Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_12_04-seq517> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1997_12_04-seq517 type Speech.
- 1997_12_04-seq517 number "517".
- 1997_12_04-seq517 date "1997-12-04".
- 1997_12_04-seq517 isPartOf 1997_12_04.
- 1997_12_04-seq517 spokenAs 40.
- 1997_12_04-seq517 spokenText "Taču es pilnīgi pievienojos viņa viedoklim attiecībā uz Satversmes 81. pantu, kas arī šobrīd ir apspriešanas temats. Kā mēs atceramies, jau izskatot šo projektu otrajā lasījumā, mēs balsojām par līdzīgiem priekšlikumiem un pietrūka tikai divu vai trīs balsu, lai attiecīgie priekšlikumi būtu pieņemti, jo deputātu vairākums bija “par”. Diemžēl nebija vajadzīgo divu trešdaļu, kas ir nepieciešamas, lai pieņemtu katru normu Satversmes grozījumos. Šodien es gribu atgādināt to, ka, jau izskatot Satversmi vēl pirms pieņemšanas, tas ir, 1921. un 1922. gadā, oponenti par šo pantu izteicās šādi, ka Ministru kabinetam nevarētu piešķirt šīs pagaidu likumdošanas tiesības un ka likumdošanas tiesības piekrīt vienīgi Saeimai, proti, tai iestādei, kura likumdošanas darbam ir speciāli vēlēta un tautas uzticības votumu šim nolūkam dabūjusi. Ja starplaikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinets var izdot pagaidu likumus vai arī rīkojumus ar likuma spēku un raksturu, tad dažreiz var celties ļoti nevēlamas sekas. Paies zināms laiks, kamēr šāds pagaidu likums nonāks Saeimā, kamēr Saeimas komisijas un pati Saeima to caurlūkos. Beigās Saeima var atcelt šādu rīkojumu, bet pa to laiku uz šī pagaidu likuma pamata notiks zināmi darījumi, tiks slēgti zināmi juridiski akti starp pilsoņiem. Tāpat var tikt izdarīti dažādi maksājumi. Ja nu beidzot šāds pagaidu likums tiek no Saeimas atcelts, tad ceļas visdažādākie nevēlami sarežģījumi i privātās tiesībās, i valsts dzīvē vispārīgi. Šādi rīkojumi var izsaukt vislielāko sajukumu, vislielākās pretrunas it sevišķi mūsu jaunajā valstī, kad likumu zināšana vēl nav plaši izplatīta tautā. Ja vienā laikā izdod likumu, kurš pēc neilga laika atkal tiek atcelts vai pārgrozīts, tad arī tautā attiecības pret likumiem ir stipri neskaidras, kas nemaz nav vēlams. Un vēl. Cits arguments. Latvijas valsts teritorija nav liela. Ārkārtīgākos, svarīgākos gadījumos, kad starpsesiju laikā vajadzētu grozīt kādu likumu vai izdot jaunu, tad var sasaukt Saeimu uz ārkārtēju sesiju kaut uz pāris dienām un steidzamības kārtā pieņemt likumu pārgrozījumus, ja neatliekama vajadzība to prasītu. Mēs esam redzējuši arī mūsu likumdošanas praksē, ka, ja ir šāda steidzama vajadzība, tad mēs esam likumus ļoti ātri izlaiduši cauri. Kādi bija argumenti par šī panta ietveršanu Satversmē? Galvenais arguments bija šāds: ja mums jāizvēlas, vai dzīvot pēc tiem likumiem, kuri krievu laikā izdoti, vai tiem, kurus mūsu Ministru kabinets izdevis, tad taču nevar būt nekādu šaubu, ka labāk dzīvot ar pašu Ministru kabineta izdotiem likumiem, jo tie taču ir arī katrā ziņā mūsu dzīvei vairāk piemēroti nekā Krievijas likumi. Acīmredzot vajadzība pēc šīm tiesībām ir, kamēr mēs nebūsim paspējuši pārstrādāt visu savu likumu sistēmu. Godātie kolēģi! Kāda tad ir situācija šobrīd? Ir pagājuši vairāk nekā 6 gadi, kopš valsts neatkarības atjaunošanas un vairāk nekā 4 gadi, kopš pilnā apjomā tika atjaunota Satversmes darbība. Neatkarīgas valsts likumu sistēma ir principā izveidota. No padomju laikā izdotajiem likumiem tiek piemēroti vienīgi daži kodeksi, kas pārveidoti atbilstoši demokrātijas un tirgus ekonomikas prasībām. Turklāt Saeima šobrīd aktīvi strādā pie jauno kodeksu pieņemšanas, un mēs varam pamatoti prognozēt, ka 6. Saeimas darbības laikā vairums no tiem arī tiks pieņemti. Kādā no iepriekšējām sēdēm mēs otrajā lasījumā pieņēmām Juridiskās komisijas priekšlikumu - likumprojektu “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”. Kādi tad vēl paliek argumenti par labu šādām Ministru kabineta pagaidu likumdošanas tiesībām? Protams, likumu sistēma nekad nebūs pilnīga un dzīve arvien prasīs grozījumus arī esošajos likumos. Bet tā tas ir jebkurā valstī, arī Eiropas attīstītajās demokrātijās saistībā ar integrācijas procesiem notiek straujas pārmaiņas un vienmēr kāds varēs pateikt, ka parlaments strādā pārāk lēni. Tomēr tas ir salīdzinoši vājš arguments, jo pretī liekam vispāratzīto tiesiskas valsts principu par likumdošanas un izpildvaras dalīšanu, par ko jau runāja deputāts Bišers. Saglabājot 81. pantu komisijas piedāvātajā redakcijā, mēs joprojām mēģināsim šo principu apiet, augstāk liekot kādus varbūt merkantilus apsvērumus, turklāt bez pietiekami loģiska pamata. Ja valdībai ir pārliecinošs atbalsts un stabils vairākums Saeimā - un tā tas šobrīd ir, - tad ir visas iespējas panākt savu mērķu izpildei nepieciešamo likumu savlaicīgu pieņemšanu Saeimā. Ja turpretī ir kādas strīdīgas lietas, tad neapšaubāmi labāk tās vispirms izdiskutēt Saeimas komisijās un tikai tad piešķirt likuma spēku, lai nerastos lieki sarežģījumi, par kuriem tika runāts jau Satversmes sapulcē. Ar katru reizi samazinās 81. panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu skaits. Ja mēs aplūkojam pēdējā starpsesiju periodā pieņemtos 17 noteikumus, tad redzam, ka visi tie gan ir valstij nepieciešami, taču starp tiem nav neviena tāda, ko nevarētu izskatīt un pieņemt vispārējā likumdošanas kārtībā. Tāpat mēs redzam, ka nopietnākie likumu grozījumi, piemēram, par komercķīlu reģistrāciju, tiek komisijās nopietni pārstrādāti. Tāpat redzam arī to, ka, izvairoties no nevajadzīgiem sarežģījumiem, reālajā dzīvē nekādas izmaiņas nenotiek līdz brīdim, kamēr Saeima ar likumu ir apstiprinājusi šos noteikumus galīgajā lasījumā. Visi šie apstākļi norāda, ka 81. panta piemērošana ne vien ir pretrunā ar tiesiskas valsts pamatprincipiem, bet arī nesekmē valsts attīstību. Latvija vairs nav pagaidu situācijā, kā tas bija 1919. gadā, daļēji varbūt 1922. gadā un varbūt arī 1993. gadā. Bet, tā kā mēs nevaram izslēgt kādu ārkārtēju apstākļu rašanos, tad priekšlikumu autori nepiedāvā izslēgt pantu no Satversmes vispār, bet ierobežot tā piemērošanu, attiecinot to vienīgi uz šādiem ārkārtējiem apstākļiem. Tā kā deputāta Bišera priekšlikums ir juridiski labāk un precīzāk izstrādāts, tad arī es atsaucu iepriekšējo priekšlikumu, kurš līdz ar to nav balsojams, un aicinu visus kolēģus atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu. Paldies.".
- 1997_12_04-seq517 language "lv".
- 1997_12_04-seq517 speaker Aigars_Jirgens-1961.
- 1997_12_04-seq517 mentions Q822919.
- 1997_12_04-seq517 mentions Q211.
- 1997_12_04-seq517 mentions Q193089.
- 1997_12_04-seq517 mentions Q159.