Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_23-seq19> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1997_10_23-seq19 type Speech.
- 1997_10_23-seq19 number "19".
- 1997_10_23-seq19 date "1997-10-23".
- 1997_10_23-seq19 isPartOf 1997_10_23.
- 1997_10_23-seq19 spokenAs 29.
- 1997_10_23-seq19 spokenText "Godātā Saeima! Es runāšu par Budžeta likumu kopumā. Vispirms man ir daži vientiesīgi jautājumi. Vai šo budžeta projektu sastādījuši bērni vai jokdari? Otrs jautājums: kā tāda valdība var noorganizēt valsts vadību, ja šorīt nevar noorganizēt kvorumu budžeta apspriešanai, jo no pozīcijas klāt nebija 40% deputātu? Trešais: kāpēc likumprojektā, kas attiecas uz 1998. gada valsts budžetu, ir ietilpināti skaitļi par 1999. gada valsts budžetu? Kā tad īsti ir - vai tas ir budžeta projekts vienam - 1998. gadam - vai diviem gadiem, vai mēs pieņemsim budžetu 1998. gadam vai 1999. gadam? Ja reiz likumā ir ierakstīti skaitļi par 1999. gadu, tātad mums būs jābalso arī par tiem. Tas nozīmē, ka budžets vispār juridiski nav pieņemams, jo nosaukums neatbilst saturam. Vēl viens jautājums: kāpēc ne budžeta projektā, ne paskaidrojošajā pielikumā nav norādes, vai skaitļi ir faktiskajās vai salīdzināmajās jeb vidējās cenās? Parasti budžetus veido, nerēķinot inflācijas pieaugumu, tātad neindeksējot summu, citiem vārdiem, nerēķinoties ar lata vērtības zudumu. No tā izriet, ka 1999. gada valsts pamatbudžeta ienākumi, salīdzinot ar 1998. gadu, ir iecerēti reāli mazāki nekā 1998. gadā vai arī inflācija 1998. gadā ir ieplānota mazāka par 1%? Paskatieties, lūdzu, šajos skaitļos, tad jūs redzēsit šo aplamību! Arī kopējais budžets šajā salīdzinājumā nav spožs, tam nesamazinājums plānots tikai tādā gadījumā, ja inflācija būs mazāka par 6,6% gadā. Vai tas ir iespējams? Tātad mēs plānojam valsts budžeta samazinājumu. Ceru, ka finansu ministrs paskaidros, kāpēc ir šāda kliedzoša pretruna viņa budžeta pamatskaitļos. Pavisam jocīga ir 22. sadaļa - “Kultūras ministrija”. Pavisam 17 pozīcijas divās ailēs. Tātad pavisam ir 34 skaitļi, visi vienādi - 1 200 000. Kāda jēga vispār taisīt tādu tabulu? Tā izskatās pēc rotaļāšanās. Pēc rotaļāšanās daudzās pozīcijās izskatās arī 1999. gada plānojums, jo tas ir vienāds ar 1998. gada budžetu burts burtā, cipars ciparā. Tādas vienādības ir simtiem pozīcijās. Pēc Valsts prezidenta Kancelejas visi posteņi 1999. gadā ir tādi paši kā 1998. gadā. Tāpat Augstākajai tiesai, Valsts kontrolei, Cilvēktiesību birojam un tā tālāk. Valsts pārvaldes reformas vadībai gan algas pieaugs, nav tikai skaidrs, no kā... kas tā ir par īpašu institūciju, kura ir 100 tūkstošu latu vērtībā. Ko tā reformē, ko vada? Vienādi maksāšot nākošgad un aiznākošgad pati valsts pārvaldes reforma, kuras aprēķinātā vērtība ir 676 tūkstoši. Frakcijas “Latvijai” pārstāvji ir aprēķinājuši, braucot pa Latviju, ka šī reforma, kāda tā ir iecerēta, īstenībā nodarīs Latvijai zaudējumus nevis 676 tūkstošu apmērā, bet vairāku simtu miljonu lielus zaudējumus. Šī pārvaldes reforma radīs simtiem pamestu un izdemolētu ēku pagastos - skolu, kultūras namu, pašvaldības celtņu, bērnudārzu un tā tālāk. Gribas jautāt pozīcijas deputātiem: vai jūs esat apskatījuši, kas notiktu laukos, ja īstenotu šo reformu? Cik šādu celtņu tad ietu bojā? Cik saprotams, tad tos 676 tūkstošus izmaksās tikai šīs izdemolēšanas valstiska organizēšana, uzspiešana tautai. Vai gan citādi būtu vajadzīga gadiem ilga valsts pārvaldes reforma, kurā ir speciāla institūcija, kas ļoti dārgi izmaksā. Visus posteņus, pozīcijas, programmas un kodus, kuru skaitļi izskatās pēc rotaļas, es nenosaukšu, jo to ir pārāk daudz - simtiem. Nesaprotami, kāpēc 1999. gadā plānotie līdzekļi vispārējai izglītībai ir par 3,2% mazāki nekā 1998. gadā? Tas ir relatīvajos skaitļos. Ja rēķināsim, ka inflācija būs vismaz 6-7%, tad kopumā šis ieplānojums būs par 10% mazāks, un tas ir apstākļos, kad skolas brūk kopā un skolotāju algas ir zem iztikas minimuma. Es uzsveru - apstākļos, kad zem iztikas minimuma ir algas skolotājiem, reāli tiek ieplānots pamazinājums vēl par 10%. Pats dramatiskākais ir tas, ka valdība negrib ne redzēt, ne dzirdēt, ka Latvijas tauta ir uz izmiršanas sliekšņa, ka piedzimst tikai puse, lai atjaunotos iepriekšējā paaudze. Nākošā paaudze jau četrus gadus dzimst divreiz mazāka par iepriekšējo, bet budžetā nav redzams, ka te būtu iesākts kaut kas radikāls, lai novērstu tautas bojāeju. Kad Kārlis Čerāns te tikko runāja par šo dramatisko stāvokli, es novēroju, ka pozīcijas deputāts no “Latvijas ceļa” teica: nevajag naktī gulēt, tad būs bērni! Un no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas viens večuks labsirdīgi krekšķināja un nicīgi smējās, piekrītoši smējās. Lūk, tāda ir attieksme pret Latvijas nākotni valdošajā pozīcijā, kur viens pārstāv Latvijas attīstību, viens pārstāv nacionāļus un viens pārstāv valstisko nacionālismu! Kur te ir kas vairāk nekā tikai frāzes? Ne nacionālisms, ne valstiskums, bet frāzes, ar ko maskēt savu būtībā prettautisko, pretvalstisko rīcību. Nacionālo frāžu “varoņu” un nacionāli provokatīvo izlēcienu “varoņu” valdība netaisās neko darīt tautas izdzīvošanas un valsts saglabāšanas labā. Latvijas noturēšana viņus neinteresē. Šogad valsts kopējais parāds palielinās par 90 miljoniem un ir sasniedzis pusmiljardu. Paskatieties, lūdzu, šos lielos skaitļus! Nākošgad un aiznākošgad tos paredzēts palielināt vēl par 50 miljoniem ik gadu. Valsts ārējās tirdzniecības deficīts kopā ar pakalpojumiem šogad sasniedz 352 miljonus, un tas ir vienā gadā. Maksājumu negatīvā bilance - 292 miljoni. Viss tas nākošgad ir ieplānots vēl lielāks, bet, ja rēķinām no 1995. gada, kopš sākās šis ārējās tirdzniecības deficīts, tad kopā jau ir sakrājies deficīts tuvu pie miljarda latu, kas agri vai vēlu būs jāsedz uz tautas dzīves līmeņa rēķina, savelkot ciešāk jostas. Bet, ja nesegs, tad sabruks lats, kas būs vēl traģiskāk tautai, jo mums jau ir pieredze, kāda aplaupīšana notika, kad sabruka rublis. Neviens par to nedomā, nekādās piezīmēs, nekādos paskaidrojumos šī drūmā situācija nav izgaismota - ne finansu ministra ziņojumā, ne arī pašā budžeta projektā. Šoreiz neminēšu lielos valsts izlaupīšanas noziegumus, kuri galu galā arī atspoguļojas budžetā un kuru dēļ Latvija ir novesta nabadzībā. Gan paši laupītāji, gan viņu draugi gluži labi zina, kas ir izdarīts un par kādām summām ir izdarīts. Paskatīsimies tikai uz elementāru saimniecisku neizdarību. Joprojām izdemolē cehus un uzņēmumus, mājas sabrūk, radot zaudējumus simtiem miljonu latu vērtībā. Tikai tāpēc, ka valdībai un Finansu ministrijai pietrūkst dažu miljonu latu jumtu, notekcauruļu, apkures sistēmas un tā tālāk saremontēšanai. Šogad mēs neieguldām miljonu, lai gan nākošgad zaudēsim simts miljonus. Lūk, tāda ir saimniekošana! Vēl ļaunāka nekā krievu laika pēdējos gadu desmitos, kad sāka par to jau normāli domāt. Valdības pārstāvji skraida apkārt pa Eiropu, - piedodiet, bet citādi nevaru to nosaukt -, mērkaķīgi atdarinādami eiropiešu izdarības, bet nav ne reizi pabijuši savas zemes novados, tāpēc nezina, vai šie atdarinājumi tur ir derīgi. Tie bieži vien ir stulbāki nekā krievu laikos. Tas viss atspoguļojas arī šajā budžeta projektā - nepārdomātība, nenopietnība, galveno problēmu nesaskatīšana, galveno briesmu nepamanīšana vai arī tīša ignorēšana. Dievs vien zina, kādās interesēs tas tiek darīts. Saimniecisko nopietnību nemanīja ne Šķēles, ne arī mūsu šīs valdības rīcībā. Tā ir rotaļa ar skaitļiem un vadīšanas imitācija. Principā šis projekts nav pieņemams, tāpēc ka mēs nezinām, par ko balsot. Tas ir sastādīts juridiski nekorekti un principā ir noraidāms, nododams pārstrādāšanai. Paldies par uzmanību.".
- 1997_10_23-seq19 language "lv".
- 1997_10_23-seq19 speaker Janis_Maulins-1933.
- 1997_10_23-seq19 mentions Q822919.
- 1997_10_23-seq19 mentions Q211.
- 1997_10_23-seq19 mentions Q193089.
- 1997_10_23-seq19 mentions Q1419663.
- 1997_10_23-seq19 mentions Q15379125.
- 1997_10_23-seq19 mentions Q2021893.
- 1997_10_23-seq19 mentions Q29552.