Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_15-seq407> ?p ?o. }

• 1998_01_15-seq407 type Speech.
• 1998_01_15-seq407 number "407".
• 1998_01_15-seq407 date "1998-01-15".
• 1998_01_15-seq407 isPartOf 1998_01_15.
• 1998_01_15-seq407 spokenAs 84.
• 1998_01_15-seq407 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu deputātus neatbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu, kurš skan: atzīt par pareizu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, darbību un apstiprināt galaziņojumu. Ja mēs paskatāmies, kas tad ir pateikts galaziņojumā un kādi ir noslēguma secinājumi un priekšlikumi, tad redzam, ka komisijas viedoklis par akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” privatizācijas likumību ir pozitīvs. Komisijas viedoklis arī par akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību ir pozitīvs. Par kādu pozitīvumu mēs varam runāt un vispār diskutēt? Manā uztverē, šī komisija, kura ir strādājusi pie ļoti nopietnas problēmas, lai izvērtētu abu banku privatizācijas likumību, nav tikusi galā ar saviem pienākumiem. Tik tiešām, tā nav izvērtējusi visus aspektus. Nav arī nopietni prasījusi no prokuratūras, kāpēc prokuratūra ir tik “bezzobaina”. Tā rezultātā man ir radies iespaids, ka arī komisija šajā galaziņojumā ir parādījusi savu principialitātes trūkumu un “bezzobainību”. Bet nu mazliet atgriezīsimies vēsturē, lai mēs varētu nopietni izprast visas šīs kopā sasaistītās problēmas. Jā, Baloža kungam ir taisnība, ka viņš vairākas reizes mani ir aicinājis un ka es vienu reizi esmu ieradies šīs komisijas sēdē. Bet labi atcerēsimies, ka jūs ar savu balsojumu man liedzāt strādāt kā pilntiesīgam komisijas loceklim šajā komisijā un ar savu darbu apliecināt tos faktus, kuri bija nākuši dienasgaismā. Bet tagad paskatīsimies, kādā veidā tika veidota akciju sabiedrība “Unibanka”. Faktiski šī banka tika nodalīta no Latvijas Bankas un pārņēma visus tā sauktos sliktos kredītus. Diemžēl komisija nav izanalizējusi šo tā saucamo slikto kredītu portfeli un nav arī iesniegusi parlamentam situācijas analīzi par to, vai faktiski vispār ir pastāvējuši šie sliktie kredīti. Varbūt tie nekad nav dabā eksistējuši? Mani aprēķini rāda, ka apmēram līdz 75% tā saucamo slikto kredītu vispār nav eksistējuši dabā. Tādā veidā tika likti pamati visai šai afērai. Sanāca neliels cilvēku grupējums un vienojās, kādā veidā var uztaisīt biznesu ne no kā, faktiski nozogot šo naudu no valsts budžeta. Un tad viņi izdomāja PSRS laikā piešķirtos limitus pārveidot “sliktajos” kredītos un par šo kredītu apkalpošanu saņemt procentmaksājumus no valsts budžeta un saņemt arī apmaksu par šo pašu kredītu apkalpošanu. Konkrēts piemērs ir “Dzintarā”. “Dzintars” 1989. gadā saņēma no PSRS, tātad no Maskavas Centrālās bankas, mērķlimitu 189 miljonu PSRS rubļu apmērā, bet no šā limita “Dzintars” neizmantoja nevienu kapeiku. 1993. gadā šis limits, kurš vispār nekad netika izmantots, “Unibankā” tika pārvērsts par “slikto” kredītu un par to no valsts budžeta tiek maksāti procenti un tiek maksāts arī par šā kredīta apkalpošanu, lai gan, kā jau es teicu, šis kredīts nekad nav eksistējis dzīvē. Un vēl līdz šim brīdim notiek dažādi tiesas darbi, kur “Dzintars” mēģina pierādīt, ka nekad nav ņēmis šo kredītu. Kā es jau teicu, tādu neeksistējošu kredītu kopējā summa sastāda apmēram līdz 75%. Tagad paskatīsimies naudas izteiksmē, ko ir zaudējis valsts budžets šajos gados? 1995. gada laikā no valsts budžeta “Unibanka” un “Latvijas Krājbanka” saņem 63,2 miljonus latu. 1996. gada laikā no valsts budžeta “Unibankai” un “Latvijas Krājbankai” tiek pārskaitīti 98,3 miljoni latu. Kopā tas sastāda 171 miljonu latu. Kur ir palikusi šī nauda? Arī šodien, uzstājoties televīzijā, es teicu, ka tā ir elementāra valsts budžeta naudas “atmazgāšana”, kad valsts budžeta nauda kādam tiek legalizēta privātās kabatās. Un es nekādi nevaru piekrist tiem secinājumiem, kurus ir izdarījusi šī komisija. Vai ir iespējams iedomāties, ka kādas darbības rezultātā kāds biznesmenis var iegūt peļņu, kura ir rakstāma ar četriem cipariem? Ja atcerēsimies marksisma-ļeņinisma pamatlicējus, tad Markss savā laikā rakstīja, ka nav tāda nozieguma, kuru neizdarīs kapitālists, ja viņam ir iespēja iegūt peļņu 12-15% apmērā. Bet kādu peļņu ir ieguvusi “Unibanka”, veicot vienu vai otru apšaubāma rakstura darījumu saistībā ar akcijām, kad akcijas darbiniekiem tiek pārdotas par sertifikātiem, bet pēc neilga laika šīs akcijas Valsts Banka atpērk jau par latiem? Ja runājam procentos, tad peļņa sastāda apmēram 1000%, bet visu pārējo afēru, ja mēs runājam par neeksistējošiem kredītiem, peļņa sastāda vismaz 1500%. Dabiski, ka nav tāda nozieguma, uz kuru neiet šie tā sauktie biznesmeņi, lai īstenotu šos darījumus. Iespējams, ka komisijai ir traucējis būt objektīvai tas, ka savā laikā Andris Šķēle, kurš pagājušajā gadā visu laiku bija Ministru prezidents, savā laikā bija arī “Unibankas” padomes priekšsēdētājs un ilgu laiku bija arī “Unibankas” padomes sastāvā. Iespējams, tas ir traucējis komisijai būt pietiekoši objektīvai. Paskatīsimies, un, kā es jau teicu, arī šis Valsts kontroles atzinums, manuprāt, ir daudz objektīvāks nekā Ģenerālprokuratūras atzinums. Tagad pāriesim mazliet uz citu tēmu un padiskutēsim par “Latvijas Krājbanku” un par to situāciju, kāda ir izvērtusies “Latvijas Krājbankā”. Arī visos tajos jautājumos, kas skar “Latvijas Krājbankas” privatizāciju, un visos tajos darījumos, kas saistīti ar “Latvijas Krājbanku”, Valsts kontrole ir atzinusi ļoti daudzus pārkāpumus. Pagājušā gada sākumā tika publicēti Valsts kontroles materiāli par to, ka no “Latvijas Krājbankas” nezināmos neceļos ir pazuduši vismaz 6 miljoni latu. Šie materiāli tiek nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, bet Ģenerālprokuratūra līdz pat šim brīdim nav uzskatījusi par nepieciešamu ierosināt krimināllietu. Tātad šeit tik tiešām ir jārunā par to, ka arī Ģenerālprokuratūra nebija ieinteresēta nosaukt īstās vainīgās amatpersonas. Par procentu maksājumiem. Galaziņojumā tiek arī minēts, ka veiksmīgas darbības rezultātā valsts dividendēs par 1995. gadu ir saņēmusi 274 289 latus un 1996. gadā - 331 889 latus. Tik tiešām, ja mēs runājam par to, ka dažām bankām tiek pārskaitīti simtiem miljoni latu, tad pāris simts tūkstošu vai pat miljonu laikam nav žēl atdot valsts budžetam atpakaļ. Tā būtu tāda kā neliela pateicība vai neliela dāvana. Procentu maksājumus no valsts budžeta “Unibanka” 1994. gadā ir saņēmusi 3,4 miljonu latu apmērā. 1995. gadā - 4,1 miljona latu apmērā. Tajā pašā laikā tās peļņa pirms nodokļiem 1994. gadā bija 2,8 miljoni latu, bet 1995. gadā - 3,8 miljoni latu. Tātad no valsts budžeta tīri piešķirtajiem līdzekļiem, no procentu ienākumiem, banka ir “pazaudējusi” 0,9 miljonus latu. Tātad faktiski, pastāvot visām šīm dotācijām, kuras “Unibankai” ir bijušas milzīgas, tā ir strādājusi ar zaudējumiem, bet, neskatoties uz to, ka tajā laikā “Unibanka” vēl ir valsts pārraudzībā, tā piešķir saviem darbiniekiem, četriem darbiniekiem, 200 tūkstošu latu prēmiju. Par kādiem panākumiem? Vai par to, ka ir slikti strādājusi? Šeit varētu daudz diskutēt par tām nelikumībām, kuras ir bijušas vienā un otrā bankā. Gribu atgādināt arī kā pozitīvu piemēru to, ka, tiklīdz sāka darboties šī komisija, Krājbankas vadība bija spiesta lauzt līgumu ar tā saucamo LKB centru, kur firmas vadībā faktiski strādāja tikai viens cilvēks un arī firmas sastāvā bija tikai viens cilvēks, bet Krājbanka bija viņai nodevusi apmēram 3 tūkstošu lielas kredītlīnijas. Tātad pat teorētiski nav iespējams pieļaut, ka šī firma kādreiz būtu spējīga piedzīt kaut vai vienu kredītu. Pēc tam, pateicoties komisijas darbībai, šie kredīti tika atgriezti atpakaļ Krājbankai. Pie tam, runājot par šiem kredītiem, varbūt atkal ir redzams iemesls tam, kāpēc komisija un prokuratūra ir bijušas pietiekoši “bezzobainas”. Runa ir par to, ka arī atsevišķi politiķi Krājbankā ir ņēmuši kredītus un vēl līdz šai baltai dienai nav tos atdevuši. Pie tam ņēmuši kredītus, ieķīlājot vienu un to pašu ēku septiņas reizes. Tātad septiņas reizes attiecīgās amatpersonas būtu jāsauc pie kriminālatbildības, bet komisija nav uzskatījusi par vajadzīgu šīs amatpersonas pat pieminēt. Un nav uzskatījusi par vajadzīgu dot savu vērtējumu arī Ģenerālprokuratūras darbībai. Šodien mēs ar savu akceptu, pieņemdami iesniegto lēmuma projektu, gribam legalizēt nelikumīgas darbības vienā un otrā bankā. Mēs gribam legalizēt arī to pašu principu, pret kuru bieži vien no šīs tribīnes kaisli iestājas mūsu godātie juristi. Kā tas var būt? Vai tiešām kādam likumam vai Ministru kabineta noteikumiem var būt atpakaļejošs spēks? Ja darījums ir bijis nelikumīgs 1994. gadā, tad kādā veidā tas var kļūt likumīgs 1996. gadā? Un tas top realizēts ar Ministru kabineta noteikumiem, kurus pieņēma bijušā Ministru prezidenta Andra Šķēles vadībā. Cienījamie kolēģi, pirms balsojuma es lūgtu jūs tomēr rūpīgi izsvērt to, par ko jūs balsosiet. Un mans lūgums tomēr būtu pārdomāt balsojuma motīvus un noraidīt doto lēmuma projektu, nosūtīt to atpakaļ komisijai vai arī nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kura, izrādās, strādā daudz efektīvāk, vai arī iepriekšējai G-24 komisijai, lai mēs tik tiešām varētu beidzot nosaukt lielākos afēristus, lai mums nebūtu jākaunas skatīties mūsu līdzcilvēkiem acīs un lai mūs neapmētātu - diemžēl bieži vien pamatoti - ar dubļiem. Paldies.".
• 1998_01_15-seq407 language "lv".
• 1998_01_15-seq407 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 1998_01_15-seq407 mentions Q211.
• 1998_01_15-seq407 mentions Q649.
• 1998_01_15-seq407 mentions Q687709.
• 1998_01_15-seq407 mentions Q15180.
• 1998_01_15-seq407 mentions Q1092499.
• 1998_01_15-seq407 mentions Q2984071.