Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_23-seq27> ?p ?o. }

• 1997_10_23-seq27 type Speech.
• 1997_10_23-seq27 number "27".
• 1997_10_23-seq27 date "1997-10-23".
• 1997_10_23-seq27 isPartOf 1997_10_23.
• 1997_10_23-seq27 spokenAs 29.
• 1997_10_23-seq27 spokenText "Augsti godātais sēdes vadītāj! Ļoti godātie kolēģi deputāti! Pēc 63 gadiem Alūksnei atkal Saeimā ir deputāts. Iepriekšējais deputāts no Alūksnes bija Mīlbergs, kurš Saeimā darbojās no 1925. līdz 1934. gadam un pēdējos divus gadus bija iekšlietu ministrs. Būdams iekšlietu ministrs, viņš ir sarakstījis... es nolasīšu ļoti īsas dzejas rindas, kas attiecas arī uz mūsdienām: “Mūsu dienās, kad cīņu vairs nava, Ierūsēt sācis latvieša gars. Mūsu dienās... Kur palicis senais Kauju ugunīs rūdītais spars? Mūsu dienās - cik sīki nu esam – Santīmu sākuši pielūgt jau mēs. Sīkajās rūpēs, strīdos un niekos, Paglābt un pestīt kas mūs vēl spēs? Meli un māņi tagad ir godā. Svešajiem vējiem līdzi skriet tīk. Cerētais, kārotais, iegūtais - nieks, Gānīt to, nicināt - neapnīk. Skaļi vārdi nu guvuši slavu, Svešzemes idejām - zelta svars. Agrāk pielūdza Dievu un daili, Tagad lielībai līdzi skrien bars. Mūsu dienās... Vai atgriezties spēsim? Kur ir nesenais rūdītais spars? Latvija gaida, kad skaidrosies sejas Un kad atdzims latviskais gars!” Godātie deputāti! Šodien pie Saeimas nama gaidīja mediķi. Gaida visa latviešu tauta, lai Saeimā mēs tiešām strādātu un arī būtu kaut kādi rezultāti. Es šodien runāšu tikai par 1998. gada budžetu. Uzskatu, ka tas jāveido tā, lai kaut minimāli spētu apmierināt gan valsts, gan pašvaldību, gan ministriju, dažādu nozaru, resoru, strādājošo, pensionāru vajadzības un intereses. Šajā sakarībā es gribu arī pateikt, ka pašvaldībās, pagastos un pilsētās, dzīvo mūsu tauta un tai svarīgākais pašlaik ir jautājums, kāds būs pašvaldību finansējums. Diemžēl ar katru gadu samazinās pašvaldību budžeti. Agrāk, 1995., 1996. gadā, ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda palīdzību izdevās pašvaldībām kaut minimāli nodrošināt tām ar likumiem noteikto funkciju izpildi. Pašlaik ir tā, ka funkcijas pieaug, bet finansējums nenāk. Mēs zinām, ka pašvaldības apkalpo iedzīvotājus, attīsta savu infrastruktūru, savu teritoriju, veicina reģionālo attīstību. Pagājušajā gadā pašvaldībām nepamatoti, bez finansējuma iedalīšanas, lika finansēt pirmsskolas mācību iestāžu pedagogu algas, ko agrāk saņēma kā mērķdotācijas. Tām tika uzticēti arī citi pienākumi, kuri netika finansēti. Tagad valsts, valdība, visu pašvaldību finansu izlīdzināšanas smagumu ir uzkrāvusi uz pašu pašvaldību pleciem - kā tautā saka, slīcējiem jāmācās pašiem peldēt. Tādējādi pēdējos divos gados budžeta deficīts ir paslēpts pašvaldību budžetā. Šogad netika atrasts nieka 3,1 miljons, lai spētu nabadzīgajām pašvaldībām atlīdzināt aizdevumus, ko tās bija paņēmušas sakarā ar to, ka nepildījās nodokļu iekasēšana. Valdība spēja iedot tikai 913 000 latus. Pārējo sola atdot vai nu nākamajā gadā, vai pat 1999. gadā. Tāpēc daudzas nabadzīgās pašvaldības tagad ir novestas bankrota priekšā. Bet nākamajam gadam pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam nav iedalīts ne santīms, un tādēļ arī mēs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, nevarējām atbalstīt budžetu. Tas ir vairāk kā nožēlojami. Un pats būtiskākais ir tas, ka pašlaik ir katastrofiska demogrāfiskā situācija. Es runāšu konkrēti tikai par Alūksnes rajonu, bet jāteic, ka tāda situācija ir daudzos Latgales, Vidzemes rajonos... jāsaka, visos republikas rajonos. Alūksnes rajonā ir katastrofāli samazinājusies dzimstība. Tur parasti dzima 500 bērni gadā, un vienugad šis skaits sasniedza pat 553, taču pēdējos gados šis skaits strauji krītas: 1993. gadā - tikai 429, 1994. gadā - tikai 347, 1995. gadā - 308, pagājušajā gadā - tikai 288. Un arī pašlaik ir tāds stāvoklis, ka mirstība ir divreiz lielāka nekā dzimstība. Atsevišķos pagastos ir pat vēl katastrofālāks stāvoklis. Mārkalnes pagastā ir piedzimis viens, bet nomiruši desmit. Ziemera pagastā, kurā agrāk piedzima 25-30 bērni, pagājušajā gadā piedzimuši tikai 4 bērni, bet nomiruši 17 cilvēki. Tā vien liekas, it kā mēs paši ar savām rokām realizējam politiku - nav cilvēku, nav problēmu. Un es domāju, ka taisni demogrāfiskā krīze izraisa arī attiecīgo krīzi izglītībā un kultūrā. Ja tiks realizēta bijušā premjera Šķēles prasība, ka skolās klases varēs būt tikai tad, ja klasē ir 15 audzēkņi, tad tuvāko piecu sešu gadu laikā Alūksnes rajonā acīmredzot ar pilniem klašu komplektiem būs tikai skolas pilsētās - Alūksnē un Apē. Es domāju, ka tas stāvoklis ir ārkārtīgi smags. Ja tā turpināsies, arī ar kultūru būs cauri. Jo, kā mēs zinām, pašlaik tiek veikta tā saucamā teritoriālā reforma: tās funkcijas, kas bija rajoniem, tiek nodotas pagastiem un pilsētām. Mēs iepriekšējā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē klausījāmies Jelgavas rajona Sadarbības padomes pārstāvi, kurš pateica, ka Jelgavas rajonā vairāk nefinansēšot ne Centrālo bibliotēku, ne rajona kultūras namu. Ja tāda nostāja būs arī turpmāk, tad laikam būs tā, kā maestro Pauls ir teicis, - ka acīmredzot var gadīties, ka šie nākamā gada Latvijas Dziesmu un deju svētki var būt pēdējie. Es šajā sakarībā gribu pateikt, ka kultūrai, izglītībai ir vajadzīgi ļoti lieli līdzekļi. Pagājušajiem Dziesmu svētkiem mēs spējām iedalīt 25 000 latu. Šajā gadījumā nabadzīgie pagasti nespēs nodrošināt, lai attiecīgie kolektīvi piedalītos. Kaut gan mums ir rajonā saglabājušies praktiski visi kori, visi deju kolektīvi un arī skolās kultūras darbs ir ļoti labā līmenī, nebūs iespējams neko izdarīt. Frakcija “Latvijai” ir iesniegusi ļoti daudzus konkrētus priekšlikumus budžeta grozīšanai, jo mēs uzskatām, ka varētu pārdalīt līdzekļus, lai tiktu apmierinātas visu ieinteresēto pušu prasības. Es domāju, ja mediķi prasīja 8 miljonus latu, tad ir pilnīgi iespējams atrast šādus līdzekļus. Vai arī skolotāju algām - 4 miljonus. Es arī domāju, ka var atrast līdzekļus. Un tā tas ir arī citos jautājumos. Es domāju, ka visa nelaime ir tā, ka neskatāmies, kur varam iegūt naudu. Mēs ļoti labi zinām, ka netiek nodokļos samaksāti apmēram 150 miljoni latu, vārdu sakot, tie, ko saņem konvertos. Acīmredzot būtu kaut kā jāpanāk, lai pašvaldības varētu to kontrolēt. Jo pašvaldības nepārzina nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests tos iekasē. Es domāju, ka tur ir ļoti liela rezerve. Tālāk. Es domāju, ka vajadzētu, neapšaubāmi, no valsts budžeta arī bērnudārzu audzinātāju algas finansēt. Tie ir 10 miljoni. Pašvaldības, tā teikt, nespēj šo vezumu pavilkt, un tādēļ arī bērni nedzimst laukos. Jo vienkārši bērnudārzus aizslēdz ciet, tādēļ, ka nespēj apmaksāt darbu bērnudārzu audzinātājiem. Man vēl būtu kāds konkrēts lūgums taisni izglītības ministram un arī Krasta kungam. Šopavasar nodega Alūksnes vidusskola. Izdega. Mēs pieprasījām 98 000 latu šīs skolas remontam. Jautājumu izskatīja Ministru kabinetā, un diemžēl viena ministra - Kiršteina dēļ, kurš iebilda, tika iedoti tikai 40 tūkstoši latu. Pašlaik jumts ir uzlikts, kaut kas vēl tur ir saremontēts, bet vēl ir 58 tūkstoši vajadzīgi. Es domāju, ka ar nodegušām skolām, ar analfabētiem mēs neieiesim Eiropā. Un es domāju, ka gan ministra kungs, gan arī Ministru prezidents atradīs līdzekļus, lai īsā laikā to skolu mēs varētu savest kārtībā un bērni varētu mācīties. Un nobeigumā es izteikšu vēl vienu domu. Mana doma ir tāda, ka mums ir nepareiza nodokļu sistēma. Varbūt ieklausieties! Es, piemēram, esmu centies noskaidrot, kā senāk, Latvijas laikā, ievāca nodokļus, un es domāju, ka vispareizākā nodokļu sistēma bija zviedru laikos. Cilvēku galvas, zirgu galvas nodokļi bija, un galvenais rādītājs bija attālums no tirgiem. Un šajā sakarībā es gribu pateikt, ka Alūksnes rajonā mēs mēģinām rast sadarbību ar Igauniju, ar Krieviju, un rīt mēs ar Amerika kungu piedalīsimies starptautiskā konferencē, kas sākās aizvakar Pleskavā un šodien turpinās Veru, lai tomēr rastu iespējas ar tirdzniecību un citiem pasākumiem atrast līdzekļus, lai varētu izpildīt budžetu. Un šajā sakarā es vēl gribu piebilst, ka diemžēl es nevarēšu balsot par budžetu, jo es neredzu, kā pašreizējā budžetā varētu iestrādāt nepieciešamos līdzekļus mediķiem, skolotājiem un daudzām, daudzām citām vajadzībām. Paldies par uzmanību.".
• 1997_10_23-seq27 language "lv".
• 1997_10_23-seq27 speaker Uldis_Veldre-1932.
• 1997_10_23-seq27 mentions Q822919.
• 1997_10_23-seq27 mentions Q211.
• 1997_10_23-seq27 mentions Q191.
• 1997_10_23-seq27 mentions Q193089.
• 1997_10_23-seq27 mentions Q159.
• 1997_10_23-seq27 mentions Q179830.
• 1997_10_23-seq27 mentions Q1191011.
• 1997_10_23-seq27 mentions Q2214.
• 1997_10_23-seq27 mentions Q205271.