Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_12_04_a-seq768> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1997_12_04_a-seq768 type Speech.
- 1997_12_04_a-seq768 number "768".
- 1997_12_04_a-seq768 date "1997-12-04".
- 1997_12_04_a-seq768 isPartOf 1997_12_04_a.
- 1997_12_04_a-seq768 spokenAs 29.
- 1997_12_04_a-seq768 spokenText "Augsti godātie deputāti! Es gribu vispirms vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit kreisajā pusē ir 2 miljonu latu lielas investīcijas cietumu izbūvei un modernizācijai. Labajā pusē šeit ir zinātniskās darbības nodrošināšana, un šim mērķim tiek lūgti 100 000 latu. Es gribu nedaudz pacitēt “Zinātnes Vēstnesi” un pateikt zinātnieku viedokli, kas uzskata par nepieciešanu brīdināt sabiedrību, ka Latvijā pakāpeniski tiek radīti apstākļi, lai valsts ar augstu intelektuālo potenciālu kļūtu par mazizglītotu darbaspēka zonu, kura nespēs pati kontrolēt savas suverenitātes nosacījumus. Tas ir zinātnieku viedoklis. Zinātnieki uzskata, ka Latvijas tautsaimniecība nevar attīstīties bez zinātņietilpīgas ražošanas. 1990. gadā, kā šis izdevums informēja, zinātnei un tehnoloģijai, to izstrādei Latvijā bija 1,6% no iekšzemes kopprodukta, un šajā ziņā Latvija daudz neatpalika no attīstītajām Eiropas valstīm. Taču 1997. gadā šis rādītājs ir jau aptuveni 4 reizes zemāks. Turklāt zinātnes krīze Latvijā pašlaik tiek mērķtiecīgi padziļināta. Valdības sagatavotajā un Saeimā iesniegtajā budžeta projektā, kuru mēs šodien apspriežam, zinātnes finansējuma īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu joprojām krītas, un valdības politika ir novedusi pie tā, ka augstskolu beidzējiem akadēmiskā karjera vairs nešķiet pievilcīga, tāpēc zinātnieku vidējais vecums Latvijā ir jau pieaudzis līdz 50 gadiem, bet gandrīz puse akadēmiskā personāla ir vecāka par 50 gadiem. Jaunie cilvēki nenāk iekšā zinātnē. Nepietiekami tiek nodrošināta tādu speciālistu sagatavošana, kuri spējīgi veikt ekspertu funkcijas. Līdz ar to jau tuvākajā laikā valdībai būs jātērē vēl ievērojamāki līdzekļi ārzemju speciālistu darba apmaksai. Zinātnes konkurētspējas kritums visnelabvēlīgākajā kārtā ietekmē arī Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējas. Latvijā praktizētā izglītības un zinātnes politika neliecina par valdības vēlēšanos un gatavību iestāties Eiropas Savienībā, tādēļ arī zinātnieki uzskata par nepieciešamu vērst Eiropas Savienības lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka valdība nenodrošina nosacījumus Latvijas augstākās izglītības un zinātnes saglabāšanai un attīstībai un ka Latvijā netiek saglabāti nosacījumi, lai zinātne varētu pildīt savas sociālās un ekonomiskās funkcijas. Zinātnieki šādu memorandu gatavo arī iesniegšanai Eiropas Savienības institūcijās un komisijās. Es aicinu kaut nedaudz mēģināt šo situāciju mūsu valstī labot un šoreiz novirzīt šos 100 000 zinātniskās darbības atbalstam. Paldies.".
- 1997_12_04_a-seq768 language "lv".
- 1997_12_04_a-seq768 speaker Karlis_Cerans-1965.
- 1997_12_04_a-seq768 mentions Q822919.
- 1997_12_04_a-seq768 mentions Q211.
- 1997_12_04_a-seq768 mentions Q193089.