Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_22-seq2> ?p ?o. }

• 1998_01_22-seq2 type Speech.
• 1998_01_22-seq2 number "2".
• 1998_01_22-seq2 date "1998-01-22".
• 1998_01_22-seq2 isPartOf 1998_01_22.
• 1998_01_22-seq2 spokenAs 29.
• 1998_01_22-seq2 spokenText "Augsti godātie deputāti! Strikts varas dalīšanas princips starp likumdevēju varu, izpildvaru un tiesu varu ir demokrātiskas valsts iekārtas pamats. Katrai no šīm trijām varas struktūrām ir jābūt ar savām noteiktām funkcijām, un katrā no tām ir jādarbojas citiem cilvēkiem kā sabiedrības interešu pārstāvjiem. Kas gan notiktu tādā situācijā, ja viena persona piesavinātos sev tiesības gan sabiedrības vārdā izdot likumus, gan savu izdoto likumu noteiktajā kārtībā rīkoties ar valsts nodokļu maksātāju naudu, gan arī vēl pēc tam būt par pēdējo instanci, kas nosaka, vai šie līdzekļi ir iztērēti likumīgi? Tā būtu absurda diktatūra. Diemžēl nav tālu līdz absurdam arī tādas situācijas, kad noteiktai personai ir tiesības pārstāvēt tikai divas no varām, kas veido klasiskās demokrātijas sistēmas pamata stūrakmeņus, proti, likumdevēju varu un izpildvaru. Jo šai personai ir tiesības gan lemt likumus, gan arī pēc tam rīkoties ar valsts līdzekļiem pašas noteiktajā kārtībā. Es saprotu, ka šādā veidā attiecīgās amatpersonas var labāk bez citu personu nevajadzīgas iejaukšanās realizēt savas intereses vai arī savu patronu - naudas devēju - un to pārstāvēto grupējumu intereses. Tomēr es gribu aicināt deputātus ķerties vienreiz nopietni pie valsts tiesiskās sakārtošanas un veidot tādas varas struktūras, kuras vislabāk atbilst sabiedrības interesēm, nevis dažu politiķu un grupējumu iegribām. Ir pilnīgi skaidrs, ka ministrs, kas vienlaicīgi ir arī deputāts, atrodas šādā divos krēslos sēdētāja jeb likumdevējas varas un izpildvaras pārstāvja lomā, un tādējādi šis cilvēks bauda nepamatoti plašu varu sabiedrības interešu pārstāvniecībā, līdz ar to arī korumpējot pašu šo pārstāvniecības ideju. Un diemžēl pārāk bieži cilvēkiem mūsu valstī nākas pārliecināties, ka tautas ievēlētā vara nekalpo tautas interesēm. Tā ir šodienas realitāte. Un šeit ir viens no cēloņiem, kuru mums ir iespēja ar savu balsojumu gan šodien, gan arī turpmākajā darbā ar šiem grozījumiem novērst. Otra problēma, kuru Tautas kustība “Latvijai” piedāvā ar šo grozījumu risināt, ir nepieciešamība noteikt ministru kandidātu rūpīgu izvērtēšanu Saeimā, pirms šie cilvēki sāk pildīt ministru pienākumus. Tas panākams, nosakot, ka valdības apstiprināšanas gadījumā Saeimai ir jābalso par katru ministra kandidātu atsevišķi. Līdz ar to partijas, kas veido valdību, būs spiestas daudz rūpīgāk izvērtēt savus piedāvātos kandidātus ministru amatiem, un ir pilnīgi skaidrs, ka valsts interesēm tas var nākt tikai par labu. Šis jautājums - valdības apstiprināšana - ir pietiekami nopietns, un tam veltītais Saeimas laiks noteikti atmaksāsies. Un visbeidzot. Kāpēc tieši Satversmes grozījumi? Šādus iebildumus ir nācies dzirdēt, tomēr atbilde ir ļoti vienkārša: abi minētie frakcijas “Latvijai” izvirzītie jautājumi - gan par to, ka deputātam, kurš ir ievēlēts par ministru, ir jānoliek deputāta mandāts uz ministra amata pildīšanas laiku, gan arī par nepieciešamību balsot atsevišķi par katru izvirzīto ministra kandidātu valdības apstiprināšanas gadījumā - ir šobrīd reglamentēti Latvijas Republikas Satversmes līmenī, un, ja mēs gribam mūsu valstī kaut ko mainīt, tad mums ir jāgroza Satversme. Tātad es aicinu nobalsot par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nodot komisijām šo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un, tālāk pie tā strādājot, atrast optimālo redakciju un to pieņemt, un atrisināt šīs problēmas. Paldies.".
• 1998_01_22-seq2 language "lv".
• 1998_01_22-seq2 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1998_01_22-seq2 mentions Q822919.
• 1998_01_22-seq2 mentions Q211.