Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_30-seq4> ?p ?o. }

• 1997_10_30-seq4 type Speech.
• 1997_10_30-seq4 number "4".
• 1997_10_30-seq4 date "1997-10-30".
• 1997_10_30-seq4 isPartOf 1997_10_30.
• 1997_10_30-seq4 spokenAs 21.
• 1997_10_30-seq4 spokenText "Cienījamie deputāti un desmit neuzticības izteikšanas pieprasītāji! Es domāju, ka tautai ir jāzina savi varoņi, un es tomēr nosaukšu to deputātu uzvārdus, kuri prasa izteikt neuzticību tieslietu ministram, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu sēdi translē Latvijas radio un ka diezgan lielas sabiedrības daļas interese ir pievērsta šim procesam. Tātad - Lujāns, Valdmanis, Deņisovs, Urbanovičs, Bartaševičs, Ādamsons, Saulītis, Strods, Kreituss un Bekasovs. Pārdomas rosinošs ir apstāklis, ka nevienam no neuzticības izteicējiem, cik man zināms, nav jurista izglītības, taču viņi uzsver savu kompetenci jurisprudencē. Īpaši tieslietās. (Starpsauciens: “Padomju jurists!”) Tas tiešām ir pārdomas rosinošs apstāklis. Diemžēl Latvijā ir kaut kam jānotiek, lai par to varētu runāt un panākt attiecīgus grozījumus lietas labā. Pateicos par iespēju informēt jūs par stāvokli Latvijas tiesās un par nepieciešamajiem pasākumiem, lai situāciju uzlabotu. Nepilnu divu gadu laikā, kopš esmu tieslietu ministrs, savā ziņā ideālistiskās ticības dēļ tiesu varas neatkarības principiem man nācies vairākkārt klusēt, kaut gan ne reizi vien esmu vēlējies izteikt savu viedokli. Stāvēt malā un klusēt šādā situācijā ir tas pats, kas līdzdalība nejēdzībās, kas notiek mūsu acu priekšā. 14. oktobrī nolēmu neklusēt un aicināt visu trīs varas “zaru” pārstāvjus domāt un darīt, nevis tikai runāt par šīm lietām, (Starpsauciens: “Sen jau vajadzēja!”) tātad panākt grozījumus pastāvošajā likumdošanā, arī budžetā, ar nolūku vienlaicīgi paaugstināt tiesnešu atbildību un arī viņu materiālo un finansiālo nodrošinājumu, kā arī ar nolūku nepieļaut tālāku tiesu varas un arī pārējo valsts varas “zaru” lejupslīdi un sabiedrības neuzticēšanās pieaugumu valsts varai kā tādai. Jau vairākus gadus presē regulāri tiek izteikti pārmetumi tiesnešiem sakarā ar drošības līdzekļa maiņu. Neapmierinātību ar lēmumiem par drošības līdzekļa maiņu pauž arī Prokuratūra un policija. Noziedznieku aizturēšanā, apcietināšanā, izziņas un izmeklēšanas procesā ieguldītais laiks un darbs ir patērēts veltīgi, jo pēc neilga laika apsūdzētie vai tiesājamie tiek atbrīvoti. Viens no iecienītākajiem iemesliem, kāpēc šie apsūdzētie vai tiesājamie tiek atbrīvoti, ir viņu veselības stāvoklis. Bieži vien gadās pat kuriozi, ka viņu civillaulātie jeb, kā tautā saka, civilsievas vai civilvīri, ir vājā veselības stāvoklī, un tāpēc šie apsūdzētie vai tiesājamie no apcietinājuma nokļūst mājas arestā. Turklāt viņu veselības stāvoklis parasti pasliktinās gluži negaidīti, kā tas bija arī šajā gadījumā. Dīvaini ir arī tas, ka pārsvarā gadījumu drošības līdzekļa maiņa piemērota tieši tam, kas apsūdzēts vai tiesājams par smagiem noziegumiem, kā arī personām, kuras iepriekš jau vairākkārt ir bijušas tiesātas un sodītas. Sabiedrībā tiek diskutēts par to, kādu motīvu vadītas dažkārt rīkojušās tiesas, mainot drošības līdzekli. Tiek minētas versijas, ka tā varētu būt likuma neievērošana vai pat vienkārši nezināšana. Taču visbiežāk minējuma formā tiek spriests par ietekmīgu personu spējām likt lietā savu naudu un ietekmi vajadzīgajās aprindās. Daudzi apgalvo, ka šādu uzskatu pauana grauj tiesu varas presticu. Publikācijas lielākajos Latvijas laikrakstos 1996. un 1997. gadā. Šajās publikācijās izskan pārmetumi ne tikai tiesnešiem, bet arī Tieslietu ministrijai - tieši par klusēšanu un sava viedokļa...".
• 1997_10_30-seq4 language "lv".
• 1997_10_30-seq4 speaker Dzintars_Rasnacs-1963.
• 1997_10_30-seq4 mentions Q211.
• 1997_10_30-seq4 mentions Q1771611.