Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_30-seq16> ?p ?o. }

• 1997_10_30-seq16 type Speech.
• 1997_10_30-seq16 number "16".
• 1997_10_30-seq16 date "1997-10-30".
• 1997_10_30-seq16 isPartOf 1997_10_30.
• 1997_10_30-seq16 spokenAs 151.
• 1997_10_30-seq16 spokenText "Cienījamie kolēģi! Skatoties uz šodienas balsojumu par to, kā samazināt runu laiku un kā iedot Rasnača kungam pāris liekas minūtes, var saprast, ka 57 deputāti kārtējo reizi ir saskaņojuši savus viedokļus un ka balsojums jau gandrīz ir noteikts. Es tomēr gribētu izteikt gan savu, gan arī frakcijas viedokli. Tautas saskaņas partijas frakcija kategoriski izsaka protestu pret tieslietu ministra Dzintara Rasnača rīcību, ka viņš, aizstāvot tiesu varas institūciju, rupji pārkāpj mūsu valsts konstitūciju. Šis fakts liecina, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, kuras pārstāvis ir Rasnačs, ar antidemokrātiskām metodēm tiecas realizēt voluntārisma politiku. Tautas saskaņas partijas frakcijā sašutumu izsauc virkne faktu, kas liecina par Dzintara Rasnača kā jurista klaju neprofesionālismu, kā arī par Tieslietu ministrijas pamatuzdevumu un ministra pienākumu nesaprašanu, ko Rasnača kungs arī šodien labi pierādīja, jo mēs jau dzirdējām viņa īpatnējo tieslietu ministra traktējuma viedokli. Dzintars Rasnačs izdarīja rupju spiedienu uz tiesnesi un piesēdētājiem, kuri izskatīja jautājumu par avīzes “SM Segodņa” izdošanas licences nelikumīgu nodošanu trešajām personām. Šajā gadījumā tika nodemonstrēts tiešs pārkāpums, jo licence nedrīkstēja tikt nodota trešo personu lietošanā, bet tā bija jāanulē. Taču Dzintara Rasnača tiešā ietekmē tiesa pieņēma nelikumīgu lēmumu. Interesanti ir tas, ka Dzintars Rasnača kungs pats lieliski saprot, ka ir rīkojies pretēji likumdošanas normām, neatbildēdams uz krievu vecticībnieku kopienas pieprasījumu - paskaidrot, kāpēc tiesa bez iemesla, bez motivācijas atsakās reģistrēt reliģisku organizāciju. Dzintara Rasnača atbildē... Saskaņā ar likumu viņam nav tiesību iejaukties tiesu darbā. Pēc šiem diviem faktiem var secināt, ka Dzintars Rasnača kungs, pieņemot lēmumus, vadās nevis pēc likuma, bet pēc tā, kā viņam ērtāk to traktēt. Mums var jautāt: kāda gan mums daļa par krievu vecticībniekiem un par krievu preses izdevumiem? Taču tādu jautājumu var uzdot cilvēks, kurš nesaprot mūsu sabiedrības specifisko struktūru. Pirmkārt, sakarā ar iepriekšējās valdības tuvredzīgo politiku nacionālo minoritāšu jautājumā un manipulācijām ar likumiem mūsu sabiedrība ir sadalījusies divās nometnēs. Praktiski tas izpaužas tādā veidā, ka cittautieši tiek atstumti no piedalīšanās mūsu valsts politiskajā dzīvē, kas savukārt ir klajš cilvēktiesību pārkāpums. Atstumtā un pazemotā, daudzkārt publiski apsmietā sabiedrības daļa norobežojas. Pagaidām šīs divas nometnes tiek kūdītas viena pret otru, (Starpsauciens: “Tu jau kūdi... ”) bet dažu amatpersonu nenosvērtā rīcība var kļūt par to provocējošo faktoru, kas var izraisīt situācijas saasināšanos un ievadīt nekontrolējamus procesus. Vai mēs to vēlamies? Nē! Starp citu, šie nekontrolējamie procesi var izpausties tādā veidā, ka saniknotā nabadzīgā tauta nosviedīs mūs, un tad sāksies kārtējā revolūcija. Vai to mēs vēlamies! Nē! Otrkārt, nacionālās minoritātes, kas dzīvo šīs valsts teritorijā, ievēro šīs valsts jurisdikciju, tas ir, neskatoties uz viņu tiesību netaisnīgo ierobežošanu, šī iedzīvotāju daļa pakļaujas valsts likumiem. Bez tam, katru mēnesi maksājot valsts kasē ienākuma nodokli no savas algas, šie cilvēki uztur mūs visus - visus deputātus, to skaitā arī kliedzēju Sinkas kungu un pārējos asprāšus. Tas ir valsts cinisms, ka mēs, savācot no nacionālajām minoritātēm to naudu, nenodrošinām tām elementāru tiesību realizāciju. Domāju, neviens nenoliegs, ka valsts pienākums būtu nodrošināt nacionālajām minoritātēm tiesību aizstāvību visos līmeņos. Un beidzot - treškārt. Tieslietu ministra iejaukšanos tiesu varas orgānu darbā var izskaidrot kā rupjus mēģinājumus uzurpēt varu valstī un galarezultātā ieviest totalitāro režīmu. Ja Dzintara Rasnača kungs, nesodīts patrenējas krievu problēmās, tad viņš sāk iejaukties vispārnacionālajos jautājumos. Pilnīgi nepieļaujamā kārtā Rasnača kungs izdarīja spiedienu uz tiesnesi un tiesas piesēdētājiem, kas piedalījās bankas “Baltija” tiesas procesā. Rezultātā viss tiesas sastāvs atkāpās no visai valstij ārkārtīgi svarīgās lietas izskatīšanas. Un beidzot Dzintars Rasnačs iejaucās Cietuma administratīvās komisijas darbībā, kas rekomendēja apspriest jautājumu par mūsu valstī vienīgā politiskā ieslodzītā - Rubika - pirmstermiņa atbrīvošanu, kura atrašanos cietumā var uzskatīt par kaunu mūsu valstij. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti ir tālu no domas - veikt jebkādu protekciju kā Laventa kunga, tā Rubika kunga lietā. Runa ir par principiālu likuma ievērošanu mūsu valstī, par Satversmes ievērošanu. Šajā principiālajā jautājumā Rasnača kungs atrodas to starpā, kuri veicina likuma neievērošanu. Pat tad, ja kāds sāk apgalvot, ka Dzintars Rasnačs divos pēdējos gadījumos ir izteicies kā privātpersona, tas tomēr apstiprina faktu, ka Rasnača kungs nevar pietiekami labi iedomāties savas darbības rezultātu. Tieslietu ministrs, būdams viens no augstākajiem valsts ierēdņiem, sabiedrības acīs vienmēr ir oficiāla figūra. Ja cilvēks to nesaprot, viņam nav vietas valdībā. Valsti nevar pārvaldīt “sētas komanda”. (No zāles deputāts J. Sinka: “Tev līdz Rasnačam tālu... ”) Ne tikai tieksme pēc patvaļas un iztēles trūkums raksturo Latvijas tieslietu ministru. Kā privātpersona viņš iejaukts...".
• 1997_10_30-seq16 language "lv".
• 1997_10_30-seq16 speaker Modris_Lujans-1964.
• 1997_10_30-seq16 mentions Q211.
• 1997_10_30-seq16 mentions Q5319933.
• 1997_10_30-seq16 mentions Q39731.
• 1997_10_30-seq16 mentions Q2167704.
• 1997_10_30-seq16 mentions Q2337323.
• 1997_10_30-seq16 mentions Q16358697.