Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_16-seq42> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1997_10_16-seq42 type Speech.
- 1997_10_16-seq42 number "42".
- 1997_10_16-seq42 date "1997-10-16".
- 1997_10_16-seq42 isPartOf 1997_10_16.
- 1997_10_16-seq42 spokenAs 106.
- 1997_10_16-seq42 spokenText "Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Mēs tagad redzam situāciju, kurā viena mūsu likteņbrāļu tautām - čehu tauta - no mums attālinās. Čehija un Latvija viena no otras attālinās. Mēs bijām nolēmuši viņiem tuvināties, izteikt morālu atbalstu. Jo 10 000 latu Čehijai un 10 000 latu Polijai ir tomēr tikai piliens jūrā. Bet tā bija simboliska palīdzība. Ko mēs izdarījām? Mēs trīs mēnešus runājām un tagad lepojamies, ka tas, ko mēs piedāvājām, ir tik “labs”, ka viņiem no tām 10 000 latu vērtajām mantām bija bailes. Piemērots variants būtu bijis tas, ko lietuvieši darīja, - viņi turp aizsūtīja Drošības spēkus, lai palīdzētu nodrošināt kārtību. Vēl labāks variants būtu bijis tas, ko mēs esam darījuši citās avāriju situācijās, - aizsūtīt turp Ozoliņu vai Kalnbērzu, vai kādu citu līdzīgu speciālistu, lai palīdzētu katastrofas vietās. Varbūt piemēroti būtu bijis, ja mēs būtu aizsūtījuši turp kādus korus, lai dotu morālu atbalstu un lai mums būtu draugi tur, kur mums vajag draugus. Viņi ir mūsu likteņbrāļi, jo šodien Centrāleiropa un Austrumeiropa, kurā mēs atrodamies, tiek sistemātiski iznīcināta. Un, ja mēs būtu draugi, ja mēs turētos kopā, tad neviens neko nespētu mums padarīt. Jo Ziemeļamerikā ir 70 miljoni cilvēku, kas tautas atskaitēs saka, ka viņi nāk no šīm zemēm. Bet ir tādas varas, kuras grib, lai mēs nebūtu draudzīgi. Tā mēs, manuprāt, taisām tīšu provokāciju, mēs it kā solām īstu atbalstu, bet - morālā atbalsta līmenī. Un tad mēs nesūtām vis morālo atbalstu, bet izmeklējam - varbūt tikai nejaušības vai nemākulības dēļ - pēc tādas preces, kuras nav pieņemamas. Un tad mēs runājam tālāk un lepojamies, ka mēs esam piedāvājuši tik “labu” preci, ka Eiropa dreb bailēs no Latvijas preces. Šī augstprātība, citu tautu ķengāšana, mūsu internacionālā prestiža graušana, mūsu attālināšana no mūsu likteņbrāļiem, ar kuriem mums šodien ir kopēja lieta, ļoti smaga kopēja lieta, tā, manuprāt, ir vislielākā kaitniecība pret mūsu tautu. Bet mēs šeit stāvam... un tajā Pieprasījumu komisijā pirmais, kurš izteica to domu - un visi tūlīt piekrita, - bija Čepainis pēc dzimtas, Čepānis - pēc amata. Viņš pateica “nē!”. Viņš nesaskata, ka šeit būtu kaut kas jāpārskata. Viss ir kārtībā! Mēs mūsu zemi un mūsu tautu attālināsim no mūsu likteņbrāļiem, tiem, ar kuriem mēs kopā gājām demonstrācijās Melnās lentes dienās (23. augusts. - Red. piez.) Ziemeļamerikā, tiem, ar kuriem mums bija kopīga lieta - pret komunismu. Čehi vēl nesen varbūt pat daudz varonīgāk cīnījās nekā mūsu, latviešu, mežabrāļi. Un mēs no viņiem attālināmies ar šādu nepatīkamu, smirdošu žestu! Pirmkārt, 10 000 latu ir smieklīga summa, mēs esam nabadzīga tauta šodien, bet darīsim kaut ko cēlu! Neņemsim un nesūtīsim turp tādus zivju konservus vai kādus citus konservus, par ko vienkārši tā tauta pasaka, ka viņi tos neņems! Taču mēs vēl lepojamies, ka tās zivis bija tik speciālas, tik “labas”, ka Eiropa dreb bailēs no mūsu zivīm. Eiropa nedreb bailēs no mūsu zivīm, viņa dreb bailēs no tās padomes pārstāvjiem, kas šeit Latvijā valda.".
- 1997_10_16-seq42 language "lv".
- 1997_10_16-seq42 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
- 1997_10_16-seq42 mentions Q211.
- 1997_10_16-seq42 mentions Q193089.
- 1997_10_16-seq42 mentions Q36.
- 1997_10_16-seq42 mentions Q213.