Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_23-seq17> ?p ?o. }

• 1997_10_23-seq17 type Speech.
• 1997_10_23-seq17 number "17".
• 1997_10_23-seq17 date "1997-10-23".
• 1997_10_23-seq17 isPartOf 1997_10_23.
• 1997_10_23-seq17 spokenAs 29.
• 1997_10_23-seq17 spokenText "Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Budžeta likumprojekts ir sastādīts, par pamatu ņemot aplamas pamatvērtības, un kā tāds tas ir noraidāms un nododams valdībai atpakaļ pārstrādei. Diemžēl šeit nav valdības vadītāju, arī ministri ir tikai daži. Acīmredzot valdību neinteresē tas, kādā veidā Saeima izskatīs šo budžeta projektu un kādu lēmumu pieņems, vai arī tiek uzskatīts, ka viss ir jau tiktāl sarunāts Sadarbības padomē, ka nekādu iebildumu šeit vispār nevarētu būt, un deputāti jau visi ir “striķīšos piesieti”, un ir panākta vienošanās, ka šis balsojums būs jebkurā gadījumā. Bet mēs jau redzējām no rīta, ka tik viennozīmīga jums šī iespēja nav, taču valdību, vismaz valdības vadītāju, šie jautājumi acīmredzot neinteresē. Atgriežoties pie šī budžeta sastādīšanas principiem, jāteic, ka mēs redzam, ka valsts pārvaldes izdevumiem nepieciešamie līdzekļi tiek atrasti jebkurā gadījumā. Visās programmās izdevumus mehāniski palielina vismaz par 5% un citur pieliek klāt vēl daudz vairāk, un nemaz neinteresējas par to, cik vajadzīga ir šī attiecīgā programma un cik sabiedriski nozīmīgas ir tās funkcijas, kas ar šīs programmas palīdzību tiek attiecīgajā iestādē veiktas, un vai tiešām šīs naudas izmaksas ir pamatotas sabiedriski. Tajā pašā laikā medicīnas budžets ir, pat absolūtos skaitļos rēķinot, samazinājies par 3 miljoniem latu, un tādēļ ļoti pamatots ir mediķu jautājums valdošajai partijai “Tēvzemei un Brīvībai” par tās priekšvēlēšanu solījumiem mediķu algas tuvināt ierēdņu algām. Kā mēs redzam, ir noticis tieši pretējais, un tas tikai parāda to, ka “tēvzemiešu” politiķiem ir absolūti vienaldzīgi savi priekšvēlēšanu solījumi un ka viņiem tie absolūti nav saistoši. Viņi rīkojas pilnīgi pretēji. Tāpat pilnīgi pretēja rīcība valdošajām partijām bija tad, kad 1997. gada budžeta apspriešanas laikā tika samazinātas skolotāju algas attiecībā pret ierēdņu algām, kaut gan bija pat fiksēts valdības deklarācijā, ka tiks darīts pretēji. Šodien, runājot par medicīnas darbinieku algām, vienu no šī budžeta projekta pamataktualitātēm, jāsaka, ka tās nav mainījušās pat vairākus gadus pēc kārtas. Mēs redzam, ka valstij un valdībai, un valdošajiem politiķiem absolūti nerūp tas, kā mediķi dzīvo, kā viņi strādā. Finansu ministrs, izrādās, atļaujas kļūdīties par veseliem 1,5 miljoniem latu, neieplānojot tos medicīnas budžeta projektā. Tā vismaz izriet no labklājības ministra publiski teiktā preses konferencē. Nav brīnums, ka tad, ja ir šāda situācija ar medicīnas budžetu, valstī tiek pasludināta krīze veselības aprūpē, kā to ir izdarījuši arodbiedrību pārstāvji. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka šīs situācijas pārvarēšanai medicīnas budžets ir palielināms vismaz par 25% attiecībā pret to, kas šobrīd medicīnai ir paredzēts. Otra ļoti būtiska problēma, kura šajā budžeta projektā nav atrisināta un kuru nav mēģināts atrisināt, jo valdībai ir citas intereses, ir atkal pašvaldību daļas samazināšanās valsts kopbudžetā. Gadu no gada tiek veikta sistemātiska, konsekventa līdzekļu izņemšana no pašvaldībām un to centralizēšana centrālā valsts pārvaldes aparāta rokās. Tiek pavisam aizmirsts tas, ka tieši pašvaldības ir tās, kas realizē daudzas funkcijas, kas ir nepieciešamas cilvēkiem uz vietām. Pašvaldībām ir jādomā par savas teritorijas attīstību, pašvaldībām ir jāgādā par sociālajiem pabalstiem, par bezdarbnieku pārkvalifikāciju, pašvaldībām jāuztur skolu un slimnīcu infrastruktūra, bet priekš tā visa naudas šobrīd diemžēl nav. Mediķu sanāksmē arī tika pilnīgi skaidri pateikts, ka pašvaldības slimnīcu infrastruktūru šāda budžeta apstākļos atbalstīt nevarēs. Tāpat kā līdzšinējos, iepriekšējo gadu budžetos, arī 1998. gada budžeta projektā ļoti aktuāls ir jautājums par skolotāju algām. Kaut kāds neliels palielinājums šeit tiešām varbūt arī ir, kurš ir absolūtos skaitļos, kurš nekādā gadījumā nenosedz inflāciju, un tāpēc tas nav uzskatāms par palielinājumu. Bet, ja mēs gribam valstī nopietni pieiet izglītības jautājumu risināšanai, tad šāda politika attiecībā uz skolotāju algām absolūti nav pieņemama un arī šajā jomā ir vajadzīgs radikāls algu paaugstinājums. Tikai šāda algu paaugstināšana var būt arī nosacījums tam, lai skolotāji nopietni nodarbotos ar savas kvalifikācijas celšanu un lai no skolām neietu projām spējīgākie skolotāji, kā tas daudzviet notiek. Palikušie cilvēki bieži vien ir ļoti lieli patrioti, un tikai patriotisms ir tas, kas viņus skolā ir noturējis, un patiesībā jāteic, ka ar šādiem budžeta līdzekļiem, kādi tiek doti skolām, šo cilvēku, šo skolotāju patriotisms tiek ekspluatēts. Es uzskatu, ka šo patriotismu ekspluatēt nedrīkst. Mums ir jādomā par mūsu valsts nākotni, un šajā jautājumā - tieši par skolām. Es gribu veikt nelielu salīdzinājumu ar Igauniju, un tas ir jautājumā par skolu datorizāciju. Tiešām - daudzas no mūsu skolām datorus vēl nav redzējušas. Es saprotu, ka šāda situācija varēja būt Latvijā pirms pieciem gadiem. Tad datori tur vēl nevarētu būt bijuši. Bet tagad ir jau pagājuši, ja mēs skaitām formālo valstisko neatkarību, seši gadi. Un, ja mēs skaitām visus šos atmodas procesus, ir jau desmit gadi. Šajā laikā šeit nav panākts absolūti nekāds risinājums. Bet, ja mēs paskatāmies uz mūsu kaimiņvalsti Igauniju, tad redzam, ka, neskatoties uz to, ka Igaunija ir iedzīvotāju skaita ziņā apmēram pusotras reizes mazāka par Latviju, Igaunijas investīcijas, izdevumi skolu datorizācijā 1997. gadā 10 reizes pārsniedz Latvijas izdevumu līmeni, kas paredzēti šim mērķim. Un 1998. gadā šis līmenis Igaunijā būs trīs reizes lielāks. Un mēs pēc tam brīnāmies par to, ka Igaunijā un Latvijā veidojas dažādi ekonomiskie rādītāji, par to, ka veidojas dažāda sabiedrības attieksme pret nākotnes perspektīvu. Iemesls tai bezcerībai un diemžēl arī objektīvajai bezperspektivitātei, kas Latvijā tiek ielikta, ir valdības rīcība, kas absolūti ignorē šīs mūsu nākotnes attīstības pamatnosacījumus. Līdzīgā veidā mēs varam arī apskatīt finansējumu zinātnei, kāds tiek atvēlēts dažādās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Spriežot pēc tāda rādītāja kā zinātnes finansējuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu, mēs redzam, ka Latvija šo valstu vidū ir pašā pēdējā vietā. Jautājums - par kādu konkurētspēju nākotnē mēs šeit varam runāt? Nākamā problēma. Šeit Zīles kungs runāja par to, cik lielā mērā valsts ir pavērsusi savu seju pret zemniekiem. Es tiešām esmu pateicīgs par to, ka budžeta projektā beidzot ir iestrādāti līdzekļi, lai izpildītu Lauksaimniecības likuma prasību par 3% subsīdiju nodrošināšanu. Bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka vēl tiek absolūti ignorēta Lauksaimniecības likuma 10. panta ceturtās daļas prasība par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu. Šī norma, kas, tautas valodā runājot, prasa sabalansētas cenas piena un degvielas litram, tiek šobrīd vēl absolūti ignorēta. Šeit arī ir valdības absolūta neizpratne par to, ka tieši lauku attīstība un cilvēku dzīvotspēja laukos, spēja saimnieciski pastāvēt laukos, ir nepieciešama mūsu valsts harmoniskai un sabalansētai attīstībai. Kas notiks tad, ja visi brauks uz Rīgu? Mums Rīga jau tā ir pārāk liela metropole. Diemžēl šeit risinājuma nav un atkal ir pilnīga ignorance. Valdības piedāvātos pasākumus demogrāfijas jomā, ko šeit finansu ministrs mēģināja uzskaitīt, es nevaru vērtēt citādi, kā tikai lētus priekšvēlēšanu trikus, ja divus mēnešus pirms vēlēšanām palielina vienu vai otru pabalstu... Protams, pabalstu palielināšana ir laba, un arī tie palielinājumi, kas šeit tiek piedāvāti, ir absolūti nepietiekami, jo tie nedod reālu atbalstu ģimenēm ar bērniem, teiksim, ģimenēm, kurās bērni ir skolas vecumā. Un mēs zinām, ka skolēniem ir vajadzīgi ļoti lieli izdevumi, lai vecāki viņus varētu palaist uz skolu. Diemžēl līdzšinējā traģiskā valdības demogrāfiskā politika īpaši izpaudās 1997. gada budžeta pieņemšanas laikā, kad kā ar nazi tika nogrieztas ļoti daudzas sociālās garantijas, un tās vēl joprojām netiek atliktas atpakaļ. Diemžēl šīs politikas rezultātā mēs esam nonākuši mūsu valstī tādā situācijā, ka mirstība gandrīz divreiz pārsniedz dzimstību, un pēc dažiem desmitiem gadu mēs valstī nonāksim tādā situācijā, ka mums nebūs vairs neviena latvieša. Tautas kustībai “Latvijai” šāda politika nevar būt pieņemama, Tautas kustība “Latvijai” neuzskata šādu valdošo politiku par nacionālu, un tā arī nevar būt nacionāla, jo ir vērsta uz tautas izmiršanu. Tāpat valdība arī nav piedāvājusi nekādus reālus pasākumus valsts tālāko reģionu atbalstam, un atkal attīstība tiks koncentrēta Rīgā. Šeit es jau tiku runājis par daudzām sabiedriski absolūti nepieciešamām vajadzībām, kam ir jāatrod budžeta līdzekļi. Jūs, protams, varat jautāt, no kurienes es šos budžeta līdzekļus varētu ņemt. Daļēju atbildi es devu jau pašā sākumā, pasakot, ka šajā budžetā ir iestrādātas nepareizas pamatvērtības un ka ir nepieciešams īstenot absolūtu taupības režīmu valsts pārvaldē, ja mēs gribam palikt pie šā bezdeficīta budžeta principa. Tāpat arī jāplāno efektīvi pasākumi valsts ieņēmumu radikālai palielināšanai, gan uzlabojot nodokļu iekasēšanu, gan neatļaujot dažiem atsevišķiem valsts uzņēmumiem sponsorēt dažādus pasākumus par miljoniem latu, gan arī nepieļaujot tādu situāciju, ka lielas summas burtiski iet garām valsts budžetam. Iespējas ir, un nauda budžetā ir, to tikai vajag pareizi novirzīt atbilstoši humānām un cilvēciskām prioritātēm, kuras būtu orientētas uz valsts attīstību. Pašreizējā budžeta projektā tas nav izdarīts. Šis budžeta projekts atkal ir orientēts tikai uz neliela elitāra slāņa vajadzību apmierināšanu, bet tautas lielākā daļa ir palikusi aiz svītras. Nav godīgi pieprasīt bezdeficīta budžetu uz tautas lielākās daļas rēķina. Ja šis bezdeficīta budžets tiek veidots, tad šajā gadījumā tas ir jāveido ar taupību valsts pārvaldē, bet nevis tādā veidā, kā tas noticis šobrīd. Es aicinu neatbalstīt šo ačgārno valsts budžeta projektu. Paldies.".
• 1997_10_23-seq17 language "lv".
• 1997_10_23-seq17 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_10_23-seq17 mentions Q822919.
• 1997_10_23-seq17 mentions Q211.
• 1997_10_23-seq17 mentions Q2660080.
• 1997_10_23-seq17 mentions Q191.
• 1997_10_23-seq17 mentions Q3899540.