Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_29-seq135> ?p ?o. }

• 1998_01_29-seq135 type Speech.
• 1998_01_29-seq135 number "135".
• 1998_01_29-seq135 date "1998-01-29".
• 1998_01_29-seq135 isPartOf 1998_01_29.
• 1998_01_29-seq135 spokenAs 29.
• 1998_01_29-seq135 spokenText "Godātā Saeima! Juris Kaksītis jau būtībā pateica visu to tehnisko pusi, nosauca tos, kas tur bija klāt, un pastāstīja, cik daudz tika spriests. Viņš to visu pateica ļoti precīzi, lai nevarētu te atkal izvirzīt domas, kuras nav balstītas uz faktisko stāvokli. Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs, pirms sākām apspriesties, apmēram 15-20 minūtes runājām par algoritmu jeb recepti, jeb, varētu teikt, principu, kādā veidā mēs no šīs sarežģītās problēmas tiksim ārā. Mēs jau vairākas reizes apspriedām šo jautājumu komisijā, liekas, pat trīs reizes, pirms tas, tā teikt, gāja uz lielo sēdi, un šis algoritms tika izstrādāts pēc kopējas norunas tāds, ka radīsim pēc iespējas mazāk savādību gan uz vienu pusi, gan uz otru pusi. Mēs zinām tās novirzes, kādas bija pirms kara. Toreiz tika latgaliskie nosaukumi latviskoti. Rudzātus, kurus toreiz nesauca citādi kā tikai par Rudzātiem, pēkšņi nosauca par Rudzētiem. Un turpat blakus bija Līvāni, kuri bija tik lieli... Acīmredzot tik daudz to balsotāju jeb vēlētāju tur bija, ka neiedrošinājās mainīt Līvānu nosaukumu un Līvāni nekļuva par Līvēniem, kaut gan no vēsturiskā viedokļa tas nosaukums varbūt būtu bijis pamatotāks, jo Līvēns bija Līvānu nodibinātājs. Un palika Līvāni. Šobrīd ir līdzīgs stāvoklis. Mēs vai nu iesim uz vienu pusi un tagad Abreni sauksim pa vecam par Pietālavu vai Pitalovu, kā latgalieši saka, un Zilupi sauksim par Sijnicu... nevis par Siena upi, bet Sīnīcu... Siena vieta - tāda bija Latgalē. Bet šī mūsu noruna, šis mūsu princips, bija neradīt sarežģījumus tur, kur ir kaut kas iegājies. Un tajā pašā laikā nezaudēt vēsturiskumu. Mums jau lika priekšā brīnumu lietas - tādus ezeru nosaukumus, kuri bija somugriski un kurus mēs vispār nezinām. Zina tos tikai labi, labi vēsturnieki. Starp citu, bija jautājums arī par Unguru jeb Rustēgu. Vārds “Rustēgs” ir somugriskas jeb lībiskas izcelsmes. Vārds “Ungurs” ir vāciskas izcelsmes. Neviens nav latviskas izcelsmes. Kāpēc mums te strīdēties? Un nu vēsturiski noskaidrots, ka Čornoje ezers pirms 1917. gada, kad te ieplūda vecticībnieki, ir bijis Melnezers. Nu kā tad īsti mēs lai to nosaucam? Kāpēc mēs pēkšņi atstājam to par Čornoje, ja tas ir Melnezers? Un bija vēl citi konkrēti jautājumi. Es esmu interesējies par vēsturiskajiem nosaukumiem. Rakstīdams vēsturiskos romānus, esmu iegājis šajos jautājumos iekšā, bet neesmu zinājis, kā vispār risināt šos jautājumus pilnīgi literāri. Šinī gadījumā mēs norunājām, tā teikt, to algoritmu - neradīt sarežģījumus, neiet pret līdzšinējo praksi. Es domāju, ka tā mēs atradām ļoti labu vidusceļu. Man gribas ar humoru beigt savu uzstāšanos. Tiem, kas grib, lai Čornoje ezers paliek Čornoje, jo tā tas ir bijis 200 gadus, jo tur ir dzīvojuši krievu tautības pārstāvji, man gribas teikt tā: ziniet, Rīgā Dzirnavu ielā dzīvo ļoti daudz krievu tautības pārstāvju, bet vai jūs esat jebkad dzirdējuši, ka to sauc nevis par Dzirnavu ielu, bet par Meļņičnaju? Nu kā tad mēs īsti rīkosimies? Nevajadzētu pašreizējos nosaukumus padarīt par kaut kādu svētumu, un tajā pašā laikā nevajadzētu padarīt arī senos nosaukumus par svētumu, bet vajadzētu iet to vidusceļu, un komisija tādā veidā ļoti konsekventi šo principu ievēroja. Es domāju, ka komisijas darba rezultāts ir parādījies tagad, trešajā lasījumā. Trešajam lasījumam sagatavotais variants ir ļoti nopietni apsvērts, un lūdzu to atbalstīt. Paldies par uzmanību.".
• 1998_01_29-seq135 language "lv".
• 1998_01_29-seq135 speaker Janis_Maulins-1933.
• 1998_01_29-seq135 mentions Q822919.
• 1998_01_29-seq135 mentions Q2660080.
• 1998_01_29-seq135 mentions Q203369.
• 1998_01_29-seq135 mentions Q12340290.
• 1998_01_29-seq135 mentions Q16355324.
• 1998_01_29-seq135 mentions Q184361.
• 1998_01_29-seq135 mentions Q25915443.