Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_29-seq126> ?p ?o. }

• 1998_01_29-seq126 type Speech.
• 1998_01_29-seq126 number "126".
• 1998_01_29-seq126 date "1998-01-29".
• 1998_01_29-seq126 isPartOf 1998_01_29.
• 1998_01_29-seq126 spokenAs 25.
• 1998_01_29-seq126 spokenText "Augsti godātie deputāti! Mēs esam tādā situācijā, ka šodien mēs varbūt neko vairs arī nepadarīsim, jo mums ir jāizlemj jautājums, kas bija analogs jautājumam: kas bija pirmais - vista vai ola? Kuru tad likt iekavās un kuru rakstīt kā pirmo vārdu? Es pateicos Ilgai Kreitusei par ļoti pareizo jautājuma atspoguļojumu, tāpat arī Kārlim Leiškalnam, bet es gribētu rosināt jūs pieiet tam visam lietišķi un atbalstīt otro lasījumu, kuru ir izstrādājusi Vietvārdu komisija. Vietvārdu komisija strādā jau gadu desmitiem, krāj šos materiālus, iedziļinās. Var sacīt, Bišera kungs, arī tā, ka viņi sadarbojas ar valodniekiem. Tomēr Bišera kungs nebija īsti precīzs, lai neteiktu vairāk, kad apgalvoja, ka viņu komisijā piedalījās visi vai daudzi, kā viņš to sacīja, šie valodnieki un Vietvārdu komisijas locekļi. Es paskatījos protokolā un redzēju, ka tur bija tikai četri no viņiem: Aina Blinkena, kas pārstāv laikmetu no 30. gadu beigām, kad Ulmaņa iespaidā vajadzēja visus Latgales vietvārdus latviskot. Šajā komisijā vēl bija Buša kungs, kurš ir tāds ļoti miermīlīgs, un vēl divi cilvēki. Un es jums pateikšu, kādā veidā tad notika šo vietvārdu latviskošana Latgalē. Ņemsim kaut vai šo piemēru. Varbūt daudzi to zina. Zilupe tagad ir visai populāra, jo atrodas uz mūsu zīmīgās robežas. Nu nav tādas Zilupes! Tā bija Sīnupe, tas nozīmē, ka tur sienu pļāva, bet tagad mēs to latviskojam. Tas pats ir ar “Rītupi”. Izrādās, ka Rītupe ir Ūdrupe. Ūdri tur dzīvoja. Indrupe mums iznāk, ja arī krieviski tulko “Ūtrene”. Redziet, kā! Un tad vēl bija arī citi kuriozi gadījumi, es tos esmu aizmirsis, bet atnāca viens latviskotājs un latviskoja pirmo Latgales vietvārdu. Pēc pusgada vai gada atnāk otrs, domādams, ka tas vēl nav latviskots un latvisko vēl tālāk. Tātad rodas jautājums: vai mēs atbalstīsim šo, jo dzīve savā attīstībā iet uz priekšu? Turpina strādāt arī arheologi, etnogrāfi, un, lai gan vēsture paliek soli tālāk, tomēr vēstures un valodniecības pētījumi iet dziļumā, apaug ar jaunām atziņām. Vai nu mēs tik tiešām respektējam šo... Tādā gadījumā es par katru punktu lūgšu balsojumu, es iestāšos par savu Dzimteni Latviju gan patiesā skaistuma ziņā, gan vietvārdos. Es kādreiz rakstīju, ka ir trīs Tēvzemes dārgumi: mūsu tautasdziesmas, ir mūsu baltu senatnīgā valoda - viena no vecākajām valodām, un ir mūsu vietvārdi. Latvija ir kā miljons tautasdziesmu, tāpat mums ir miljons vietvārdu. Ja mēs šeit arī sabojāsim tos 500, tad jau neiestāsies katastrofa, bet, ja mēs gribam racionāli strādāt, tad mums vajadzētu ar savu balsojumu, kaut gan tas nav diezcik pareizi, noteikt, ka tagad lems 13 dakteri un nezin cik tie juristi vai citi speciālisti. Tātad ar balsojumu Rīgā mēs lemsim, kādā veidā Latgales pagastā izrunāt tā vietvārdus. Dzintars Ābiķis jau minēja dažus piemērus. Es minēšu kaut vai, piemēram, tādu piemēru. Ir Pālenes ezers. Tātad valodnieki ir izpētījuši un piedāvā lietot “Paulenes” ezers. Tas atrodas pie Pāleņu mājām, bet iekavās viņi raksta “Lestenes” ezers, tāpēc ka tas atrodas Lestenes pagastā. Bet tagad šī komisija, kurā piedalījās divi valodnieki, laikam arī divi no Vietvārdu komisijas, ir lielos strīdos nolēmusi, ka tomēr būšot Lestenes ezers, bet iekavās paliks tas Pālenes ezers. Bet ko tas nozīmē ar tām iekavām? Bišera kungs tā viegli to pasaka: “Mums jau iekavās būs tas izskaidrojums. ” Taču kartogrāfijas dokumentā tās iekavas jau neparādīsies, jo šodien strādā kartogrāfi. Arī tie paši ļaudis no Vietvārdu komisijas strādā un veido jaunas kartes, kur var ierakstīt tikai vienu vārdu. Tur ir upes, kurām ir septiņi vai astoņi vārdi upītei dažādos posmos, un ir jāizšķiras, kurš ir tas galvenais. Gadu desmitos šī komisija jau strādā, un ir jau ieguvusi rutīnu, tā ir pieņēmusi lēmumu, un, kā Dzintars Ābiķis sacīja, tas ir ierakstīts digitālajās kartēs, un tas jau ir tātad drukā. Te ir iejaukšanās citu kompetencē. Es kopā ar valodnieci Ainu Blinkenu esmu veicis daudz labu uzdevumu, bet cilvēki dzīvo saskaņā ar 30. gadu beigu posmu, kad notika šī latviskošana. Visbeidzot es vēl gribu teikt, ka te ir arī cilvēktiesību jautājums. Mēs no Rīgas jums diktēsim, kā jums turpmāk būs saukt šo ezeru, - nevis, lūk, par Pālenes ezeru, bet par Lestenes ezeru. Pie tam - ko tas nozīmē? No Lestenes centra tas Pālenes ezers atrodas daudzus kilometrus prom. Neviens to nezina. Tāpat var minēt piemēru par Drustu, jeb Draudzes ezeru. Mums ir trīs tādi Drustu ezeri, bet, ja saka, Draudzesskolas ezers, tad ir skaidra tā lieta. Tātad es esmu par to, ka jāsaglabā otrajā lasījumā Ministru kabineta Vietvārdu komisijas ieteiktais un mūsu ekspertu pieņemtais. Ir jābalso par otrā lasījuma variantu, lai mums ietu ašāk, bet, ja mēs par katru sāksim strīdēties, par katru punktu (te ir tādi ieteikumi), tad es nezinu, cik simtu te ir... Tad mēs turpināsim to darīt vēl arī nākamās nedēļas sēdē. Bet principā mums vajadzētu tātad izšķirties par Vietvārdu komisijas ieteikto. Nākošajā Valsts valodas likumā ir ietverts punkts, ka Ministru kabineta Vietvārdu komisija ir tā, kas nosaka šo vietvārdu pielietojumu. Tas būs tieši saskaņots ar likumu. Par to mēs, kad nāks lasījumos jaunais likums, balsosim. Tātad es aicinu ticēt tiem zinātniekiem, kuri pie šā jautājuma ir strādājuši. Paldies.".
• 1998_01_29-seq126 language "lv".
• 1998_01_29-seq126 speaker Guntis_Enins-1933.
• 1998_01_29-seq126 mentions Q211.
• 1998_01_29-seq126 mentions Q2660080.
• 1998_01_29-seq126 mentions Q203369.
• 1998_01_29-seq126 mentions Q6454285.
• 1998_01_29-seq126 mentions Q1975768.
• 1998_01_29-seq126 mentions Q2671946.
• 1998_01_29-seq126 mentions Q4240044.
• 1998_01_29-seq126 mentions Q16350427.
• 1998_01_29-seq126 mentions Q32280.