Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_23-seq25> ?p ?o. }

• 1997_10_23-seq25 type Speech.
• 1997_10_23-seq25 number "25".
• 1997_10_23-seq25 date "1997-10-23".
• 1997_10_23-seq25 isPartOf 1997_10_23.
• 1997_10_23-seq25 spokenAs 29.
• 1997_10_23-seq25 spokenText "Godātais Prezidij, godātie deputāti! Vispirms es gribētu izteikt nelielu polemiku sakarā ar mūsu finansu ministra vienu tēzi, kuru viņš izteica šeit savā ziņojumā. Proti, par to, ka mūsu valstī ir iestājusies stabilitāte, ir pieaugums, ir labklājības uzplaukums, bet tajā pašā laikā es gribētu jautāt: ja jau tiešām tas tā būtu, vai tad mums šeit pie Saeimas ēkas būtu jāsastop izglītības darbinieku pikets, būtu jāsastop zemnieku pikets, šodien būtu jāsastop medicīnas darbinieku pikets? Vai tiešām šādi notikumi liecina, ka mums ir stabilitāte, ka mums ir pieaugums? Diemžēl, lūk, šādā aspektā mēs neredzam un nedzirdam mūsu valdības atzinumus un slēdzienus. Par budžetu. Ja man šodien būtu īsumā jāraksturo tas budžeta projekts, kas ir iesniegts un kas ir nonācis mūsu apspriešanā šodien, tad es teiktu tā, ka tas ir valsts birokratizācijas un valsts un mūsu tautas izmērdēšanas budžets. Kāpēc tā? Kāpēc tāds slēdziens? Kas par to liecina? Valdība turpina valsts budžeta līdzekļu neefektīvu, ekonomiski un sociāli nepamatotu izlietošanu. To darīja jau iepriekšējās valdības, kuras veidoja šī Saeima un pieņēma budžetu 1996. un 1997. gadam. Kā tas izpaužas? Tas izpaužas tādējādi, ka valdība nemitīgi palielina finansējumu ierēdņu aparāta algošanai un jaunu ierēdniecības struktūru veidošanai. Finansu ministrija noteica, ka nākamajā gadā atalgojuma pieaugums var būt 5% no šīgada apjoma. Bet kas tad ir noticis faktiski? Faktiski šis pieaugums ir daudz lielāks, faktiski pieaugums ir 7,8%, kas kopumā sastāda 10 miljonus latu. 10 miljonus latu! Varētu minēt šeit skaitļus arī pa atsevišķām ministrijām, kā tas ir, bet to deputāti paši zina. Bet šajā sakarībā es gribu minēt arī citu skaitli. Tātad šis 5% atalgojuma pieaugums ministriju darbiniekiem, ierēdņiem bija paredzēts sakarā ar inflāciju, tātad inflācijas segšanai. Bet tajā pašā laikā mēs dzirdam, ka labklājības ministrs Makarova kungs priecīgi paziņo, ka inflācijas temps mums ir zems, tāpēc, lūk, ir ļoti labi, ka tagad var ietaupīt līdzekļus, jo pensijas nav jāindeksē par lielāku summu, tāpēc pensiju pieaugums ir paredzēts tikai par 1,63 latiem. Lūk, tā! Tātad ierēdņiem var par miljoniem palielināt atalgojumu, bet pensionāriem - par 1,63 latiem. Tālāk. Budžeta projektā atsevišķās ministrijās ir paredzētas jaunas programmas, kā rezultātā faktiski palielinās ierēdņu štata vienības, darbinieku skaits un, protams, arī atalgojums. Šajā sakarībā es gribu minēt to faktu, ka valdības paspārnē ir izveidota jauna programma - valsts pārvaldes reformu programma, kurā darbojas Valsts pārvaldes reformu birojs, notiek ierēdņu apmācība, ir ietverts civildienests, un visām šīm struktūrām atkal ir ievērojams atalgojuma un vispārējo izdevumu pieaugums. Tajā pašā laikā mēs visi ļoti daudz dzirdam un arī mūsu ārzemnieki, kuri šeit atbrauc, to apliecina, ka mūsu ierēdņu armija strādā ļoti slikti, nekvalificēti, ka viņi nav kompetenti, ka nav pieklājīgas attieksmes pret iestāžu apmeklētājiem un tā tālāk. Tātad rodas jautājums. No vienas puses, ierēdņu armija strādā slikti, bet tajā pašā laikā izdevumus, lūk, viņu uzturēšanai mēs arvien palielinām, palielinām un palielinām. Jautājums: cik ilgi tad šie procesi tā turpināsies? Vai palielināsim finansējumu un strādāsim slikti? Cik ilgi tas turpināsies? Atbildes mums nav. Bez tam vairākās ministrijās ir paredzētas dažādas programmas. Es gribu minēt tikai vienu. Šeit piemēru varētu minēt ļoti daudz. Piemēram, Finansu ministrijā programmai “Valsts ieņēmumi un muitas politikas nodrošināšana” papildus 1998. gada bāzes izdevumu līmenim paredzēti 3 miljoni latu, tajā skaitā 640 štata vienību ieviešana jauno dienesta funkciju veikšanai, tajā skaitā 300 000 latu - likumdošanas piemērošanas metodoloģijas izstrādāšanai, darba ar nodokļu maksātājiem un nodokļu maksājumu kontroles nodrošināšanai, 90 000 latu valsts amatpersonu, ierēdņu likumības kontrolei. Tātad atkal kontrole, kontrole, kontrole... 200 000 latu - Finansu policijai, 800 000 latu paredzēti tiesību jautājumu risināšanai, starptautisko līgumu izstrādāšanai, Valsts ieņēmumu dienesta analītiskā darba organizēšanai un tā tālāk, un tā joprojām. Citā vietā atkal ir cita programma un atkal ir valsts ieņēmumu, muitas politikas nodrošināšana. Atkal 1 miljons ir klāt. Rodas jautājums. Ja jau visām šīm programmām Valsts ieņēmumu dienestā nepārtraukti ir vajadzīgi jauni līdzekļi, tad rodas jautājums: ko šodien Valsts ieņēmumu dienests dara un par ko šodien tur saņem algu tie ierēdņi, kuri tur strādā? Tie darbinieki. Par ko, ja atkal ir ieņēmumu politika... Starp citu, šo ieņēmumu politiku, muitas politiku mēs vispār neredzam. Par to es vēlāk pateikšu. Par kādu politiku vispār ir runa? Bet, lūk, budžetā nauda šiem pasākumiem ir. Tālāk. Tajā pašā laikā tādām nozarēm kā veselības aprūpe, tur, lūk, ir nākošajam gadam paredzēts par 12 miljoniem mazāk naudas. Lūk, tādai nozarei valdība nav atradusi pienācīgu finansējumu! Tas pats par izglītību sakāms. Pagājušā valdība ar tādu lielu, varētu teikt, entuziasmu, ķērās pie izglītības reformas. Akreditācijas, akreditācijas... skolās - skolotāju, direktoru, augstskolās - profesoru un tā tālāk, un tā tālāk... Bet rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka, lūk, tagad, kad budžetā jāieliek nauda visiem šiem pasākumiem, tad izrādās, ka naudas nav. Par kādu reformu mēs runājam? Mēs, no vienas puses, runājam par reformām, reformām un nemitīgām reformām, bet finansējumu tajā pašā laikā šīm reformām nedodam. Tad cik ilgi šādi procesi turpināsies? Nav līdzekļu tai pašai skolotāju akreditācijai, direktoru akreditācijai, profesoru algām universitātē... Nav naudas. Tam neatrodas nauda. Vēl par veselības aprūpi. Arodbiedrības pārstāvji ir aprēķinājuši un atsūtījuši, lūk, vēstuli mums, kurā parāda, ka par 12 miljoniem ir samazināts finansējums jeb par 17%. Viņi lūdz pielikt klāt vēl 40 miljonus latu, lai kaut cik normāli nodrošinātu finansējumu. Vēl par budžetu. Pēc manām domām nav pareizi... Un ne tikai pēc manām domām, jo arī pašvaldību pārstāvji pauž tādu viedokli, ka nav pareizi, ka mēs šodien izskatām budžetu bez otra budžeta, proti, bez pašvaldību budžeta un pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda - bez šā likuma. Es uzskatu, ka šiem likumiem vajadzētu būt kopā abiem, ka mēs nevarētu tos dalīt, jo tie ir, varētu teikt, divi savienotie trauki, kur, ja vienā līmenis ir augstāks, tad arī otrajā ir tāds pats, tāpēc šie jautājumi bija jāskata kopā. Šeit vajadzētu būt arī otrajam likumprojektam, un nevar pieļaut tādu situāciju, kāda bijusi līdz šim, ka, lūk, mēs pieņemam valsts budžetu un tad kaut kad pēc tam skatām pašvaldību budžetu. Un tad nu rodas dažādas pretrunas, jautājumi, problēmas un tā tālāk, kuras mums ir jārisina vēl veselu gadu pēc tam, kā tas bija šogad. Kāpēc? Tas viss bija skatāms kopā, sabalansējams, līdzsvarojams, un tad var pieņemt. Tā diemžēl nav, kaut gan mums sola, ka tas kaut kur apritē drīz būs, bet kad tas būs un kā tas būs - to mēs nezinām. Vēl par pašvaldībām. Vēl ir tāda interesanta lieta, ka budžeta projektā ir paredzēts noteikt ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 71,6 latu apmērā, kas tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos, bet tālāk - Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā - 28,4%, kas sastāda ne mazāk kā 54,5 miljonus latu. Veselības aprūpei, kā redzat, ir paredzēts arī absolūtais cipars. Mēs visi labi atceramies, kādas problēmas šogad ir ar šo iedzīvotāju ienākuma nodokli un ka visi no tā, no šīm prognozēm cieš. Es negribu teikt neko, kas būtu vērsts pret veselības aprūpi. Tas ir ļoti labi un pareizi, ka tas tā ir ierakstīts, bet kāpēc šī pati frāze vai šis moments nav ierakstīts attiecībā uz pašvaldībām? 71,6% un ne mazāk - tik un tik miljonu latu. Lūk, tad ir jautājums skaidrs! Kaut gan ar ienākuma nodokli neieņems tik daudz, bet šis cipars jeb šī summa ir jānodrošina budžetā. Lūk, atkal tātad pašvaldības tiek pakļautas sitienam, ja neizpildīsies... Un viņu budžets arī nepildīsies, ja neieņems ienākuma nodokli. Mēs ļoti labi zinām, ka ar šo ienākuma nodokli ir lielas problēmas, un ka nav nekādas cerības, ka stāvoklis nākošajā gadā mainīsies vai uzlabosies. Par to liecina arī visi šie grozījumi nodokļu likumprojektos, jo arī tur nav šādi būtiski risinājumi paredzēti. Vēl par ieņēmumu politiku. Šodien mēs budžetā pievēršam vairāk uzmanību izdevumiem, par to vairāk runājam, bet es domāju, ka vajadzētu runāt arī par ieņēmumiem, respektīvi, par šiem nodokļu likumprojektiem, par to paketi, par kuru šeit nobalsojām. Ko es gribu teikt šajā sakarībā? Šeit var teikt tā, ka, iepazīstoties ar šo nodokļu likumu paketi, mēs redzam, ka šodien valdībai faktiski nav nopietnas nodokļu vai valsts ieņēmumu politikas. Nav! Te mēs neredzam konkrētus pasākumus vai pasākumu kompleksu, kas būtu virzīts tiešām uz būtisku valsts budžeta ieņēmumu palielināšanu, to pieaugumu. Šo politiku, ja tā to var saukt, un šo pasākumu mēs redzam vienīgi, lūk, šā akcīzes nodokļa paaugstināšanā attiecībā uz degvielu. Vai tas ir glābiņš? Vai tas ir, kā saka, radikāls, principiāls problēmas risinājums? Es domāju, ka nav. Tāpēc acīmredzot mums visiem ir jādomā un jāstrādā kopā, un arī šajos nodokļu likumos, kas ir paredzēti, ir jādod savi priekšlikumi. Arī mēs no savas puses tādus dosim, lai tiešām nodrošinātu būtisku nodokļu ieņēmumu palielinājumu valsts budžetā. Un par to, ka ir iespējas, ka ir tādas rezerves, liecina ārkārtīgi daudzi fakti. Vispirms jau tas, ko tagad sauc par neoficiālo ekonomiku. To arī šeit budžetā mēs redzam, ka tas tiek minēts kā faktors, kurš samazina nodokļu ieņēmumus. Mēs jau daudzus gadus redzam to, ko agrāk sauca par “ēnu ekonomiku” un ko tagad sauc par neoficiālo ekonomiku. Cik ilgi tas turpināsies? Un nobeigumā es gribu vērsties pie valdības, es teiktu, “balstfrakciju” deputātiem. Es esmu pārliecināts, ka šeit ir daudzi deputāti, kas balsos šodien par budžetu, bet balsos pret savu sirdsapziņu. Ļoti žēl, ka tas tā ir. Opozīcijas deputātus es aicinu būt vienotiem un neatbalstīt šo budžeta projektu.".
• 1997_10_23-seq25 language "lv".
• 1997_10_23-seq25 speaker Elmars__Zelgalvis-1938.
• 1997_10_23-seq25 mentions Q822919.
• 1997_10_23-seq25 mentions Q43048.