Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_23-seq37> ?p ?o. }

• 1997_10_23-seq37 type Speech.
• 1997_10_23-seq37 number "37".
• 1997_10_23-seq37 date "1997-10-23".
• 1997_10_23-seq37 isPartOf 1997_10_23.
• 1997_10_23-seq37 spokenAs 112.
• 1997_10_23-seq37 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šeit, apspriežot budžeta projektu, daudz tika runāts par izglītības budžetu. Daudz tika norādīts arī uz pamatotiem trūkumiem šajā projektā, taču izglītības budžets tika lielā mērā ekspluatēts, lai pierādītu, cik slikts ir mūsu budžets kopumā. Šāda pieeja, manuprāt, nav pamatota. Mēģināšu pierādīt šo tēzi. Vispirms mums ir jārunā par izglītības budžetu kopumā, tādu, kāds tas ir nākamajam gadam paredzēts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un kā šis budžets ir sadalīts pa atsevišķām sfērām izglītības sistēmā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, izglītības budžets ir pieaudzis par 11,7%. Tas ir lielākais pieaugums izglītības budžetā, kāds vispār pēdējos gados Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā ir bijis. Budžets ir palielinājies no 46,9 miljoniem šajā gadā uz 52,4 miljoniem nākamajam gadam. Protams, pieaugums nesasniedz vidēji to pieaugumu, par cik ir palielinājies mūsu valsts kopbudžets. Mūsu valsts kopbudžets ir palielinājies par 13,2%, bet izglītības budžets par 11,7. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas sfērā budžeta pieaugums ir lielāks nekā citās ministrijās, kuru pārziņā ir mācību iestādes. Salīdzinoši Aizsardzības ministrijā izglītības budžets ir samazinājies par 13,6%, Iekšlietu ministrijā pieaudzis par 4,5%, Zemkopības ministrijā - par 3,5%, Labklājības ministrijā - par 2,5%, Kultūras ministrijā - par 5,9%. Kādu daļu no valsts kopbudžeta mēs tērējam izglītībai? Izglītībai mēs tērējam 24,2% no valsts kopbudžeta, un, protams, ir iespējas procentuāli arī absolūtos skaitļos šo summu palielināt, bet šīs iespējas nav bezgalīgas. Tanī pašā laikā es gribētu atzīmēt arī to, ka daudzas Latvijas pašvaldības ļoti pozitīvi izturas pret izglītības budžetu un izdala izglītības vajadzībām atkarībā no pašvaldības iespējām un pašvaldības lieluma 30 līdz pat 65% no pašvaldības budžeta. Lielākās summas, protams, ir mazajās pašvaldībās, kuras tērē lielāku daļu līdzekļu tieši izglītībai. Runājot par skolotāju darba algām, kuras šeit tika izvirzītas par vienu no pamatjautājumiem un kurām pieskārās gandrīz vai katrs runātājs, atzīmējot, ka skolotāju darba algas ir nepietiekošas, es gribētu teikt, ka šobrīd izglītības budžetā skolotāju un pedagoģisko darbinieku darba algas vispārējās izglītības sistēmā un izglītības sistēmā kopumā nav tajā sliktākajā līmenī, lai varētu teikt, ka tā ir sliktākā pozīcija mīnusa ziņā... pozīcija numur viens. Šobrīd ir jāatzīst, ka mums ir izdevies palielināt konkrētās summas skolotāju darba algām, kas pagājušajā gadā tika iekļautas pašvaldību izlīdzināšanas fondā 54,4 miljonu apjomā, bet šogad - 60,65 miljonu apjomā. Jāpiebilst, ka šī summa šāgada vasarā ar Saeimas balsojumu tika palielināta par 3,7 miljoniem, un par to paldies arī deputātei Kreitusei par atbalstu šai pozīcijai. Protams, mums nav izdevies palielināt tādā apjomā, kā paredz Finansu ministrijas instrukcija un kā to prasīja arī arodbiedrības un pedagogi, lai nākošajā gadā pedagogu darba algas pieaugtu 5% apjomā. Līdz šai summai mums pietrūkst 4 miljonu, bet es domāju, ka mēs varētu pastrādāt laikā starp pirmo un otro lasījumu, lai arī šeit izdarītu zināmas korekcijas. Šinī nedēļā sākās skolu direktoru atestācija, un mums ir arī iespējas atrast līdzekļus skolu direktoru atestācijai. Atbilstoši atestācijas rezultātiem mēs plānojam, ka skolu direktoru algas nākošajā gadā varētu palielināties, atkarībā no skolēnu skaita, 150 - 200 latu robežā. Mēs gan nevaram teikt, ka tās ir izcili lielas algas, bet tomēr tas ir normāls pieaugums, un tādējādi varam uzskatīt, ka skolu direktoru algas ir pietuvinātas ierēdņu algām. Ja būtu iespējas atrast līdzekļus arī pedagogu atestācijai, tad mēs varētu palielināt nākošajā gadā arī pedagogu algas, valsts ekspertu pedagogu algas, un pietuvināt tās valsts ierēdņu algu līmenim. Tāda ir situācija, runājot par skolotāju algām. Tanī pašā laikā mums ir izdevies nopietni palielināt arī virkni citu pozīciju. Nākošajam gadam, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad šai vajadzībai tika paredzēti 300 000, mēs tagad vairāk kā miljons latu varam paredzēt skolu informatizācijai. Tātad mums ir iespējas, un jau šogad mēs uzsākām šo programmu. Mēs ceram vairākās skolās, vismaz 4-5, jau šogad atklāt informātikas klasi, bet nākošajā gadā mēs varētu atklāt vismaz 30 šādas klases, un, ja valsts budžeta līdzekļiem klāt nāks arī pašvaldību un sponsoru finansējums, tad šo klašu skaitu varētu ievērojami palielināt. Nākošajā gadā mēs veiksmīgi varēsim turpināt mācību satura reformu, kam ir paredzēti arī līdzekļi, un varēsim turpināt un vērst plašumā arī centralizēto eksaminācijas sistēmu. Tātad izglītības sistēmā mums ir virkne pozitīvu ieviržu un mēs nevaram runāt par sistēmu kā tādu, kura ir nonākusi ārkārtīgi grūtā situācijā. Taču es gribētu runāt par četrām pozīcijām, kuras mūs ļoti neapmierina un kur tiešām situācija ir ārkārtēja. Runājot par šīm četrām pozīcijām, gribētu teikt, ka iepriekšējie runātāji šīs atsevišķās pozīcijas neviens pat neuzsvēra. Tātad ir pietrūcis profesionāla skatījuma uz to, kas notiek izglītības sistēmas finansējumā kopumā. Tātad - kas tās ir par pozīcijām, kas mūs satrauc visvairāk? Protams, viena no šīm pozīcijām ir zinātnes un augstskolu finansējums. Šobrīd veidojas tāda situācija, ka augstskolu pasniedzēju un profesoru darba algas kļūst aktuālākas par pedagogu darba algām vispārizglītojošajās skolās, jo, piemēram, skolu direktori saņems lielākas algas nākošajā gadā nekā augstskolu docenti, tāpēc šis jautājums šobrīd mums ir jāizvirza priekšplānā. Sakarā ar to, ka augstskolu pasniedzējiem ir nepietiekošas algas, nepietiekošs finansējums, vairākās augstskolās veidojas ļoti kritiska situācija. Runājot konkrēti par Latvijas Universitāti, varu sacīt, ka no 90 profesoru vietām pašreiz ir aizpildītas tikai 70. Ir virkne fakultāšu, kur uz tām nav neviena kandidāta. Tā, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē uz 3 vietām reāli nav neviena kandidāta. Arī Radiotehnikas fakultātē ir tikai viens profesors. Būvniecības tehnoloģijā uz 2 vietām ir pieteicies tikai 1 kandidāts. Daudzu esošo profesoru un arī to, kuri piesakās uz šīm vietām, vecums ir ievērojams - 55, 60 vai pat vēl vairāk gadu. Jaunie zinātnieki iet prom no augstskolām sakarā ar nepietiekošu finansējumu, līdz ar to šeit briest ļoti nopietna katastrofa. Ne visi studētgribētāji nākotnē varēs studēt ārzemēs, jo mums nav tik bagātas ģimenes. Tanī pašā laikā, ja mēs nesagatavosim paši savu profesūru, mēs varam nonākt tādā situācijā, ka mēs būsim spiesti pieaicināt pasniedzējus no ārvalstīm, kuriem darba algas būs jāmaksā desmitkārtīgi lielākas nekā mūsu valsts profesoriem. Tādēļ es brīdinu no kritiskas situācijas šajā jomā. Līdzīga situācija ir arī tātad zinātnē, jo arī zinātnes finansējums ir palielinājies ļoti nedaudz, un, ja mēs nenodrošināsim pietiekošu zinātnes attīstību šeit Latvijā, tad mēs nonāksim tādā situācijā, ka nepieciešamās ekspertu komisijas, kuras būs jāveido no zinātniekiem, mēs varēsim sastādīt, pieaicinot tikai ārzemju speciālistus un atkal viņiem pārmaksājot, salīdzinot ar zinātnieku vidējām algām šeit Latvijā. Ir jājautā: vai Latvijas valstij ir izdevīga šāda pozīcija? Tādēļ, apspriežot budžetu, laikā starp pirmo un otro lasījumu mums ir ļoti nopietni jādomā par šo pozīciju. Es gribētu norādīt uz vēl vienu pozīciju, kas mani neapmierina mūsu budžetā. Tā ir skolu celtniecība. Šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka, spriežot pēc nākošā gada budžeta, mēs varam palīdzēt tikai divām pašvaldību skolām, lai gan faktiski tāda nepieciešamība ir. Mums ir ienākuši pieprasījumi apmēram 70 skolām, kur ir nepieciešami apmēram 30 miljoni latu, lai palīdzētu pašvaldībām pabeigt celt un remontēt skolas. Daudzās vietās situācija ir ļoti traģiska. Traģiska situācija veidojas Dagdā, kur skolas ēka plaisā un draud sabrukt, bet mēs tomēr ceram atrast vēl šinī gadā 35 000 latu, lai palīdzētu šai skolai. Ļoti kritiska situācija ir Majoros, kur ir “iesaldēti” milzīgi līdzekļi jaunās pamatskolas celtniecībā, bet mums trūkst naudas, lai pabeigtu šo skolu. Tātad es pat nerunāju par to, ka mums Latvijā vajadzētu sākt celt kādu jaunu skolu no pašiem pamatiem, taču ir jāpabeidz un jāsakārto tas skolu fonds, kas mums pašreiz jau ir Latvijā. Var rasties jautājums un daudzi tā arī izsakās: kāpēc mums celt jaunas skolas, ja Latvijā skolēnu skaits samazinās? Tomēr šādi rēķināt mēs nevaram. Es jums ierosinu padomāt, kas notiks, ja mēs gadā nodosim ekspluatācijā piemēram, tikai vienu skolu, pastāvot situācijai, ka Latvijā ir 1026 vispārizglītojošās mācību iestādes. Tādā gadījumā pēdējā mācību iestāde, kas stāvēs rindā un gaidīs jaunu skolu, jaunu ēku sagaidīs 3023. gadā. Vai mūsu skolas ēku pamatfondi izturēs tūkstoš gadu? Neizturēs! Tāpēc skolas ēku atjaunošanai ir jābūt nepārtrauktam procesam, tāpēc situācijā, kad vairāk nekā 90% Latvijas pašvaldību pašas nespēj celt skolas, ir jāparedz investīcijas skolu ēku celtniecībai, un tādējādi šī pozīcija savas aktualitātes ziņā šobrīd ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām Latvijas izglītības budžetā. Mēs saņemam lielu skaitu investīciju pieprasījumu, uz kuriem Izglītības un zinātnes ministrija faktiski atbild formāli, ka ministrijas rīcībā nav šādu līdzekļu, lai palīdzētu skolu remontiem, skolu celtniecībai, bet, ja pašvaldībām šādu līdzekļu nav, tad šie līdzekļi ir jāparedz. Un ir jāatzīst, ka 20. -30. gados Latvijas Republikā skolu celtniecība notika daudz aktīvāk, nekā tā notiek tagad, tāpēc mums ir jāveido skolu celtniecības politika. Vēl viena pozīcija, kas neapmierina mūsu ministriju un rada lielu satraukumu, ir finansējums speciālajām internātskolām, jo šis finansējums ir piešķirts nepietiekošs. Mēs speciālajām skolām esam pieprasījuši 18 miljonus latu, bet esam saņēmuši tikai 15,4 miljonus. Ir jāsaprot, ka situācija ar speciālajām skolām pēdējos gados ir krasi mainījusies. Speciālajām skolām ir nepieciešami papildlīdzekļi sakarā ar sociālās situācijas izmaiņām Latvijā. Šobrīd mums speciālajās skolās, internātskolās, ir skolēni, kuri vairs nedodas mājup sestdienās un svētdienās.".
• 1997_10_23-seq37 language "lv".
• 1997_10_23-seq37 speaker Juris_Celmins-1950.
• 1997_10_23-seq37 mentions Q822919.
• 1997_10_23-seq37 mentions Q211.
• 1997_10_23-seq37 mentions Q957126.
• 1997_10_23-seq37 mentions Q2660080.
• 1997_10_23-seq37 mentions Q8436.
• 1997_10_23-seq37 mentions Q4294480.
• 1997_10_23-seq37 mentions Q1419663.
• 1997_10_23-seq37 mentions Q498407.
• 1997_10_23-seq37 mentions Q411895.