rīcībā ir Labklājības ministrijas vērtējums, kurš nebūt nav tāds mīļš, jo tur ir ārkārtīgi daudz iebilžu, tur ir iebildes pret konkrētiem punktiem. Tagad - pavisam neliels ieskats dažos pantos, lai būtu tomēr arī kaut kādi praktiski piemēri. 5. panta 4. punktā ir runa par darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā netiek ievērotas bērnu tiesības, un tās tur ir uzskaitītas. Nu, labi, ir minēta šāda darbība vai bezdarbība. Bet kas notiks tad, ja tas tā arī būs un ja tas pat tiks konstatēts? Kas notiks tālāk? Kāda būs rīcība pret šīm juridiskajām vai fiziskajām personām, kāds būs sods? 9. pantā ir ļoti skaisti vārdi - katram bērnam ir jāsaņem ēdiens, apģērbs, pajumte, siltums un tīrs dzeramais ūdens. Es domāju, ka arī katram pieaugušam cilvēkam ir jāsaņem ēdiens, apģērbs, pajumte un tā tālāk. Lūk, šīs tiesības ir katram. Mums katram ir tiesības elpot, taču tas jau neko vēl nenozīmē, ka mēs to sludinām; vajadzētu būt iestrādātam kādam mehānismam, lai mēs redzētu, kas to nodrošina un kas ir par to atbildīgs. Tālāk. Bērnam ir, lūk, tiesības uz vārda, apziņas un reliģijas brīvību, tiesības būt uzklausītam un tā tālāk. Esošie likumi paredz, ka vecāki nosaka daudz ko no šeit minētā. Līdz ar to vajadzētu tomēr būt pilnīgai saskaņotībai. Vai tas tā ir vai nav? Nu, tas varbūt būtu viens tāds ne sevišķi nopietns jautājums. Bet jebkurā gadījumā, ja ir kaut kādas pretrunas šādā jautājumā, tās ir jāizskata. Ja nav šādu pretrunu, tad tas ir cits jautājums. Lūk, tā. Tālāk. Ir uzskaitīti dažnedažādi vecāku pienākumi. Bet, ja viņi šos pienākumus nepilda, kas tad notiek? Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Nu, bet ja tas nav iespējams, kurš ir atbildīgs par to, ka bērns neaug ģimenē? Lūk, diezgan daudz te ir tādu punktu, kuros tās vēlmes ir labas, bet tā izpilde nav redzama. Vai mēs tomēr neražosim daļēji tādu dokumentu, kuru lasot izskatīsies, ka ir kaut kādas mākslīgas rūpes par kaut ko, bet faktiski tā būs tikai vārdu spēle? Tālāk, 36. pantā, te ir tāds īpatnējs teikums, ka aizbildnim, audžuģimenei vai attiecīgās iestādes vadītājam ir jāpaziņo bērnam, kāpēc viņš ir ārpusģimenes aprūpē, un ka tas ir bērnam jāpaziņo, ņemot vērā bērna vecumu un attīstības līmeni. Es domāju, ka arī starp Saeimas deputātiem reizēm gadās tāds attīstības līmenis, ka jājautā, vai ir vērts viņam kaut ko paziņot vai nav. Tā ka te arī vajadzētu saprast, par kādu attīstības līmeni un par kādu vecumu te varētu runāt. Tālāk. Ir tāds teikums, ka pašvaldība palīdz audžuģimenēm bērnu audzināšanā un nodrošina nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Šeit parādās jautājums par kaut kādu budžetu. Kas un kā to noteiks? Vai pašvaldība pilnīgi brīvi var izvēlēties šo noteikšanu? Tālāk. 48. pants: “Visām personām un institūcijām ir pienākums izvairīties no kaitējuma nodarīšanas apkārtējai videi, lai nepārkāptu arī bērnu, arī vēl nedzimušu bērnu, tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, veselību un attīstību. ” Nu, arī tas ir divdomīgs pants. Kas notiks, ja kāds pārkāps šo pantu? Ko tad mēs darīsim? Vai mēs attiecībā uz bērniem kaut kādus īpašus soda mērus izdomāsim jeb vai ir pilnīgi pieņemami esošie soda mēri, kādi ir piemērojami par kaitējumu dabai? Nu, es nedomāju neko tādu īpašu, izsaku tikai vēlmi uzlabot šo dokumentu. Ja mēs runājam par to, ka mūsu pieņemtajiem dokumentiem ir jāiekļaujas starptautiskajā apritē, ka mums ir jāparāda sava parlamenta prestižs un ir jācīnās par savu ietekmi pasaules valstu saimē, man liekas, ka mūsu pienākums ir savus dokumentus veidot tā, lai tie būtu maksimāli pilnīgi, pēc iespējas pilnīgāki. Uz īstu pilnību cerēt mēs neviens nevaram, bet es tiešām ļoti koleģiāli aicinu autorus, kas tālāk strādās pie šī dokumenta, mēģināt iedziļināties dažos ministriju ieteikumos. Un mans pēdējais iebildums... nu, ne gluži iebildums, bet pārdomas. 77. pants manī rada pārdomas par to, vai mēs atkal neradām kaut kādas iespējas nevēlamām personām nelikumīgi vai šķietami likumīgi iekļūt mūsu valstī? Vai mēs atkal neradām iespējas šeit iekļūt kādiem, kas ar veikliem paņēmieniem šeit var ierasties uz pastāvīgu dzīvi? It īpaši pārdomas izraisa 77. panta otrā daļa, ka mātei vai tēvam, kurš dzīvo citā valstī, ir tiesības noteiktā kārtībā iebraukt Latvijā ģimenes apvienošanas nolūkā. Kas tā būs par “noteikto kārtību”, kāda tā izskatīsies? Tāpēc diezgan, diezgan uzmanīgi šādas lietas ir jāizskata. Mums tas vienkārši ir jāsaskaņo, jāpaskatās, kā tas atbilst esošajiem likumiem, vai tur ir nepieciešams papildu izskaidrojums vai nav, jo varbūt mēs tiekam galā ar jau esošo. Pagaidām tā zināmā mērā ir it kā deklaratīva norma, bet tā nedrīkst pārkāpt to, kas mums jau ir. Es tomēr domāju, ka mums visiem šeit esošajiem ir jāvienojas, ka Latvijā nedrīkst iebraukt vēl kādi “liekie”, izmantojot mūsu jaunos topošos likumus, izmantojot kaut kādas spraugas tajos. Mums šeit jau tāpat nav viegli tikt galā ar to, ko mums citi ir atstājuši kā mantojumu. Mūsu uzdevums ir vismaz no daļas iebraucēju mēģināt tikt vaļā, lai arī cik grūti tas nebūtu. Tad nu vismaz neradīsim iespējas vēl kādiem te nākt klāt. Un arī tas ir jāpārdomā, izlemjot par jebkuru lietu. Jā, mēs esam civilizēta valsts, civilizēta, kulturāla tauta, bet tas nenozīmē, ka mums plašāk jāver durvis tiem, kuriem šeit nav vietas. Tā ka es principā atbalstu šā likuma tālāku virzīšanu. Vajadzīgs tas ir, un kopā to uzlabosim. Paldies.".
• 1998_01_29-seq337 language "lv".
• 1998_01_29-seq337 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1998_01_29-seq337 mentions Q822919.
• 1998_01_29-seq337 mentions Q211.
• 1998_01_29-seq337 mentions Q8436.