Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_11_20-seq291> ?p ?o. }

• 1997_11_20-seq291 type Speech.
• 1997_11_20-seq291 number "291".
• 1997_11_20-seq291 date "1997-11-20".
• 1997_11_20-seq291 isPartOf 1997_11_20.
• 1997_11_20-seq291 spokenAs 29.
• 1997_11_20-seq291 spokenText "Es lūdzu vārdu kā deputāts. Augsti godātie klātesošie! Paliekot pie domas, ka mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, es gribu arī darīt zināmu vai vienkārši atgādināt, ka šai Latvijas nacionālajai bagātībai ir savs saimnieks, tas ir Valsts meža dienests, un tagad vēl ir arī Meža departaments, kas aprūpēs likumdošanu. Pilnīgi nepamatota ir argumentācija, ka ir jāmaina jau esošais saimnieks, kuram ne tiesa, ne kāds cits nav pierādījis, ka viņš neadekvāti apsaimnieko šo Latvijas nacionālo bagātību. Ja mēs to nododam nomā, tas, no vienas puses, nozīmē saimnieka maiņu. Vai ir vajadzīga šāda apsaimniekotāju maiņa šajā situācijā? Nav vajadzīga. Otrkārt. Valsts meža dienests neapšaubāmi dara savu darbu, un valsts mežos viņš to nedara slikti. Tālāk. Treškārt un galvenokārt. Principā runa par šiem gadiem un par nomu... vispār ir runa par naudas sadalīšanu, par ienākumu sadalīšanu, ko gūst no mežu materiāliem izstrādes rezultātā. Un šeit ir divi varianti. Pirmais. Tas ir pašreizējais variants, kur, citu starpā, ir arī izsoles un tanī skaitā arī noma. Un no izsolēm lielākā naudas daļa atnāk valsts budžetā, un valsts, ievērojot konkrētā momenta intereses, var novirzīt lielu daļu mežam atpakaļ, lai uzturētu to kā ekosistēmu un tanī pašā brīdī segtu arī kārtējās, neatliekamās vajadzības. Tas ir viens ceļš. Un, es domāju, tas ir valsts interesēs. Otrs ceļš ir, lūk, šos ienākumus, ko iegūstam par mežu materiāliem, vispirms novirzīt caur atsevišķām firmām vai caur atsevišķiem cilvēkiem, kuri iznomās mežus uz divdesmit gadiem vai bez ierobežojuma - vēl ilgāk. Lūk, ja šī naudiņa aizies uz atsevišķām firmām, neapšaubāmi, tā nodrošinās šo firmu izaugsmi un plauksmi, bet tanī pašā laikā no šīs naudas mēs citām valsts vajadzībām noteikti nedabūsim ne santīmu. Tagad ir jāizšķiras, kura no šīm naudas plūsmām ir valstisko interešu vārdā pieņemama mums - Saeimas deputātiem. Tāda ir jautājuma nostādne. Kas attiecas uz divdesmit gadiem, es jums teikšu: divdesmit gados mežam var nodarīt vairāk posta nekā piecos gados. Te bija argumentācija: ja noslēgs nomu uz pieciem gadiem, tad, lūk, tas ir tikai tādēļ, lai izcirstu un mežam neko neatdotu atpakaļ, un tā tālāk, un tā tālāk... Tā nav tiesa! Valsts mežos ir obligāts nosacījums, kā to paredz likums “Par mecu apsaimniekošanu un izmantošanu”... Mežu ierīcības plāns ir ar likuma spēku, un ir jādara tas, ko paredz mežu ierīcības plāns. Mežu ierīcības plāns nekādā gadījumā nepieļaus ciršanas fondu izcirst piecos gados. Tas ir absurds. Turpretī divdesmit gados pieaugošas audzes nocērtot, var vieglāk tikt pie šāda rezultāta. Tas ir neapgāžams fakts. Tā ka visi tie argumenti, kas ir par labu nomai (un turklāt ilglaicīgai nomai), dziļā būtībā bāzējas tikai uz to, lai par mežu materiāliem iegūto naudu novirzītu nevis uz budžetu, bet caur atsevišķo firmu kasēm. Tāds ir jautājums.".
• 1997_11_20-seq291 language "lv".
• 1997_11_20-seq291 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1997_11_20-seq291 mentions Q822919.
• 1997_11_20-seq291 mentions Q211.