Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_16-seq2> ?p ?o. }

• 1997_10_16-seq2 type Speech.
• 1997_10_16-seq2 number "2".
• 1997_10_16-seq2 date "1997-10-16".
• 1997_10_16-seq2 isPartOf 1997_10_16.
• 1997_10_16-seq2 spokenAs 40.
• 1997_10_16-seq2 spokenText "Cienītie kolēģi! Nu kāpēc tad atkal tieši tagad tik ļoti ir ievajadzējies ņemties ap šo Pilsonības likumu? Jāsaka godīgi, ka jau tiek radīta pilnīga histērija ap to un ka acīmredzot ir ļoti vajadzīgs “iedzīt to ķīli” valdībā, lai tai ir grūtāk šajā brīdī, jo kā nekā tūlīt sāksies darbs pie budžeta pieņemšanas, un galu galā arī vēlēšanas nav sevišķi tālu. Un var taču ļoti veikli tēlot cīņu par stabilitāti sabiedrībā, lai gan notiek taisni otrādi - šī kņada rada lieku destabilizāciju. Neviens nebūt nevēlas izskaidrot patieso stāvokli un, piemēram, atbildēt uz jautājumu, kāpēc no tiem, kuri var kļūt par pilsoņiem, tik maz to vēlas darīt. Nu ja, nepilsoņiem ir bezvīzu režīms ar Krieviju, Krievijā nepilsoņiem ir atvieglojumi viesnīcās un citās vietās, tātad ir tīri skaidri redzami ekonomiski labumi. Un, protams, vēl ir tā briesmīgā latviešu valodas mācīšanās, kas arī varētu būt izskaidrojums, kāpēc no tiem 120 un vairāk tūkstošiem tikai 4-5% vēlas kļūt par pilsoņiem. Var jau būt, ka kādreiz nākotnē nemaz to valodu nevajadzēs, bet šajā brīdī mēs taču nerunājam par Pilsonības likumu vispār. Mēs runājam par konkrētu dokumentu, par piedāvājumu, kur ir skaidri redzama tieksme izvairīties no prasmes lietot latviešu valodu. Ļoti vienkāršs piedāvājums, - cilvēks dzimis Latvijā, un viss. Ko tas nozīmē? Tātad dzimis jebkurā vietā Latvijā, arī caurbraucošā vilcienā vai mašīnā, varbūt bēgļu nometnē Olainē, un tad tur pasaulē nāks tādi maziņi melni, dzelteni un brūni Latvijas Republikas pilsonīši. Ļoti skaista sabiedrība mums izveidosies tā rezultātā! Protams, nekādā gadījumā latviešu valodu nevajadzētu mācīties tiem, kuri jau ir krietni gados, tāpēc arī ir konkrēts piedāvājums - papildināt 21. pantu ar otro daļu. Jā, ļoti jauki, ka tie pusmūžnieki, kuri vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem, var nemācīties latviešu valodu, viņiem pietiek, ja viņi saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju. Varbūt vēl pieliksim klāt, ka, ja viņi ļoti labi prot tēlot, ka saprot šo informāciju... Vai tiešām mēs neesam spējīgi vispirms nopietni izanalizēt esošo stāvokli Latvijas sabiedrībā un saprast, ka briesmas, veidojot divkopienu valsti, ir nevis tur, ka ir liegta iespēja visiem reizē naturalizēties, bet tās briesmas būs tad, ja pavērs šīs iespējas masveida naturalizācijai. (Starpsauciens: “Mēs jau dzīvojam divkopienu valstī... ”) Ja mēs šodien esam spiesti dzīvot divkopienu sabiedrībā, ko mums vēsture ir uzspiedusi, tad nekādā gadījumā mēs nedrīkstam nonākt līdz dzīvošanai divkopienu valstī, kur valstī būs pilsoņi, kuri neprot latviešu valodu. Un tāpēc, ja mēs tiešām nopietni par šādām lietām gribam runāt, tad tas arī ir jādara nopietni, nevis gaudojot, lejot kaut kādas krokodila asaras vai tēlojot lielas rūpes, kas faktiski ir tikai diezgan nepatīkams teātris. Es katrā ziņā nevaru atbalstīt šāda dokumenta kaut kādu tālāku virzīšanu. Tāpat lieks ir arī arguments, ka pēc tam to uzlabos. Vispirms vajag saprast, uz ko mēs virzāmies. Paldies.".
• 1997_10_16-seq2 language "lv".
• 1997_10_16-seq2 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1997_10_16-seq2 mentions Q211.
• 1997_10_16-seq2 mentions Q159.