Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_09-seq135> ?p ?o. }

• 1997_10_09-seq135 type Speech.
• 1997_10_09-seq135 number "135".
• 1997_10_09-seq135 date "1997-10-09".
• 1997_10_09-seq135 isPartOf 1997_10_09.
• 1997_10_09-seq135 spokenAs 40.
• 1997_10_09-seq135 spokenText "Tālāk - 9. pants. Par to bija priekšlikumi jau pirmajā lasījumā un arī tagad ir saņemti ļoti daudzi priekšlikumi. Tātad pirmā lasījuma jēga, ko Saeima konceptuāli akceptēja, bija tāda, ka kandidātu sarakstus var iesniegt attiecīgās politiskās organizācijas, kuras reģistrējušās ne vēlāk kā trīs gadus pirms vēlēšanām, un ka šis punkts neattiecas uz partijām, kuras izveidojušās, apvienojoties divām vai vairākām. Tagad ir saņemta vesela grupa viedokļu. Radikālāko viedokli pārstāv deputāti Ilga un Aivars Kreitusi un Latvijas Nacionālā reformu partija un Latvijas Zaļā partija, kuri aicina šo pantu pilnībā svītrot, tātad viņi paliek pie tā varianta, kāds likumā pastāvējis līdz šim. Deputāts Eniņš aicina trīs gadu vietā likt četrus mēnešus. Juridiskā komisija nav atbalstījusi nevienu no šiem iepriekš minētajiem variantiem. Savukārt deputāti Grīnblats, Straume un Jirgens aicina trīs gadus aizstāt ar vienu gadu, ko arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Otrs priekšlikums būtu skatāms tikai pēc tam, ja mēs šos grozījumus atstājam spēkā, ka šī piektā daļa, kur runāts par vienu gadu, nevar attiekties uz Saeimas vēlēšanām, kuras tiek rīkotas Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā, jo, protams, ārkārtas vēlēšanu procedūra aizņem apmēram četrus mēnešus. Šajā gadījumā šis viens gads ir jau pagājis, tādējādi šeit varētu rasties tāda situācija, ka pie varas vai Saeimā esošas politiskās partijas provocē krīzi vai veicina krīzi, vai neko nedara, lai šo krīzi novērstu, kuras rezultātā tiek rīkotas ārkārtas vēlēšanas. Un tad varbūt kāda politiskā partija, kura normālos apstākļos būtu gadu pirms vēlēšanām reģistrējusies kā jaundibināta, šajā situācijā, loģiski, to nevar izdarīt, un līdz ar to vēl uz gadiem trim vai četriem tiek izslēgta no politiskās spēles. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, taču es pats kā viens no šā priekšlikuma iesniedzējiem uzturu to spēkā gadījumā, ja, protams, tiek pieņemts arī iepriekšējais variants par vienu gadu. Nākamajā lappusē par šo pašu pantu ir arī deputāta Bišera priekšlikums, kur trīs gadi tiek aizstāti ar “ne vēlāk kā vienu gadu”, ko Juridiskā komisija arī ir atbalstījusi. Deputāta Bišera priekšlikums par sesto daļu, kura tika pieņemta pirmajā lasījumā. Tātad runa ir par partijām, kas apvienojušās. Tur tiešām nebija skaidrs, kas notiek, ja partijas izveidojas trīs mēnešus pirms vēlēšanām, pēc tam apvienojas un tad it kā kandidē un iegūst priekšrocības. Šeit ir Bišera kunga priekšlikums: ja visas, tātad divas vai vairākas partijas, kas apvienojušās, ir nodibinājušās ne vēlāk kā vienu gadu pirms... To arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Ir arī deputāta Lagzdiņa priekšlikums uzreiz par piekto, sesto un septīto daļu. Manuprāt, šeit gan ir zināma tehniska kļūme, jo sestā daļa nav redzama, bet, ja es nekļūdos - un Lagzdiņa kungs droši vien precizēs -, tad ar sesto daļu ir saprotams piektās daļas vidus, kura sākas: “Šā panta piektās daļas noteikumi neattiecas... “. Šeit tiešām var saprast, ka sestās daļas it kā nemaz nav. Tā noteikti ir vienkārši tehniska kļūda. Tātad Lagzdiņa kunga priekšlikumā ir: “ne vēlāk kā trīs gadus pirms”. Un tālāk ir par partijām, kuras apvienojušās: ja vismaz viena no tām ir reģistrējusies trīs gadus iepriekš. To Juridiskā komisija nav atbalstījusi. Tāpat tā nav atbalstījusi to, ka piektās un sestās daļas priekšlikumi, kas ir minēti Lagzdiņa kungam, neattiecas uz ārkārtas vēlēšanām. Es jau par to runāju, ka personīgi es labprāt piekristu Lagzdiņa kunga domām, kaut gan Juridiskā komisija to noraidīja. Visbeidzot arī Bartaševiča kunga priekšlikums, kur jau iepriekš nobalsoto trīs gadu vietā ir “ne vēlāk kā vienu gadu pirms”. To faktiski Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Tādējādi mums šeit ir vesela grupa priekšlikumu, kas pēc sava rakstura ir divu veidu... faktiski te ir trīs veidi. Pirmais - radikālākais - ir vispār svītrot to, kas pirmajā lasījumā tika pieņemts. To ir ierosinājuši deputāti Kreitusi un Latvijas Nacionālā reformu partija un Latvijas Zaļā partija. Otrajā priekšlikumu grupā tātad ir minēts viens gads dažādās variācijās, ko iesnieguši dažādi deputāti, izņemot Lagzdiņa kungu, kurš šeit paliek pie trijiem gadiem. Taču vismazāk radikālais priekšlikums ir deputātam Eniņam - trīs gadu vietā likt četrus gadus. Savukārt, ja tiek pieņemts kāds no priekšlikumiem, kurā ir trīs gadi, viens gads vai četri mēneši, tad, protams, attiecīgi var skatīties arī priekšlikumu par septīto daļu, (tas ir 48. pants), kas ir Grīnblata, Straumes un Jirgena redakcijā un arī Lagzdiņa redakcijā. Tāpat atsevišķi būtu skatāms Bišera priekšlikums par sesto daļu, taču tam nozīme ir tikai tad, ja pieņem šo triju gadu, viena gada vai četru mēnešu variantu. Pretējā gadījumā Bišera kunga priekšlikums nebūtu Nr. 12-MC sesto daļu nebūtu skatāms.".
• 1997_10_09-seq135 language "lv".
• 1997_10_09-seq135 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1997_10_09-seq135 mentions Q822919.
• 1997_10_09-seq135 mentions Q211.
• 1997_10_09-seq135 mentions Q1135496.