Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_12_11-1-seq497> ?p ?o. }

• 1997_12_11-1-seq497 type Speech.
• 1997_12_11-1-seq497 number "497".
• 1997_12_11-1-seq497 date "1997-12-11".
• 1997_12_11-1-seq497 isPartOf 1997_12_11-1.
• 1997_12_11-1-seq497 spokenAs 29.
• 1997_12_11-1-seq497 spokenText "Augsti godātie deputāti! Par šo likumprojektu, ko iesniegusi valdība, ir jāsaka, ka tas ir vismaz problemātisks. Tajā ir vesela virkne būtisku momentu, kuri ir šādi. Pirmais problemātiskais moments ir tāds, ka šajā likumprojektā, kas nosaka pašvaldību finansu izlīdzināšanu, šajā gadā ir absolūti pazudis jebkāds pašvaldību ienākumu prognožu novērtējums. Tas attiecas gan uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan uz nekustamā īpašuma nodokli. Faktiski iznāk, ka mēs šobrīd ar likumu vairs nenosakām šo nodokļu prognozes. Un rodas jautājums: par ko lai Finansu ministrija uzņemas tālākas garantijas? Kā lai viņa tālāk garantē, ka valsts kaut ko varēs kompensēt tad, ja kaut kas pašvaldībām neizpildīsies? Es domāju, ka šie ieņēmumi no nodokļiem, šis prognožu novērtējums, - tas ir jautājums, kurš ir principiāli risināms ar likuma palīdzību. Otra lieta, kas ir ļoti būtiska un kas piešķir negatīvu iezīmi šim likumprojektam, ir tā, ka ir ļoti primitivizēti pašvaldību finansu izlīdzināšanas kritēriji. Faktiski mēs redzam, ka šeit ārpus šiem pamatkritērijiem ir iedzīvotāju skaits, ka pastāv tikai trīs citi kritēriji, un tie ir šādi: bērni līdz sešu gadu vecumam, jaunieši 17-18 gadu vecumā un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma. Absolūti nav ņemtas vērā ne tādas lietas kā bezdarbnieku skaits, ne arī dažādu infrastruktūras objektu uzturēšanas nepieciešamība, nedz arī kādi citi kritēriji. Mēs zinām, ka Eiropas valstīs kritēriju skaits attiecīgajā pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā sniedzas vairākos desmitos. Tur šī finansu nepieciešamība ir izvērtēta ļoti rūpīgi. Šeit mēs redzam, ka šis finansu nepieciešamības izvērtēšanas darbs ir veikts ļoti pavirši. Trešā lieta, kas ir būtiska un kas negatīvi ietekmē šo pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumprojektu, ir tā, ka tajā nav iestrādāts valsts budžeta dotācijas mehānisms. Mēs labi zinām, ka pašvaldības ir šogad prasījušas vismaz 30 miljonus latu - papildu dotāciju no valsts budžeta. Šī prasība ir absolūti pārkāpta attiecībā uz pašvaldību veicamajām funkcijām un šo funkciju realizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem. Mēs nevaram dzīvot tā, ka naudas daudzums tiek palielināts tikai valsts centrālajā aparātā, kaut arī vajadzīgām programmām, protams. Neviens negrib apstrīdēt to, ka valsts centrālajā aparātā vajadzīgas programmas, bet ir nepieciešams to līdzekļu mazumiņu, kurš ir, sadalīt taisnīgi, neveidot šo bezdeficīta budžetu tikai uz pašvaldību rēķina. Tātad šeit nav absolūti iestrādāta šī valsts budžeta dotācija. Tā kā pašvaldībām nav šo pietiekamo līdzekļu, rodas, protams, konflikts starp donoru pašvaldībām un pašvaldībām, kuras saņem šos līdzekļus no finansu izlīdzināšanas fonda. Donorpašvaldības, dabiski, izvirza prasības, ka viņas negrib tik daudz maksāt. Mēs redzam, ka republikas pilsētām ir jāmaksā daudz, bet tajā pašā laikā, no otras puses, ir tās pašvaldības, kurām šie līdzekļi ir jāsaņem viņu elementāro funkciju veikšanai, un to prasības ir ne mazāk pamatotas. Līdz ar to valsts, atsakoties no savas dotācijas jeb faktiski šobrīd paredzot viņu mērķdotācijas tikai 8 miljonu apmērā prasīto 30 miljonu vietā, faktiski veido pašvaldību starpā šīs neatrisināmās problēmas. Es domāju, šie momenti ir pietiekami, lai šodien šo likumu pirmajā lasījumā neatbalstītu.".
• 1997_12_11-1-seq497 language "lv".
• 1997_12_11-1-seq497 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_12_11-1-seq497 mentions Q193089.