Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_01_15-seq295> ?p ?o. }

• 1998_01_15-seq295 type Speech.
• 1998_01_15-seq295 number "295".
• 1998_01_15-seq295 date "1998-01-15".
• 1998_01_15-seq295 isPartOf 1998_01_15.
• 1998_01_15-seq295 spokenAs 77.
• 1998_01_15-seq295 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Pirmkārt, es nesapratu Kaksīša kungu, jo viņš kā komisijas loceklis neuztur spēkā prasību par steidzamību. Es katrā ziņā gribētu, lai tā steidzamība tomēr tiktu nobalsota. Šis priekšlikums. Ja tā tiek atcelta komisijas vārdā, tad tas ir cits jautājums. Es nesapratu, vai tas ir personīgais viedoklis vai komisijas viedoklis. Skaidrs! Es katrā ziņā mūsu komisijas vārdā tomēr uzskatu, ka steidzamība būtu nepieciešama. Es domāju, ka starp pirmo un otro lasījumu lietas varētu sakārtot. Ja tas vairs nav balsojams, tad tas ir izšķirams sēdes vadītājam. Īsumā es gribētu teikt, ka pirmā lieta ir tā, ka pēc būtības šie abi priekšlikumi nav alternatīvi. Pēc būtības tie, pirmkārt, attiecas uz dažādām likuma sadaļām, un, otrkārt, tie īstenībā viens otru papildina. Tāpat es uzreiz gribētu atzīmēt, ka šobrīd faktiski ne viens, ne otrs priekšlikums pilnībā neatrisina problēmu. Es domāju, ka pamatdarbs īstenībā būs jāizdara laikā starp pirmo un otro lasījumu vai starp pirmo, otro un trešo lasījumu. Tas ir viens, ko es gribētu teikt. Otrs, ko es gribētu teikt. Es uzskatu par nepareizu to interpretāciju, ka likumu nedrīkst mainīt, balstoties uz vienu specifisku precedentu. Es domāju, ka īstenībā tas ir pilnīgi normāli, ka, tieši balstoties uz konkrēto precedentu, mēs nolemjam, ka esošajā likumdošanā kaut kas nav kārtībā un ka kaut kas ir jālabo. Un ar šādu precedentu konkrēti mūsu komisija šodien ir saskārusies, proti, pašreiz spēkā esošā redakcija aizliedz nopratināt vai pieprasīt no advokāta kā liecinieka informāciju par faktiem, kas viņam ir kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību. Tāda ir šībrīža interpretācija. Šī interpretācija faktiski neļauj uzdot būtiskus jautājumus advokātiem. Pie tam pašreizējā redakcija pārāk plaši interpretē jēdzienu “juridiskā palīdzība”. Es jums pateikšu paradoksālu piemēru. Faktiski šī redakcija konkrēti šobrīd “Latvenergo” izmeklēšanas lietā tiek izmantota tā, ka advokāti interpretē juridisko palīdzību gandrīz vai ne tikai kā konkrētās darbības, kas ir saistītas ar klientu, bet viņi vispār atsakās atbildēt par jebkurām darbībām, ko viņi ir veikuši šajā laikā. Par darbībām, kas varbūt nemaz tieši nav saistītas ar šo klientu. Un nu mēs nonākam pie paradoksa, ka, piemēram, ja es kā advokāts sniedzu kādai personai X juridisko palīdzību un tajā pašā telpā notiek noziegums, tad es pasaku, ka es neko neliecināšu par to, ko es redzēju, - par šo noziegumu, jo es to esmu redzējis tāpēc, ka tajā laikā es esmu sniedzis juridisko palīdzību. Un tā tas tiek interpretēts sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Varbūt šī ir nedaudz ekstrēma interpretācija, bet katrā ziņā tāda ir saskatāma. Un pašreizējā redakcija to pieļauj. Arī pasaules praksē, cik man zināms, nav absolūta aizlieguma nopratināt vai uzdot jautājumus advokātiem. Ir dažādas prakses. Amerikas Savienotajās Valstīs, ar kuru pieredzi man nācās iepazīties, ir tāda prakse, ka eksistē speciāls tiesnesis, kurš, uzklausījis apsūdzības argumentus, uzklausījis, protams, arī aizstāvības argumentus, nosaka, kurā sadaļā advokātam ir jāliecina un kurā sadaļā - nav. Mums šāda instrumenta nav. Un līdz ar to mēs nonākam zināmā strupceļā. Strupceļā, kas diemžēl ir ieprogrammēts arī Juridiskās komisijas priekšlikumā, lai gan arī vēlreiz jāsaka, ka tas kā nealternatīvs priekšlikums noteikti būtu atbalstāms, tāpēc acīmredzot ir jādomā, kā pie šīs redakcijas varētu pastrādāt. Tomēr problēma ir tā, ka Juridiskās komisijas priekšlikumā ir rakstīts, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstamas advokāta nelikumīgas darbības klienta interesēs. Problēma ir tā, kas kvalificēs šo nelikumīgo darbību un kurā brīdī, un kā līdz šai kvalifikācijai varētu nonākt. Klientu ir iespējams nopratināt kā liecinieku un, izejot no tā, varētu kvalificēt, vai viņa darbības ir bijušas vai nav bijušas nelikumīgas, turpretī advokātu nav iespējams nopratināt, un tāpēc rodas jautājums: kurā brīdī viņa darbību var sākt kvalificēt kā nelikumīgu? Jo, ja šobrīd mēs lietotu šo punktu, tad advokāts vienkārši pateiktu: “Piedodiet man, bet nekur vēl nav kvalificēts, ka attiecīgā darbība ir nelikumīga, tāpēc es par to vispār nerunāšu. ” Un prokuratūra netiek līdzi šai kvalifikācijai. Es gribētu piezīmēt vēl vienu punktu. Pašreizējā redakcija faktiski ir diskriminējoša arī pret advokātiem, jo nostāda viņus samērā īpatnējā situācijā. Konkrētajā lietā, par kuru ir ierosināta krimināllieta, klients vai jebkurš cits neadvokāts var tikt nopratināts kā liecinieks un pēc tam kļūt vai nekļūt par apsūdzēto, tātad te ir paredzēta stadija, kurā zināmā mērā var tikt sniegti paskaidrojumi prokuratūrai. Prokuratūra var pieprasīt, var tikt noskaidrota klienta loma. Turpretī advokāta gadījumā šis likums faktiski advokātam liedz iespēju paskaidrot vai interpretēt savu darbību, nostādot advokātu diskriminējošā situācijā, jo viņam izpaliek viens posms. Advokāts ir vai nu tāds, kuram vispār nevar uzdot jautājumus, vai arī advokāts uzreiz ir tāds, kam pašam tūdaļ tiek izvirzīta apsūdzība - jau konkrētā kriminālā apsūdzība, kad pret viņu tiek pielietotas sankcijas no prokuratūras puses. Izpaliek tas starpposms, kurā advokāts kā liecinieks varētu izskaidrot vai paskaidrot savas darbības motīvus un zināmā veidā interpretēt tās likumību un nelikumību. Klients to var darīt, bet advokāts - ne. Līdz ar to prokuratūra objektīvi tiek virzīta uz situāciju, ka tā ir spiesta izvirzīt apsūdzību advokātam, lai vispār varētu sākt viņu nopratināt. Protams, tad advokātam rodas iespēja jau runāt nevis kā apsūdzētajam, bet tās jau ir mazliet citas attiecības un cits, protams, psiholoģiskais aspekts. Vēl viens moments, kas attiecas uz mūsu redakciju. Arī mēs pašlaik nonākam paradoksālā situācijā konkrētajā gadījumā, ka klients vēlas, lai advokāts runā, bet advokāts nerunā. Tieši no šejienes tad arī izriet mūsu redakcija. Vēl vairāk! Klients varbūt pat uzskata, ka advokāta klusēšana viņam sāk kaitēt, bet, neskatoties uz to, advokāts atsakās runāt, jo viņš uzskata, ka viņš sniedz juridisko palīdzību. Vai tiešām mēs varam pieļaut tādu paradoksālu situāciju, ka advokāta klusēšana tiek pacelta absolūta līmenī pat tādā situācijā, kad tā sāk traucēt vai kavēt izmeklēšanu? Te varētu runāt par pušu sacensību un par to, ka objektīvi to vajadzētu nodrošināt, pat tādā situācijā, kad tā sāk kaitēt klientam. Ne tikai klientam. Mēs zinām konkrēto gadījumu, kad advokāta klusēšana sāk kaitēt ne tikai klientam, bet arī citām personām. Piemēram, šī pati slavenā “patrona” vēsture, kad viena advokāta klusēšana vai skaidrojuma nesniegšana faktiski sāk kaitēt citiem cilvēkiem, kuri tiek minēti teorētiski kā “patrona” lomas izpildītāji. Tātad mēs nonākam dīvainā situācijā. Starp citu, tikai šis apstāklis noveda pie tā, ka pēc tam it kā advokāts šinī sadaļā sniedza liecību. Līdz tam viņš to atteicās darīt. Tātad mēs redzam, ka pašreizējā redakcijā kaut kas nav kārtībā. Mums ir tiešām jāprecizē, pirmkārt, attiecības ar klientu. Otrkārt, mums tomēr ir jādod izmeklēšanai iespējas uzdot jautājumus advokātam tad, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka viņa darbības varētu būt nelikumīgas. Šeit ir tā problēma, kas varbūt ir saistīta ar Juridiskās komisijas redakciju. Tur ir pateikts kategoriskā formā, un šī kategoriskā forma noteikti būs tā, uz kuras varēs balstīties advokāti un teikt - vispirms pierādiet, ka tā ir bijusi nelikumīga darbība, mana nelikumīga darbība kāda interesēs, un pēc tam es kaut ko par to pasacīšu. Es gribētu teikt vēlreiz to, ar ko es iesāku. Es šobrīd uzskatu, ka abas redakcijas viena otru papildina. Protams, mums it kā nav iespējas nobalsot par abām un līdz ar to nobalsos par vienu, taču jebkurā gadījumā tiks atvērts likums. Abās sadaļās jāstrādā pie abām redakcijām tālāk. Es atzīstu, ka tās abas nav ideālas un abas šobrīd neatrisina esošo problēmu, bet es domāju, ka mēs varētu pietiekami ātri un operatīvi kopējiem spēkiem, piedaloties juristiem, varbūt arī Advokātu kolēģijai un prokuratūras pārstāvjiem, atrast nepieciešamo risinājumu Advokatūras likumā un izdarīt nepieciešamos labojumus. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu. Ja gadījumā mūsu iesniegtais tiek noraidīts, tad vajadzētu atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto, jo - atkārtoju vēlreiz, - tie nav alternatīvi, tie abi ir papildināmi un pilnveidojami. Paldies.".
• 1998_01_15-seq295 language "lv".
• 1998_01_15-seq295 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1998_01_15-seq295 mentions Q3736450.
• 1998_01_15-seq295 mentions Q1092499.
• 1998_01_15-seq295 mentions Q30.