Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_22-seq242> ?p ?o. }

• 1998_01_22-seq242 type Speech.
• 1998_01_22-seq242 number "242".
• 1998_01_22-seq242 date "1998-01-22".
• 1998_01_22-seq242 isPartOf 1998_01_22.
• 1998_01_22-seq242 spokenAs 84.
• 1998_01_22-seq242 spokenText "Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Šis ir arī diezgan svarīgs un, manuprāt, sarežģīts jautājums, pie kura būtu ļoti, ļoti prātīgi jāstrādā. Vakar vai aizvakar bija barikāžu laika atceres dienas, un avīzēs lasām un radio un televīzijā dzirdam, ka tie, kas šodien pauž, ka viņi lieli tautas varoņi, - ka viņi it kā esot bijuši otrā pusē tām barikādēm. Mēs lasām avīzēs un cilvēku liecībās, ka vairākus gadus pirms barikādēm tie, kas it kā tēloja varoņus, barikāžu laikā bija pilnīgi pret Latvijas neatkarību. Nākot tribīnē, man kāds gudrinieks saka: “Valdmani, ko tu runā par barikādēm? Vai tad tu šeit biji?” Nebiju. Bet tieši tur jau tā lieta. Latvijas brīvības cīņas nenotika tikai Rīgā pie barikādēm. Tā vecā māmiņa, kas katru 18. novembri lika savā logā sarkanbaltsarkanās sveces, tie, kas trimdā gāja demonstrācijās pie krievu vēstniecības un Melnās lentes dienās, - arī tie piedalījās šinī neatkarības cīņā. Bet ko mēs tagad varbūt izdarīsim un no kā būtu jāizvairās? Mēs sāksim godināt, dot šīs piemiņas zīmes tiem, kam tās nepienākas, kas atnāca uz barikādēm spēlēt teātri, vai tiem, kas apzināti nāca uz barikādēm, jo viņi jau bija sagatavoti tam, kā tautu aizvest postā. Un mēs tās dosim, tāpat kā mūsu Triju Zvaigžņu ordeņus, arī dažiem ļoti vērtīgiem cilvēkiem, kas patiešām ir kaut ko tautas labā un tautas neatkarības labā darījuši. Mēs devalvējam to piemiņas zīmi, to ordeni, ar to, ka mēs to dodam daudziem dažādiem cilvēkiem. Es nezinu... Vai nav par agru? Jo tas, ko mēs gribējām panākt Latvijas neatkarības, brīvības cīņās, - tas ir kļuvis par murgu, tā cīņa nav beigusies. Es domāju, ka varbūt pēc 7. Saeimas vēlēšanām, ja mēs būsim atklājuši tos, kas tautu ir veduši uz purvu, uz nabadzību, uz iznīcību... jo mūsu tauta ir ļoti tuvu pie tās krīzes... Mēs viņus tad varbūt būsim labāk atmaskojuši, un tad varbūt mēs labāk zināsim, kurus mēs godināsim. Bet ir viens cits jautājums. Vai mums vispār ir tāda piemiņas zīme kādam jādod? Jo mēs taču ikkatrs zinām, ko mēs esam upurējuši, ko mēs esam darījuši, un arī mūsu draugi to zina. Bet nevar iedot vienam cilvēkam tiesības teikt: “Skat, man ir Triju Zvaigžņu ordenis, man ir barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, es esmu patriots!” Mūsu tauta, mūsu zāle šeit ir pilna ar viltus patriotiem un tajā pašā laikā pārpilna ar īstiem patriotiem, cilvēkiem, kam sāp. Tie ir cilvēki, kas bija tanī lēģerī, cilvēki, kuri cieta, kuri nebija komunistu partijā un kuru karjeras tāpēc gāja bojā; cilvēki, kas ir atteikušies no augstiem amatiem un laba dzīvesveida, lai nāktu šeit strādāt. Un tad ir tādi, kas šeit kļūst bagāti un saka, ka viņi ir nākuši kalpot tautai, un viņiem to droši vien iedos tie varasvīri, kas lems, kam dot to zīmīti. Viņi to dabūs. Bet tā vecā māmiņa, kas ar savām lūgšanām šeit bija klāt? Kas viņai dos to barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, ordeni un teiks paldies? Ja mēs nebūtu tik izšķērdīgi ar Latvijas pilsonību un ja mēs rīkotos pretēji, ja mēs izslēgtu no mūsu tautas, no mūsu varoņu pilnās tautas, tos nodevējus, kas mūsu starpā ir, tad nevienam nebūtu jādod tā medaļa, jo latviešu tauta ir pilna ar varoņiem, ar tādiem, kas slēpa mežabrāļus, ar tādiem, kas audzināja tos bērnus, kuru vecāki bija aizvesti uz Sibīriju. Bija varoņi, kas nestājās partijā, bija varoņi, kas tās svecītes dedzināja. Bet varu ir pārņēmuši okupācijas kalpi un viņi tagad domā, ka viņiem vajadzētu dabūt tiesības atkal nozīmēt vienu varoņu slāni. Es domāju, ka mums dziļi, dziļi būtu jāpārdomā... Tautai būtu jāpārdomā, vai mēs respektējam to Triju Zvaigžņu ordeni un vai mēs respektēsim šo dzīvi, ko citiem dos šie gudrie, bet ne varbūt patrioti? Būs ļoti smagi pie šī likumprojekta jāpiestrādā. Kam būs tiesības dot šo varoņa zīmi? Diez vai mūsu varturiem vajadzētu būt tādām tiesībām. To varētu tā vecā represētā māmuļa, to varētu varbūt kādi leģionāri, bet diez vai mums Latvijā šodien kaut kur ir tāda varas struktūra, kurai varētu būt tiesības godināt savus izraudzītos ar kaut ko tik svētu kā Latvijas brīvības cīņas ordenis. Es balsošu pret šo likumu ne tāpēc, ka tie cilvēki nav jāgodina, bet tāpēc, ka ir šī godināšanas formula. Tādiem, kas tautas intereses neaizstāv internacionāli, tādiem, kas ir iztaisījuši tādus likumus un ieveduši tautu tādā purvā, kādā tauta šodien ir, - tādiem nav tiesību noteikt, kuri ir tie tautas varoņi. Jo tad būs tā problēma, kas ir ar Triju Zvaigžņu ordeni, - ka ir cienījami un ļoti daudzi necienījami... Triju Zvaigžņu ordeni ir dabūjuši tādi cilvēki, kas ir atbildīgi par mūsu monetāro politiku un tiem banku krahiem, bet tajā pašā laikā ir patiešām vērtīgi latviešu cilvēki, kas to nav saņēmuši. Kā mēs nodrošināsim, ka tas te, ko mēs tagad mēģinām ieviest... ka mēs patiešām izsijāsim un dosim pareizajiem, un neatļausim šitā ar dzīvi spēlēties neliešiem? Es domāju, mēs neesam tam gatavi. Tauta vēl nav mūs izsijājusi. Es ceru, ka 7. Saeimā mēs to izdarīsim, bet pašlaik tauta vēl nevar dot mandātu šai Saeimai, lai mūsu Saeimas nozīmētiem papildus dotu varoņu zīmes. Paldies.".
• 1998_01_22-seq242 language "lv".
• 1998_01_22-seq242 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1998_01_22-seq242 mentions Q822919.
• 1998_01_22-seq242 mentions Q211.
• 1998_01_22-seq242 mentions Q2660080.