Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_12_04-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1997_12_04-seq2 type Speech.
- 1997_12_04-seq2 number "2".
- 1997_12_04-seq2 date "1997-12-04".
- 1997_12_04-seq2 isPartOf 1997_12_04.
- 1997_12_04-seq2 spokenAs 46.
- 1997_12_04-seq2 spokenText "Labrīt, godātie deputāti, godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti, Reliģisko organizāciju likuma 6. panta “Reliģiskās organizācijas un izglītība” 3. punktā ir norādīts: “Kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz 10 skolēnu, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija. ” Lūk, tad, kad šis pants un likuma grozījumi tika pieņemti 1996. gada 17. jūnijā, bija it kā skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija apstiprina mācību programmas, atestē konfesiju izvirzītos pedagogus un līdz ar to arī uzņemas visas saistības par šā priekšmeta ieviešanu darbībā. Bet reāli tas dzīvē tā tomēr nenotiek. Kā parasti, izpildvarai tā lieta ne tik gludi iet uz priekšu un jau pēc pusotra gada ir redzams, ka šinī ziņā nekas nav izdarīts. Ir kārtējās aizbildināšanās - nav finansu, un likumā nekas nav par to teikts. Tāpēc man arī radās šis priekšlikums, un ir vēl daudz citu argumentu par labu priekšlikumam. Kā piemēru pozitīvā nozīmē varu minēt Vācijas valsts kancleru Helmutu Kolu, to, kā viņš aizstāv kristīgās ticības mācību skolās. Piedaloties Vācijas evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodes atklāšanā Veclārē, viņš ir teicis, ka ticības mācības pasniegšana skolā ir vajadzīga nevis baznīcai, bet gan sekularizācijas pārņemtai sabiedrībai; ka reliģiskās izglītības nodrošināšana jaunajai paaudzei ir gan kristīgais, gan pilsoniskais pienākums un ka valsts nākotnes garantijas lielā mērā ir atkarīgas no iedzīvotāju morālā stāvokļa, kuru veidot ir baznīcas uzdevums. Līdz šim no valsts neko mūsu kristīgās konfesijas nav prasījušas un ir ļoti daudz izdarījušas, lai varētu pilnveidot kristīgās ticības mācības pieņemšanu skolās. Ir izstrādātas mācību un audzināšanas programmas, sagatavoti pedagogi, skolās ir jau iekārtotas klases, sagādātas mācību grāmatas un uzskates līdzekļi. Mums jāsaprot, ka tur ir jau ieguldīts darbs un līdzekļi un panākta laba savstarpēja izpratne ticīgo un neticīgo starpā. Gan kristīgās ticības mācība, gan ētikas mācība galvenokārt ir audzinoši priekšmeti, kas ir vienā tandēmā un kas ir atbalstāmi, un skolēniem ir izvēles brīvība, kurus priekšmetus mācīties. Šo priekšmetu tandēmu kā vienu veselu atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā Ētikas komisija. Šī atziņa ir vairāku gadu darba rezultāts, un šis variants nepieļauj, ka kāds skolēns vispār izvairītos no jebkādas audzināšanas. Tieši šis fakts ir ļoti būtisks mūsu jaunajai paaudzei. Godātie kolēģi deputāti! Mūsu Saeimas laiks tuvojas noslēgumam. Esmu pārliecināts, ka ikvienā partijā, bet patiesībā ikvienā no mums, kas te sēž, ir vēlēšanās atstāt pēc sevis kaut ko labu. Kristīgo demokrātu vārdā gribu izteikt pateicību Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem un Ministru kabinetam par izpratni kristīgās ticības mācības un ētikas mācības priekšmeta programmas kā valstiski svarīgas programmas finansēšanā un atbalstīšanā. Paldies par iedalītajiem simttūkstoš latiem šīs programmas realizēšanai 1998. gadā. Līdz ar to finansējuma jautājums nākamajam gadam ir atrisināts. Godātie deputāti! Es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu, jo mans priekšlikums ir visaptverošs gan attiecībā uz pedagogu sagatavošanu, gan uz viņu algu maksāšanu, gan uz mācību un audzināšanas programmu sagatavošanu, gan uz klašu iekārtošanu - te ir viss, kas vajadzīgs šīs programmas realizēšanai. Pieņemot manu priekšlikumu, tas attieksies tikai uz 1999. gadu un uz tālākajiem, arī uz divtūkstošajiem gadiem. Atbalstīdami šo priekšlikumu, mēs it kā dodam investīcijas nākotnei, kas tūkstošreiz atmaksāsies nākotnē, un tas ir tas, ko mēs visi patiesībā vēlamies. Paldies, ka uzklausījāt, un pateicos par balsojumu.".
- 1997_12_04-seq2 language "lv".
- 1997_12_04-seq2 speaker Andrejs_Naglis-1943.
- 1997_12_04-seq2 mentions Q822919.
- 1997_12_04-seq2 mentions Q957126.
- 1997_12_04-seq2 mentions Q183.
- 1997_12_04-seq2 mentions Q220.