Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_15-seq405> ?p ?o. }

• 1998_01_15-seq405 type Speech.
• 1998_01_15-seq405 number "405".
• 1998_01_15-seq405 date "1998-01-15".
• 1998_01_15-seq405 isPartOf 1998_01_15.
• 1998_01_15-seq405 spokenAs 78.
• 1998_01_15-seq405 spokenText "Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātie deputāti! Komisija ir tikusies 11 komisijas sēdēs un tajās ir darbojušies deputāti Vents Balodis, Māris Vītols, Martijans Bekasovs, Kuprijanovas kundze, Aristids Lambergs, Andrejs Panteļējevs un Elmārs Zelgalvis. Visas šīs komisijas sēdes ir bijušas atklātas. Mēs esam aicinājuši arī preses pārstāvjus. Esam aicinājuši arī deputātus, kuri bija parakstījuši šo dokumentu. Ādamsona kungam jo īpaši esam izteikuši aicinājumu, lai viņš nāk uz mūsu komisiju, taču viņš atnāca tikai vienreiz, kad mēs viņu aicinājām speciāli. Gribu teikt tā, ka jūs varat iepazīties ar šo dokumentu nr. 3571. Es kā komisijas vadītājs pastāstīšu saviem vārdiem jums par komisijas darbu. Pirmkārt, mēs par galveno uzdevumu savai komisijai izvirzījām to, kas jau ir pateikts nosaukumā, - šo banku privatizācijas likumība un atbilstība valsts interesēm, bet varbūt tik daudz nepētījām, kāpēc šīm bankām ir radušies zaudējumi, kam tās ir devušas kredītus un kas tos ir devis, jo te ir vairāki tūkstoši kredītu kopā izsniegti. Mēs to vienkārši nespējām izdarīt. Par pamatu mēs esam ņēmuši Valsts kontroles materiālus, pēc kuriem tad arī esam tālāk veikuši šo pārbaudi. Es varbūt atsevišķi jums pastāstīšu par “Unibanku” un par “Latvijas Krājbanku”. Galvenie pārmetumi par “Unibankas” privatizāciju ir tie, kurus ir konstatējusi Valsts kontrole. Runa ir par to, ka otrā akciju laidiena personālakciju pārdošanas atlaide ir segta no Latvijas Bankas 1993. gada deviņu mēnešu peļņas, un tas ir pretrunā ar likumu. Mēs šo faktu esam lūguši pārbaudīt prokuratūrai, kura ir atzinusi, jā, tas fakts ir nelikumīgs! Tajā pašā laikā Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996. gada 10. aprīļa noteikumos nr. 142 “Par valsts un pašvaldības uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā” tika legalizēta personālakciju izlaide valsts akciju sabiedrībās un ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 135 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” šā likuma 2. pantā tika iekļauta privatizācijas metode, kas paredz kapitāla daļu pārdošanu izpildinstitūciju locekļiem. Tādā veidā - gan ar novēlošanos - šī nelikumīgā rīcība tika legalizēta. Un līdz ar to vairs nav pamata ierosināt krimināllietu. Valsts kopumā “Unibankas” rehabilitācijas programmā ir ieguldījusi 30 miljonus, izlaižot valsts parādzīmes. Pagājušajā gadā valsts ir beigusi savus maksājumus, un tie vairs nebūs jāizdara “Unibankai”. Gribu teikt, ka “Unibankas” rehabilitācijas programma ir bijusi viena no veiksmīgākajām banku rehabilitācijas programmām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, jo pagājušā gada beigās tika pārdota (vienīgās no Latvijas uzņēmumu akcijām!) Ņujorkas un Londonas biržās daļa no valsts akcijām, par kurām tika saņemta veiksmīga cena. Un šobrīd ienākumi no valsts daļas pārdošanas ir lielāki. Vēl vispār nav pabeigta valsts daļas galīgā pārdošana, bet tā būs lielāka nekā šie 30 miljoni, kurus savā laikā ir ieguldījusi valsts šīs bankas rehabilitācijas programmā. Un tāpēc komisija uzskata, ka šīs bankas rehabilitācijas programma ir bijusi atbilstoša valsts un sabiedrības interesēm. Mazliet grūtāk ir ar “Latvijas Krājbankas” privatizāciju. “Latvijas Krājbankas” privatizācija ir sākta, bet tā, vismaz mans uzskats ir tāds, nav bijusi veiksmīga, atrodot partneri, kas pievienojas Krājbankai. Tās partnere ir apvienotā “Baltijas banka”, kurai pašai bija diezgan mazs statūtkapitāls - mazliet lielāks par miljonu, un tādējādi tā nespēj būtiski iespaidot ar savām finansēm “Latvijas Krājbankas” atveseļošanu. Tajā pašā laikā man jāpiekrīt arī Ādamsona kungam, kaut gan mūsu skaitļi ne vienmēr sakrīt. Valsts ir ieguldījusi “Latvijas Krājbankas” rehabilitācijā pirmām kārtām visas filiāļu ēkas un ēkas Rīgā, kurām nav pat novērtējuma. Tad vēl 2,8 miljonus bankas pamatkapitālā. Līdz 1998. gada 1. janvārim valsts par parādzīmēm, to procentiem un apkalpošanu ir samaksājusi no budžeta 33,8 miljonus. Saskaņā ar līgumu valstij vēl būs jāmaksā 24 miljoni - parādzīmju pamatsumma, tas ir, 6 miljoni katru gadu. 1998., 1999., 2000. un 2001. gadā. Bez tam šai summai nāk klāt vēl procentu maksājumi. Tātad, kopā saskaitot visas šīs summas, mēs redzam, ka veidojas aptuveni 62 miljonus liela summa, ko valsts ir ieguldījusi “Latvijas Krājbankas” rehabilitācijā. Bez tam gribu atzīmēt, ka vēl šodien nav aprēķināta tā summa, ko “Latvijas Krājbanka” ir ieguvusi, realizējot viņai iedalītās specializētās kvotas privatizējamajos uzņēmumos, jo šis process ir tikai sācies. Jūs redzat, ka tālāk dokumentos ir arī tabuliņa, kur ir redzamas šīs kvotas, ko Valsts privatizācijas aģentūra ir iedalījusi, un kādā daudzumā tās ir šajos uzņēmumos. Un ir pārdotas... ir veikta tikai jau privatizētās valsts akciju sabiedrības “Staburadze” akciju pārdošana caur aģentūru. Tāpēc mēs vēl nevaram pateikt, cik daudz tas būs naudas izteiksmē, kad beigsies visu šo akciju realizācija. Tāpēc gribu arī teikt, ka nav bijis veiksmīgs bankas darbinieku iepriekšējais darbs, jo valstij bija jāsedz gandrīz 10 miljoni neveiksmīgo kredītu. Mēs uzskatām, ka tas nav mūsu komisijas darbs - vajāt šos cilvēkus, kuri ir izsnieguši šos kredītus, jo Prokuratūrā ir krimināllietas pret sešiem cilvēkiem. Kā zinām, Lindes kungs jau ir notiesāts ar brīvības atņemšanu. Tas ir pirmais gadījums, kad kāds “sēž” par Krājbankas izsaimniekoto naudu. Bet arī “Latvijas Krājbankas” vadība šajos gados ir atguvusi tikai nepilnus 200 000 latu. Tas nav pat viens procents, un tādēļ komisija uzskata, ka arī jaunās “Latvijas Krājbankas” vadības darbība nav visai sekmīga. Un arī privatizācijas laikā viņiem nevajadzētu dot 20% bankas akciju par sertifikātiem, kā to sākotnēji bija iecerējusi Valsts privatizācijas aģentūra. Mēs domājam, ka šim skaitlim nevajadzētu būt lielākam par 5%. Tāpat arī komisija uzskata, ka nevajadzētu samazināt valsts īpašumā esošo Krājbankas daļu mazāk par 51%, kā tas ir šobrīd, līdz rehabilitācijas programmas īstenošanas beigām, kas būs 2001. gadā, lai varētu šo banku veiksmīgi uzraudzīt, jo komisijas viedoklis bija tāds, ka, ja banka tagad saņems no valdības visu atlikušo summu, tad mums nav nekādas garantijas, ka bankas darbība arī turpmāk būs sekmīga un ka vairāk nekā 50 miljoni, kas ir iedzīvotāju noguldījumi, nepaliks bez seguma. Ir arī par vēlu veikt kādu citu darbību un apturēt šo Krājbankas rehabilitāciju, jo lielākā summa jau no valsts šajā bankā ir ieguldīta. Par to bija jādomā, pirms sāka realizēt šo rehabilitācijas programmu. Tādēļ mēs arī lūdzam, lai ar Saeimas lēmumu atzītu par pareizu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, darbību un apstiprinātu tās galaziņojumu. 2. punkts. Ministru kabinetam izskatīt iespēju pārskatīt Finansu ministrijas un akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” 1996. gada 28. decembrī noslēgto līgumu un turpmākajai “Latvijas Krājbankas” rehabilitācijas programmas izpildei paredzētos līdzekļus ieguldīt kā valsts ieguldījumu akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” pamatkapitālā. Izbeigt minētās komisijas darbību.".
• 1998_01_15-seq405 language "lv".
• 1998_01_15-seq405 speaker Vents_Balodis-1963.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q822919.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q211.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q2660080.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q193089.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q687709.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q39731.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q2167704.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q1092499.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q84.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q2984071.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q16351298.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q2502537.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q60.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q17593698.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q16363845.
• 1998_01_15-seq405 mentions Q16351710.