Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_30-seq63> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1997_10_30-seq63 type Speech.
- 1997_10_30-seq63 number "63".
- 1997_10_30-seq63 date "1997-10-30".
- 1997_10_30-seq63 isPartOf 1997_10_30.
- 1997_10_30-seq63 spokenAs 29.
- 1997_10_30-seq63 spokenText "Godājamie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” kā galvenā opozīcijas frakcija Saeimā pieprasa izteikt neuzticību finansu ministram Robertam Zīlem, jo uzkrītoši bieži pēdējā laikā ir dzirdama “tēvzemiešu” valdības lielīšanās, cik veiksmīgi viņu vadībā ir notikusi valdības pārņemšana. Milzīgs sasniegums esot tas, ka valdība ne mirkli neesot pārtraukusi savu darbošanos, ka valdības sēdes kļuvušas garākas un garākas, tajās tiekot arvien vairāk un vairāk runāts, apspriežot izskatāmos jautājumus. Daudz mazāk diemžēl tiek runāts par to, kā tieši strādā katrs ministrs, kā viņš pilda savus tiešos pienākumus. Piemēram, kā tad strādā finansu ministrs Roberts Zīle? Šķietami jau viss esot kārtībā. Roberts Zīle esot izglītots cilvēks, esot labs speciālists, godprātīgi atsēžot darbā pavadāmo laiku un pat darbojoties saskaņā ar likumdošanu. Bet cits jautājums tomēr ir, vai šī Zīles darbošanās atbilst cilvēku interesēm, vai viņš aizstāv tautas vajadzības. Un, ja to analizē, tad redzam, ka Zīle strādā kādu citu - “augstāku” motīvu vārdā. Piemēram, ir labi zināmas tās problēmas, kuras šodien pastāv laukos, kādas tās ir jārisina lauksaimniekiem. Taču valdība joprojām nepilda Lauksaimniecības likumu, nemaksā zemniekiem likumā paredzētās subsīdijas 3% apmērā no valsts kopbudžeta. Finansu resursu nepareizas novirzīšanas dēļ joprojām netiek pildīta Lauksaimniecības likuma prasība par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto resursu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu. Bet par to atbildīgs ir finansu ministrs, un tas ir Roberts Zīle. Tāpat Zīle izliekas neredzam, ka lauku attīstībai netiek piešķirti līdzekļi, kas gūti no konfiscētās bezīpašnieku lauksaimniecības produkcijas realizācijas. Valdības uzdevums, tajā skaitā arī Roberta Zīles uzdevums, ir nodrošināt lauksaimniecībai līdzvērtīgu vietu starp pārējām tautsaimniecības nozarēm, ekonomiski stabilizēt lauksaimniecisko ražošanu un attīstīt to. Tas nav iespējams, ja nav valsts atbalsta lauksaimniecībai. Diemžēl ir redzams, ka šis atbalsts arvien vairāk atpaliek no citām valstīm, tajā skaitā, no mūsu kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas. “Tēvzemiešu” valdības nostāju pret lauksaimniecību Latvijā uzskatāmi raksturo, piemēram, finansu ministra Roberta Zīles teiktais. Citēju: “Jo vairāk Latvijā būs zemnieku, jo nabadzīgāk viņi dzīvos. ” Citāta beigas. Tas nozīmē tikai vienu, to, ka “tēvzemiešu” valdība un finansu ministrs Roberts Zīle jau ir parakstījuši nāves spriedumu laukiem, kur dzīvo latviešu tauta. Tautas kustībai “Latvijai” tas nav pieņemams. Redzams, ka finansu ministra Zīles darbība ir tieši pretēja savulaik - pirms 6. Saeimas vēlēšanām - deklarētajiem partijas “Tēvzemei un Brīvībai” solījumiem. Kā piemēru atgādināšu kaut vai dažus vēlētājiem dāsni dāļātos solījumus. Pirmais - atbalstīt laukus un zemniecību ar muitas tarifiem, kredītiem un subsīdijām. Otrais - ik gadus noteikt lauksaimniecības produkcijas valsts iepirkumu valsts rezervei un valsts vajadzībām - armijai, skolām, slimnīcām, nosakot stabilas iepirkuma cenas uz trim gadiem. Nu ko? Jājautā: kad tad beidzot “tēvzemieši”, viņu skaitā arī finansu ministrs Roberts Zīle, sāks pildīt vēlētājiem dotos solījumus? Nepilda viņi tos! Liels “tēvzemiešu” valdības sasniegums esot tas, ka izdevies tik ātri sagatavot budžeta projektu 1998. gadam. Tas esot ticis sagatavots četros mēnešos. Finansu ministrs Roberts Zīle esot izpildījis galveno uzdevumu - izstrādājis bezdeficīta budžetu. Nezinu kāpēc tikai tiek aizmirsts tas, ka reti kurš Latvijā šobrīd ir apmierināts ar šo bezdeficīta budžetu. Tiek aizmirsts arī tas, ka bezdeficīta budžets nevar būt pašmērķis. Tiek aizmirsts tas, ka valsts pastāv cilvēku dēļ, ka valsts pamats ir tās iedzīvotāji, bet 1998. gada valsts budžeta projekts uzskatāmi apliecina “tēvzemiešu” valdības attieksmi pret savu tautu. Normālā valstī medicīna, izglītība, kultūra, aizsardzība tiek uzturēta cilvēku dēļ, turpretī Latvijā tas tā nav. Redzot to, cik maz līdzekļu nākamā gada budžeta projektā atvēlēti šīm jomām, ir skaidrs, ka 1998. gada budžets ir tautas iznīcināšanas budžets, par ko jau pārliecinājāmies šeit, debatējot, apspriežot to pirmajā lasījumā. Paradoksāli ir lasīt, piemēram, Ministru prezidenta Guntara Krasta kautrīgo atzīšanos, ka finansu ministrs Roberts Zīle ir nedaudz kļūdījies, plānojot budžetu medicīnai. Budžeta projektā tādas nelielas kļūdīšanās dēļ it kā nav iekļauti 1,4 miljoni latu, kas bija domāti zāļu iegādei, taču Krasts gan cerot, ka galīgajā variantā medicīnai budžetā būs atvēlēts vairāk naudas. Lūk, cik vienkārši! Finansu ministrs “aizmirst” ierakstīt pāris miljonu, bet, pēc Krasta domām, tā jau nav nekāda problēma! Pēc principa: “Eh, kad jau atcerēsimies, tad jau ierakstīsim,” tā teikt, pāris miljonu šurp vai turp, kas tur ko citiem satraukties. Tāpat notika arī gadījumā ar 4 miljonu dolāru izdāļāšanu pa labi un pa kreisi no valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” līdzeķliem. Tautas kustība “Latvijai” jau nevēršas pret Olimpiskās komitejas, olimpiskās kustības vai sporta atbalstīšanu, bet tas, kā to darīja finansu ministrs Zīle apstākļos, kad varēja atrast arī citas formas šim nolūkam, nav pieņemams. Šāda finansu ministra un arī premjera attieksme kārtējo reizi liecina vienīgi par valdošo aprindu cinisko attieksmi pret cilvēkiem, rāda, ka valdošās koalīcijas īstenotā politika ir prettautiska. Šodien visiem ir zināma traģiskā situācija mūsu valstī dzimstības un mirstības ziņā. Ir zināms, cik daudz cilvēku mirst no ielaistām un neārstētām slimībām, tāpēc nekādi nav attaisnojams premjera Krasta vērtējums par Zīles piemirstajiem miljoniem medicīnai, jo tas vairāk atgādina varbūt tādu tēvišķīgu aizrādījumu nerātniem bērniem, kuri pārāk daudz blēņojas. Tomēr traģiski ir tas, ka šī “blēņošanās” tik rūgtas asaras pēc tam maksā mūsu valstij. Līdzīgi “tēvzemiešu” valdība ir aizmirsusi - atkal jāsaka pēdiņās - “piešķirt” nepieciešamo līdzekļu apjomu arī pašvaldībām, lai tās varētu izpildīt tām uzticētos pienākumus. Piemēram, Krasts pat ir izvirzījis kā uzdevumu pašvaldībām jaunu darba vietu radīšanu. Vai tā nav ņirgāšanās par pašvaldībām? Finansu ministra Roberta Zīles sagatavotajā budžeta projektā pašvaldībām iedalīti tik mazi līdzekļi, ka tie ir uzskatāmi par simboliskiem. Ir skaidrs, ka pašvaldības nevarēs nākamajā gadā veikt tām uzticētās funkcijas - nevarēs īstenot cilvēku sociālo aizsardzību, finansēt skolas un bērnudārzus, lauku slimnīcas un ambulances, remontēt ceļus pašvaldību teritorijās, uzturēt kārtībā infrastruktūru un tā tālāk un tā tālāk. Tā rezultātā lauku apvidi vienkārši izmirs. Cilvēki būs spiesti pārcelties uz pilsētām. Finansu ministrija tātad uzcītīgi realizē, pilda valdības politiku, īstenojot maksimālu centralizāciju, kas apdraud šobrīd latviešu tautas turpmāko pastāvēšanu, kas it sevišķi apdraud jau lauku ļaužu izdzīvošanu. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka plānotais budžets nav pieņemams. Līdz ar to nav pieņemama arī tā sagatavotāja - finansu ministra Roberta Zīles darbība. Tāpēc frakcija “Latvijai” aicina izteikt neuzticību finansu ministram Robertam Zīlem.".
- 1997_10_30-seq63 language "lv".
- 1997_10_30-seq63 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
- 1997_10_30-seq63 mentions Q822919.
- 1997_10_30-seq63 mentions Q211.
- 1997_10_30-seq63 mentions Q37.
- 1997_10_30-seq63 mentions Q191.
- 1997_10_30-seq63 mentions Q7344798.
- 1997_10_30-seq63 mentions Q969701.
- 1997_10_30-seq63 mentions Q21011161.
- 1997_10_30-seq63 mentions Q523755.