Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_23-seq13> ?p ?o. }

• 1997_10_23-seq13 type Speech.
• 1997_10_23-seq13 number "13".
• 1997_10_23-seq13 date "1997-10-23".
• 1997_10_23-seq13 isPartOf 1997_10_23.
• 1997_10_23-seq13 spokenAs 49.
• 1997_10_23-seq13 spokenText "Godāto sēdes vadītāj! Godātie Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Izmantojot iespēju, vispirms gribu pateikties visiem, kas vairāk nekā pusgadu strādājuši pie nākamā gada budžeta sagatavošanas, rūpīgi saskaņojot katru ciparu vairāk nekā 100 lappušu biezā grāmatā. Vēlos izteikt īpašu gandarījumu par Saeimas deputātu sapratni un atsaucību, visai ātri mainot līdzšinējo budžeta pieņemšanas procedūru. Tas mums visiem kopā ļaus paiet soli tuvāk sakārtota budžeta projekta izskatīšanai. Man ir gods un pienākums šodien valdības vārdā jūs iepazīstināt ar Latvijas budžetu 1998. gadam, kas šogad pirmo reizi iesniegts Saeimā vienotā paketē ar grozījumiem nodokļu likumos. Ar to valdība ir vēlējusies pateikt - viens no pēdējā laika nepārprotamiem signāliem sabiedrībai -, ka Latvija ir kļuvusi par prognozējamu valsti. Tas jau ir stabilitātes jautājums. Ar šo stabilitāti arī gribu sākt, jo bez politiskās un ekonomiskās stabilitātes valstī nebūs pateikts “jā” investīcijām, aizsāktajām pensiju reformām un pārmaiņām privātajā sektorā. Man ir patiess gandarījums, ka, runājot par šīgada ekonomiskajiem rādītājiem, varam apgalvot: Latvija pēdējā laikā ir panākusi ekonomisku stabilitāti. Tikai divi fakti. Nu jau varam droši apgalvot, ka šogad pirmo reizi savas patstāvīgi veidotās valsts ekonomikas īsajā vēsturē sasniegsim tādu inflāciju, kas ir viencipara skaitļa līmenī. Iekšzemes kopprodukta pieaugumu varam prognozēt 5% apmērā, kā šogad, tā arī nākamgad. Taču vienlaikus gribas atgādināt, kā šī stabilitāte tika sasniegta. Es gribu atgādināt, ka par 1995. gada budžeta deficītu Latvija jeb, precīzāk sakot, mēs visi, visi nodokļu maksātāji, procentos pērn un šogad samaksājām tik daudz, ka pietiktu vēl vienam šīgada aizsardzības budžetam. Gribu, lai mēs visi atcerētos, ka, pateicoties vienīgi mūsu spēkam izšķirties par bezdeficīta budžetu, esam panākuši, ka valsts, realizējot savas parādzīmes, šobrīd var aizņemties naudu, maksājot zemākus procentus, nekā ir inflācija. Un es gribu arī, lai mēs apzinātos, ka radītā ekonomiskā stabilitāte devusi garantiju katram Latvijas iedzīvotājam, ka viņš nezaudēs savus ietaupījumus inflācijas dēļ. Un tā ir zīme tam, ka jēga ir naudu vairs ne tikai tērēt, bet arī atsākt to uzkrāt. Taču der atcerēties, ka reizēm grūtāka par kāpšanu kalnā ir noturēšanās tā virsotnē. Arī tālākai valsts attīstībai valdība neredz citu iespēju, kā vienīgi turēšanos pie šī paša bezdeficīta budžeta jeb, vienkārši runājot, pie pamatprincipa - nedzīvot pāri savām iespējām. Nevēlos radīt ilūzijas. Arī šis, tāpat kā iepriekšējās valdības piedāvātais budžets, nebūs lielu iespēju budžets, taču valdība ir spērusi soli attīstības virzienā, gandrīz dubultojot nākamgad investīcijām atvēlētos līdzekļus, un esmu pārliecināts, ka pēc kāda laika šiem ieguldījumiem būs atdeve, tāpat kā pirmos reālos panākumus dod aizsāktā sociālā reforma. Tās rezultātā sociālais budžets šogad un arī nākamgad pieaugs straujāk nekā vidējie ieņēmumi pārējos budžetos. Šis pieaugums devis iespēju jau šogad būtiski palielināt bērna piedzimšanas un atsevišķus invaliditātes pabalstus. Arī nākamgad tiks paaugstināta virkne pabalstu un valdība var apsolīt, ka nākošā gada laikā līdz 30 latiem tiks paaugstināts sociālā nodrošinājuma pabalsts un tātad arī minimālā pensija cilvēkiem ar 10 gadu darba stāžu. No 12 uz 30 latiem tiks paaugstināts bērnu kopšanas pabalsts mātēm, kas kopj mazuļus līdz pusotra gada vecumam. Sociālajā budžetā ir ieplānota nauda arī likumā paredzētajai pensiju indeksācijai. Es negribu vērtēt to, ko es minēju, vai tas ir daudz vai maz, bet tas ir fakts, ka šīm sociālajām vajadzībām Latvija tērē ievērojami vairāk nekā kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Tāpat fakts ir arī tas, ka šie sociālie izdevumi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc, piemēram, finansējums aizsardzībai Latvijā ir mazāks nekā šajās manis minētajās valstīs. Viens no lielākajiem naudas palielinājumiem nākamajā gadā ir plānots lauksaimniekiem gandrīz par 22%. To skaitā subsīdijas laukiem pieaugs par 70%, tādējādi pirmo reizi sasniedzot Lauksaimniecības likumā rakstīto 3% līmeni no pamatbudžeta, un gribētos ticēt, ka nākamajā gadā to izjutīs katrs zemnieks. Tāpat arī gribētos ticēt, ka daudzi jauni cilvēki pamanīs valsts šogad aizsākto studentu kreditēšanu, jo viņi varēs saņemt kredītus savai studiju nodrošināšanai. Nākamā gada budžetā paredzēts minimālās algas palielinājums par 10%, kas, pēc valdības domām, ir pietiekoši konservatīvs solis, lai nepalielinātu bezdarbu vai slēpto nodarbinātību. Valdība cer un, izmantojot savas ekonomiskās sviras, darīs visu iespējamo, lai šis bezdarba līmenis nepalielinātos arī lielo uzņēmumu privatizācijas rezultātā. Diemžēl ļaunu joku ar veselības finansējumu ir izspēlējis iezīmētais nodoklis jeb veselības naudas piesaistīšana ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas diemžēl pieaug lēnāk, nekā kopējie ienākumi budžetā. Man gribētos ticēt, ka šogad mēs visi kopā vēl atradīsim pieņemamu veselības aprūpes problēmu risinājumu nākamā gada budžetam. Neraugoties uz ierobežotā budžeta iespējām, valdība turpina sakārtot arī ilgāku termiņu lietas - reformas, kuru rezultātus rīt vai parīt vēl neredzēsim, taču tāpēc šīs lietas nav mazāk svarīgas. Īpaši gribu atzīmēt, ka veikti priekšdarbi, lai nākamgad varētu sākt darboties privātie pensiju fondi, investīciju fondi un fizisko personu depozītu garantiju fonds, un tas nozīmē uzkrājumu un investīciju veicināšanu Latvijā. Ar valdības atbalstu nākamajā gadā plānots sākt arī hipotekāro kreditēšanu, kas ievērojami atvieglos mūsu mājokļu sakārtošanu. Cienījamie deputāti! Vēlos skaidri pateikt - budžeta vispārīgais pieaugums nākamajam gadam ir 9%, bet plānotā inflācija - 7%, un tas nozīmē, ka reālais budžeta pieaugums ir 2%. Tas nav pietiekošs, taču tas ir tieši tik daudz, cik un ko mēs visi kopā varam nākošgad atļauties. Tieši tāpēc ir vēl kāds princips, kuru sava finansu ministra darbības laikā esmu uzskatījis par svarīgu, - domāt ne tikai par to, cik naudas tika iedalīts vienai vai otrai nozarei, bet arī par to, kā šī nauda tiek iztērēta. Man diemžēl jāatzīst, ka pagaidām man nav šīs pārliec��bas, ka katrs lats valsts budžetā tiek tērēts labākajā veidā. Tas ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izpalikusi arī iepriekšējās valdības aizsāktā ideja par divu gadu budžetu, un šodien līdz ar to budžeta projektā jūsu mapītēs ir tikai aile par 1999. gada kontrolskaitļiem. Kolēģi! Uz jūsu galdiem ir nākamā gada budžeta projekts, kas nav un nevar būt gana labs visiem, bet man gribētos ticēt, ka šajā budžetā ir atrasti kompromisi starp mūsu iespējām saprātīgi tērēt ikdienišķajām vajadzībām un iespēju atlicināt arī nākotnes attīstībai. Jau pieminēju, ka esam atļāvušies nākamgad par trim ceturtdaļām palielināt investīciju apjomu. Lielu daļu šīs naudas valdība plāno izmantot informātikas projektiem, arī lai sakārtotu nodokļu iekasēšanu. Investīciju programmām pašvaldībām dotācija no pamatbudžeta ir pieaugusi ievērojami straujāk nekā vidēji pārējiem. Pašvaldībām paredzēti ir gandrīz 70% no visiem nākamā gada Valsts kases aizdevumiem. Viens no principiem, kas man kā finansu ministram, veidojot budžetu, bija svarīgs, bija tāds, ka valdība naudu aizņemas tikai investīciju vajadzībām. Visiem tā sauktajiem kārtējiem izdevumiem ir jābūt samērotiem ar to naudu, kādu šodien mēs kā valsts ieņemam ar nodokļiem un citiem maksājumiem. Bet mēs nedrīkstam aizņemties arī pārāk daudz, mēs nedrīkstam ierast dzīvot uz parāda, jo neviens cits kā vien mūsu bērni nākotnē būs tie, kuri maksās šo parādu. Un visbeidzot nosaukšu tikai dažus skaitļus priekšstatam, cik un par ko katrs no mums maksā nodokļos. Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs nākošajā gadā nodokļos samaksās 494 latus. Gandrīz puse no šīs naudas jeb nepilni 199 lati tiek tērēti sociālajām vajadzībām, tātad pensijām un pabalstiem. Veselības aprūpei katrs Latvijas iedzīvotājs maksās 50 latus un 22 santīmus. Kā piemēru minēšu vēl dažus skaitļus. Valsts prezidenta Kancelejai katrs no mums maksā 36 santīmus, Saeimai - 2,5 latus, Ministru kabinetam - 1,5 latus, bet visu ministriju centrālajam aparātam - gandrīz 6 latus. Katrs pats var salīdzināt, vai tas ir daudz vai maz, un izvērtēt, ko mēs varam šeit mainīt. Cienījamie kolēģi! Tūliņ pēc manas uzrunas šajā tribīnē debates sāksit jūs. Atšķirībā no citām reizēm, jūsu vērtējumam līdz ar budžetu tiek nodoti visi nodokļu likumu grozījumi, kādus valdība plānojusi nākamajam gadam. To projektus jūs atradīsit savos dokumentu eksemplāros, tāpēc apstāšos tikai pie pamatprincipiem. Valdība nākamajā gadā nav plānojusi palielināt esošās nodokļu likmes. Izņēmums ir akcīzes nodoklis naftas produktiem, par kura palielināšanu Saeima nobalsojusi jau pirms pusotra gada. Lai pašvaldībām nodrošinātu pietiekošus ieņēmumus, valdība ir izšķīrusies saglabāt īpašuma nodokli ēkām un būvēm juridiskajām personām arī nākošajos gados. Citus būtiskus grozījumus nodokļu likumos valdība neplāno, un man gribētos ticēt, ka šī nodokļu stabilitāte būs pietiekošs apliecinājums ārvalstu ieguldītājiem, ka Latvija veidojas par investīcijām drošu un stabilu zemi. Noslēdzot šo uzrunu, es gribētu izteikt cerību, ka pēc visām diskusijām mums pietiks prāta un apdomas, lai izšķirtos par atbalstu šim sabalansētajam budžetam, jo citas iespējas mums nav, ja vien nedomājam un nedzīvojam vienai dienai. Paldies par uzmanību!".
• 1997_10_23-seq13 language "lv".
• 1997_10_23-seq13 speaker Roberts__Zile-1958.
• 1997_10_23-seq13 mentions Q822919.
• 1997_10_23-seq13 mentions Q211.
• 1997_10_23-seq13 mentions Q37.
• 1997_10_23-seq13 mentions Q191.