Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_11_20-seq61> ?p ?o. }

• 1997_11_20-seq61 type Speech.
• 1997_11_20-seq61 number "61".
• 1997_11_20-seq61 date "1997-11-20".
• 1997_11_20-seq61 isPartOf 1997_11_20.
• 1997_11_20-seq61 spokenAs 29.
• 1997_11_20-seq61 spokenText "Godājamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam šo jautājumu tāpēc, ka vairāki Saeimas deputāti un arī daži sabiedrībā plaši pazīstami cilvēki, tādi kā Peters, Pauls, Baltiņš, Jakubāns, Tverijons, Bankovskis un citi, prasa, lai Saeima piešķir Latvijas Republikas pilsonību bankas “Parex” vadītājam Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim. Par labu šādam lēmumam lasāmi visdažādākie apgalvojumi, sākot ar tādiem, ka tas, lūk, citēju, “spodrinās Latvijas tēlu starptautisko attiecību līmenī”, beidzot ar pavisam vienkāršu apgalvojumu, ka nedrīkst aizmirst Kargina milzīgos nopelnus Latvijas labā, jo viņš taču, lūk, maksājot lielus nodokļus, šajā gadā, piemēram, vairāk nekā 3 miljonus latu. Tie, kuri neatbalsta pilsonības piešķiršanu Karginam, tiek kaunināti par to, ka viņi vēlas atgādināt vienam no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, viņa, nu, tādu “sīko, kļūdaino” soli, atgādināt, ka viņam 1993. gadā tika anulēta pilsonība, jo tā bija iegūta uz viltotu dokumentu pamata. Izrādījās, ka viņa māte nav bijusi Latvijas Republikas pilsone pirms 1940. gada. Tas neesot nekas nopietns, jo vienkārši neesot saskanējušas dažādu arhīvu sniegtās izziņas! Nieks arī tas, ka Kargins tā arī neuzskatīja par vajadzīgu atdot Pilsonības un imigrācijas departamentā savu pilsoņa pasi. Viņš to vienkārši esot nozaudējis, iepērkoties universālveikalā “Centrs”. Nu labi. Tad jautājums ir vienīgi tāds: kāpēc gan Karginam tādā gadījumā netika likumīgā ceļā atjaunota pilsonība, ja viss iepriekš nosauktais ir tādi sīkumi? Kāpēc netika atcelts sods Pilsonības un imigrācijas departamenta reģistratorei, kas tika atzīta par vienīgo vainīgo šajā darījumā? Nu tad taču vajadzēja visas šīs lietas tā nokārtot, un viss! Acīmredzot tā tās lietas nokārtot nevar, jo tad tas būtu nelikumīgi. Tāpēc spēlē tiekam iesaistīti mēs - Saeimas deputāti, lai mēs, kā likumdevēji, mierīgi nospiestu to vai citu podziņu un - viens un divi! - izšķirtu šo jautājumu. Nevienu šodien Latvijā nepārsteidz dažādu amatpersonu apgalvojums, ka viss esot pareizi. Tā teikt, cilvēks, kuram reiz jau ir anulēta nelikumīgi iegūta pilsonība, izrādās, tomēr ir pelnījis to saņemt, kā te teikts, “par īpašiem nopelniem Latvijas labā” - ārpus kārtas. Jājautā: vai tiešām šo prasību par ārpuskārtas pilsonību nosaka tikai rūpes par Kargina “īpašiem nopelniem”? Acīmredzot atbilde ir cita. Naudas dēļ var aizmirst un nodot visu. Valdošo partiju politiķiem un valstsvīriem tādi jēdzieni kā morāle, ētika, taisnīgums, patriotisms laikam ir tukša skaņa. Tie viņiem vajadzīgi tikai kārtējo priekšvēlēšanu kampaņu laikā. Daudz svarīgāka partijām izrādās nauda, kuru tām maksā Kargins. Neviena no valdošajām partijām pat necenšas slēpt, ka saņem finansējumu no bankas “Parex”. Pat partiju oficiālajās finansu deklarācijās tas ir redzams, kaut vai jau pēc vēlēšanām. Piemēram, 1996. gadā “Latvijas ceļš” kā ziedojumu no bankas “Parex” saņēmis 20 000 latus. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Varam tikai minēt, cik daudz līdzekļu valdošās partijas saņēmušas no bankas “Parex” tāpat, “pa draugam”, varbūt pat bez oficiālas maksājumu reģistrācijas. Kas to lai zina? Bet nav šaubu, ka nākamajā gadā, kad nāks vēlēšanas, šīs summas būs daudz, daudz lielākas. Kā zināms, Karginam viss ir vienkārši. Politikā, tāpat kā biznesā un tirgū, sava vieta zem saules ir jānopērk. Tā saka bankas “Parex” šefs savā intervijā, kas 25. augustā publicēta laikrakstā “Rīgas Balss”. Kargins labi zina, ka nekas par velti netiek dots, daudzas partiju reklāmas kampaņas maksā lielu naudu. Kargins arī lepojas ar to, ka no bankas peļņas sniedzis palīdzību vairākām partijām. Tādā vai citādā veidā. Kargina biznesa prognozes esot bijušas pareizas. Visas viņa atbalstītās partijas iekļāvušās valdošajā koalīcijā. Tātad tagad acīmredzot stājas spēkā tautas atziņa: “Kas maksā, tas pasūta mūziku. ” Tomēr biedējoša ir Latvijas valdošo partiju atkarība no naudas, to ietekmējamība. Biedējošs ir naudas diktāts pār partiju īstenoto politiku. Redzams, ka tieši naudas vara ir tā, kas nosaka daudzu prettautisku likumu un lēmumu pieņemšanu valdībā un Saeimā, tā tagad nosaka arī prasību piešķirt šo pilsonību “par īpašiem nopelniem”. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka ir amorāli tirgoties ar Latvijas pilsonību. Mēs uzskatām, ka prostitūcija, ko piekopj Čaka ielas meitenes, nodara valstij pat mazāku ļaunumu nekā politiskā prostitūcija, kas pārņēmusi Latvijas valdošās partijas. Pirms dažām dienām mēs svinējām Latvijas Republikas dibināšanas gadadienu. 1919. gadā latviešu dzejnieks Kārlis Skalbe rakstīja: “Es skatos uz Latvijas karogu tornī - Sarkans ar baltu šķelts. Sarkans ir demokrātija, Balts ir tautas skaidrā sirds, gudrība un gars. ” Kā mums šodien ir ar demokrātiju? Kā mums ir ar gudrību un garu Latvijā? Mēs aicinām balsot pret pilsonības piešķiršanu “par īpašiem nopelniem”.".
• 1997_11_20-seq61 language "lv".
• 1997_11_20-seq61 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1997_11_20-seq61 mentions Q822919.
• 1997_11_20-seq61 mentions Q211.
• 1997_11_20-seq61 mentions Q2660080.
• 1997_11_20-seq61 mentions Q2033921.
• 1997_11_20-seq61 mentions Q1069984.
• 1997_11_20-seq61 mentions Q4214712.